Ceļu pie skatītājiem sāk starptautiskais festivāls “Homo Novus”. Tā pirmsākumi pirms 31 gada meklējami Daugavpilī, tādēļ festivāls simboliski arī šogad atgriežas te – Daugavas upes tecējumā. Viens no šī gada centrālajiem darbiem ir britu teātra kompānijas “Stan’s Cafe” un Latvijas mākslinieku veidotā izrāde “Upes tūres. Daugava”. Aptuveni 50 minūšu ilgais izrādes stāsts vedīs no Daugavas ietekas Rīgas līcī pret straumi, iepazīstinot ar upi, tās vēsturi un krastos dzīvojošajiem. Festivāla laikā izrādi varēs pieredzēt dažādās vietās gar Daugavu posmā no Krāslavas līdz Rīgai.
ĪSUMĀ:
- Festivāla centrālā izrāde tapusi britu teātra kompānijas “Stan’s Cafe” un Latvijas mākslinieku sadarbībā.
- Izrāde ved pret straumi pa Daugavas upi; atklājot tās vēsturi un krastos dzīvojošo cilvēku pieredzi.
- Stāstu veidojuši autori, ceļojot gar Daugavu, sarunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem, pētniekiem un zinātniekiem.
- Galvenā varoņa Asprātīgā Zalkša lomā iejūtas Eduards Beļņikovs; dzīvo mūziku spēlē Aleksandrs Maijers.
- Festivāla laikā izrāde ceļos no Krāslavas cauri vairākām Daugavas vietām līdz Rīgai.
Atgriešanās pie festivāla avotiem
Izrādes “Upes tūres. Daugava” stāsts par Daugavas krastos dzīvojošajiem nav radies nejauši. Festivāla “Homo Novus” kuratore Santa Remene stāstīja, ka tam ir sava likumsakarība, un šoreiz tā ir arī veiksmīga sadarbība ar britu māksliniekiem un viņu radīto koncepciju par dzīvi gar dažādām upēm.
Pagājušajā gadā festivāls “Homo Novus” svinēja savu 30. jubileju. Par godu tai kuratori uz 24 stundām devāmies uz festivāla dzimteni – Daugavpili.
Tieši tur savulaik dzima iecere un vēlme veido festivālu. Tur meklējams tā pirmsākums jeb avotiņš, no kura viss izauga.
“Mēs braucām no Rīgas uz Daugavpili un mums gribējās, lai šī kustība un savienošanās notiek arī otrā virzienā – pa upi, pie kuras mēs visi dzīvojam, varētu stāsti un māksla saplūst kopā ar visu to, kas ir pa vidu. Tad es atcerējos par šo brīnišķīgo britu kolektīva koncepciju, ka viņi veido daudzviet pasaulē šādas izrādes par visiem, kas dzīvo vienas upes krastā. Kas mēs esam, kādi ir mūsu rokraksti, mūsu stāsti, kas mūs vieno, kas mūs šķir, par ko mums parunāt, un tad mēs varam uz 50 minūtēm apsēsties pie šīs pašas upes un paklausīties cits par citu,” skaidroja Remene.
Daugavas stāsti dzimst sarunās ar cilvēkiem
Par galvenajiem stāstniekiem par Daugavu tika izraudzīti divi vietējie autori – Diāna Kondraša un Rvīns Varde.
“Mēs bijām diezgan brīvi tajā, ko mēs varam par upi pētīt un stāstīt. Mēs tai piegājām no visiem iespējamajiem rakursiem. Ceļojām gar upi, runājām ar zinātniekiem, pētniekiem, vietējiem cilvēkiem. Centāmies to sašaurināt tā, ka primāri mēs runājam ar cilvēkiem, kas dzīvo vai strādā uz upes. Paldies cilvēkiem, kas visu savu dzīvi dzīvo saskarē ar upi, viņi joprojām redz tās poētiku un to arī neslēpj. Līdz ar to mums bija ļoti maz jāsacer kaut kas klāt, jo viņi paši jau radīja gan poēziju, gan faktiski visu pārējo,” pieredzē dalījās Diāna Kondraša.
Savukārt Rvīns Varde uzsvēra, ka būtiskākie stāsti atklājās tieši sarunās ar vietējiem.
Braucot gar Daugavu un piestājot dažādās vietās, festivāla veidotāji ieklausījās cilvēku stāstītajā un sekoja pavedieniem, kas palīdzēja iecerei iegūt arvien skaidrākas aprises.
“Protams, visa teorētiskā bāze bija jāapgūst, un kurā gadā kurš HES [hidroelektrostacija] un kāpēc tika celts, un visi tie jocīgi un traģiskie notikumi. Vairākus mēnešus mēs bijām ieniruši tajā straumē. Pakāpeniski tas stāsts izpletās un tika reducēts līdz aptuveni 45 minūtēm, lai varētu aptvert visas stihijas, kas ir pa ceļam. Tur taču ir Staburags, viss kas bija. Galvenais uzdevums bija atrast veidu, kā par to runāt, un toni, kas iekļautu sevī gan mītisko, gan smieklīgo, gan nesmieklīgo,” stāstīja Varde.
Kuratore Santa Remere šo darbu raksturoja kā peldēšanu pret straumi.
Tā galvenais varonis ir Asprātīgais Zalktis – Eduards Beļņikovs, kurš dzeltenās austiņās klausītājus ved cauri Daugavas stāstam.
Viņam šī ir pirmā monoizrāde, un tai netrūkst nedz izaicinājumu, nedz arī atklāsmju.
“Tā ir mana pirmā pieredze, ka ir tik liela [izrāde], stundas garumā aptuveni, kur es esmu viens aktieris un runāju tikai latviešu valodā. Tā nav mana pirmā valoda, manā dzimta valoda. Protams, tas ir izaicinājums,” norādīja Beļņikovs.
