Krievu analītiķi, kurus citē izdevums, uzskata, ka šāda kampaņa varētu būt signāls Vašingtonai: Maskava negrasās mīkstināt savu nostāju. Vienlaikus Krievija turpina uzstāt uz Ukrainas teritoriālu piekāpšanos. Kāds ar Krievijas diplomātiem saistīts akadēmiķis norādījis, ka pilnīga kontrole pār Donbasu pēc Kremļa domām varētu tikt uzskatīta par minimālo nosacījumu turpmākām sarunām.
Neskatoties uz ekonomiskajām problēmām, Putins publiski demonstrē pārliecību par Krievijas spēju turpināt karu. “Man nav nekādu šaubu, ka ienaidnieks salūzīs,” šonedēļ viņš paziņoja Krievijas žurnālistiem.
Tajā pašā laikā situācija Krievijas ekonomikā joprojām ir sarežģīta. Krievijas Federācijas budžeta deficīts līdz jūlija beigām sasniedza 74,4 miljardus dolāru jeb 2,8% no IKP, pārsniedzot sākotnējo valdības prognozi. Valstī arī saasinās degvielas problēmas, pieaug bezcerīgo parādu apjoms, un daļa Krievijas elites jau publiski iestājas pret kara turpināšanu.
Pats Putins atzina, ka vara nebija gatava Ukrainas triecieniem Krievijas enerģētiskajai infrastruktūrai, kuru dēļ samazinājās degvielas ražošana. “Mēs pieļāvām kļūdu,” viņš sacīja.