Tā vietā, lai cerētu uz jaunu speciālistu ienākšanu darba tirgū, uzņēmumi iegulda savu darbinieku prasmēs, procesu automatizācijā un efektīvākā darba organizācijā.
Kvalificēta darbaspēka trūkums Latvijas uzņēmumiem nav jauns izaicinājums. Jau pērnā gada pētījumā 75 % Latvijas uzņēmumu norādīja, ka kvalificēta darbaspēka un nepieciešamo prasmju trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma attīstības prognozes. Jaunākā aptauja rāda, ka tikai 9% darba devēju nesaskaras ar darbinieku prasmju trūkumu.
Uzņēmumi visbiežāk šo problēmu risina attīstot savu darbinieku prasmes. Septiņi no desmit uzņēmumiem (70 %) organizē iekšējās apmācības vai pārkvalificē darbiniekus, lai tie spētu pielāgoties mainīgajām biznesa vajadzībām. Gandrīz puse uzņēmumu (46 %) nepieciešamās kompetences nodrošina ar ārpakalpojumu sniedzēju palīdzību, savukārt 24 % sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm, lai sagatavotu sev nepieciešamos speciālistus.
“Jau vairākus gadus darba tirgus Latvijā ir saspringts, un uzņēmumiem ir grūti atrast speciālistus ar nepieciešamajām prasmēm. Turklāt demogrāfiskās tendences liecina, ka tuvākajos gados situācija, visticamāk, neuzlabosies. Vienlaikus tehnoloģiju attīstība notiek tik strauji, ka darbinieku prasmju pilnveidošana kļūst par nepārtrauktu procesu. Pastāvīga kompetenču attīstīšana ir būtisks priekšnoteikums ilgtermiņa konkurētspējai, turklāt kompetentas komandas ļauj uzņēmumiem veiksmīgāk pielāgoties pārmaiņām,” saka Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.
Uzņēmumu izvēle ieguldīt esošo darbinieku prasmju attīstībā sakrīt ar plašākām tendencēm Latvijas ekonomikā. “Latvijas produktivitātes ziņojumā 2025” norādīts, ka ilgtermiņa ekonomikas izaugsme arvien vairāk būs atkarīga no spējas paaugstināt darba ražīgumu, ieviest inovācijas un efektīvāk izmantot cilvēkkapitālu.
Vienlaikus domnīcas LaSER pētījumā “Latvija 2040: demogrāfiskā realitāte un nākotnes scenāriji” prognozēts, ka tuvākajās desmitgadēs Latvijā turpināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem arvien vairāk būs jāaug nevis ar lielāku darbinieku skaitu, bet gan ar augstāku produktivitāti.
Darbaspēka trūkumu uzņēmumi arvien biežāk cenšas mazināt arī ar tehnoloģiju palīdzību. Aptaujas dati rāda, ka katrs piektais Latvijas uzņēmums (19 %) izmanto automatizācijas un mākslīgā intelekta risinājumus. Lai gan Latvijā šī pieeja pagaidām tiek izmantota retāk nekā Lietuvā un Igaunijā, tehnoloģijas kļūst par arvien nozīmīgāku instrumentu produktivitātes paaugstināšanai un darbaspēka trūkuma ietekmes mazināšanai.
“Darbaspēka trūkums mudina uzņēmumus arvien aktīvāk investēt automatizācijā un tehnoloģijās. Ražošanas sektorā tas bieži nozīmē ražošanas procesu automatizēšanu, savukārt pakalpojumu sektorā – investīcijas IT risinājumos un procesu efektivizēšanā. Taču tehnoloģijas pilnībā neaizstāj nepieciešamību pēc cilvēkiem, jo pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem ar augstu kvalifikāciju, kuri spēj pārvaldīt un attīstīt arvien sarežģītākas tehnoloģijas. Uzņēmumiem ir svarīgi attīstīt ne tikai šodien nepieciešamās kompetences, bet arī laikus gatavoties nākotnes prasmju vajadzībām,” uzsver E. Prikšāns.
Kamēr Latvijā 9 % uzņēmumu norāda, ka nesaskaras ar darbinieku prasmju trūkumu, Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir attiecīgi tikai 1 % un 2 %, kas liecina, ka kaimiņvalstīs prasmju trūkums ir vēl plašāk izplatīts.
Visās trīs valstīs izplatītākā pieeja prasmju trūkuma mazināšanai ir esošo darbinieku prasmju pilnveidošana. Latvijā to izmanto 70 % uzņēmumu, Lietuvā – 90 %, bet Igaunijā – 96 %.
Lietuvā īpaši izplatīta ir ārpakalpojumu izmantošana – šo pieeju izvēlas 74 % uzņēmumu; Igaunijā biežāk nekā pārējās valstīs izvēlas sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm (61 %).
Automatizāciju un mākslīgā intelekta risinājumus prasmju trūkuma mazināšanai izmanto gandrīz puse (45 %) Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu, kamēr Latvijā – 19 %.
Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumi visās Baltijas valstīs prasmju trūkumu risina, kombinējot vairākas pieejas – darbinieku prasmju attīstību, ārpakalpojumu izmantošanu, sadarbību ar izglītības iestādēm un tehnoloģiju risinājumu ieviešanu.