Tāpat viņš papildināja, ka ceļojums gar Daugavu, iepazīstot hidroelektrostacijas, apkārtnes kultūru un ģeogrāfiju, vienlaikus ļauj vairāk uzzināt arī pašiem par sevi: “Kādas mums ir iekšējās, varbūt ne politiskās, bet psihes īpatnības. Ir tāda neliela psihoterapeiska lieta arī šai izrādei, īpaši man.”
Foto: Silvija Smagare / LSM Latgales redakcija
Izrādes komanda. No kreisās: māksliniece Ūna Laukmane, autore Diāna Kondraša, kuratore Santa Remene un producente Ieva Briede
Ar ko Daugava atšķiras no citām upēm?
Apvienotās Karalistes teātra kompānijai “Stan’s Cafe” šis ir jau astotais iestudējums viņu upju izrāžu ciklā “Upes tūres”. Izrādes režisore Lūsija Bērda atzina, ka Daugavas stāsts šajā kontekstā ir neparasts.
Viņas teikto atstāstīja izrādes producente Ieva Briede: “Lūsija Bērda ir piedalījusies izrādēs arī uz visām upēm, izņemot divas. Viņa saka, ka ir bijusi ļoti liela atšķirība no visām upēm. Daugava, pirmkārt, ir Latvijas lielākā upe, kas iedod kaut kādu savu kultūru, vēsturisko nozīmi, kamēr, piemēram, citas upes bija daudz mazākas. Piemēram, dažādas upes Anglijā, kas tika pētītas, ir mazas.”
Lūsija arī pieminēja, ka šajā gadījumā ir arī politiskais virziens, jo Daugava turpinās arī citās valstīs, kuras piedalās aktīvi kara darbībā.
Līdz ar to tur iestājas politiskais virziens, kur iesaistītie pēta un piedomā pie tā, kā to pareizāk parādīt izrādē.
“Salīdzinot ar citām upēm, Latvijas stāsts liekas ļoti moderns. Piemēram, iepriekšējās upēs, valstīs tas bija vairāk kā tādu mītu vākšana, skatīšanās vēsturē uz notikumiem un teiksmām. Latvijā mēs tomēr tikāmies ar ļoti daudzām vietām, kultūrām, kas stāstīja par savu esošu sajūtu, attiecībām ar upi, ne tikai par teiksmām un mītiem,” norādīja Lūsija Bērda.
Dzīvā mūzika un klasiskās stāstniecības spēks
Šī ir pirmā “Stan’s Cafe” izrāde par upi, kurā piedalās arī mūziķis. Aleksandrs Maijers katrā izrādē spēlē dzīvo mūziku, piešķirot stāstam plašāku emocionālo skanējumu un spilgtāk atklājot tajā ietvertos notikumus un pieredzes.
Arī festivāla kuratore Santa Remere uzsvēra, ka izrādes forma ir ļoti vienkārša: “Kā mums autori teica, viduslaiku tirgus laukuma tipa izrāde, klasiskā stāstniecībā balstīta. Pēdējā laikā laikmetīgā teātra vidē nav tādas izrādes bieži redzētas, bet tajā pašā laikā briti cenšas atjaunot šo stāstījumu veidu. Ja tajā brīdī, kad mēs sakām, ka mēs gribam strādāt un satikties ar kopienu, ir jāskatās, kas ir tā valoda, kurā tas ir iespējams.”
Daugava, kuru var saskatīt un sataustīt
Izrādes skatītājs, kā piebilda kuratore Santa Remere, šo Daugavas stāstu ne tikai saklausīs, bet arī saskatīs, sataustīs un sajutīs.
Daugavas karte izrādē “Upes tūres. Daugava”
Foto: Silvija Smagare / LSM Latgales redakcija
Daugavas karte izrādē “Upes tūres. Daugava”
Foto: Silvija Smagare / LSM Latgales redakcija
Daugavas karte izrādē “Upes tūres. Daugava”
Foto: Silvija Smagare / LSM Latgales redakcija
“Man liekas, ka tāds ļoti nozīmīgs elements, kas arī atgādina šo senlaicīgo estētiku, ir tas, ka izrādes centrā ir Daugavas karte, kas ir veidota precīzā mērogā, kur divi kilometri ir viens pirksta platums, bet tā ir izstiepta taisnā horizontālā līnijā. Tādas senāk izmantoja jūrniecībā, lai saprastu mērogu, cik tālu kas atrodas. Stāstnieks ved cauri izrādes kilometriem, visiem tiltiem, dambjiem.
Arī tajos stāstos, kas ir aiz robežas un ko mēs ģeopolitiskās situācijas dēļ neesam varējuši ievākt, bet mēs šo to uzzinājām tik un tā. Bet tas lai paliek intrigā,” stāstīja Remere.
Daugavas kartes veidotāja ir māksliniece Ūna Laukmane.
“Upe ir 510 centimetrus gara iztaisnotā kartē. Tur ir dažādi materiāli – filcs, lins, vilna, dzels ķēdes, dzijas. Ir arī ļoti daudz drukāts tieši ar roku, tādā tehnikā pārnestas fotogrāfijas, izšūts. Dažādi ir. Es tagad arī, dzirdot, kā aktieris darbojas un kopā ar to mēģināt sajust šīs maņas, sajust tausti, klausīties skaņu un galvenais tiešām noticēt un saprast, ka upe ir dzīva un ka viss, kas ir ap to, ir ļoti svarīgs mums,” atzina Laukmane.
Izrāde “Upes tūres. Daugava” savu pirmizrādi piedzīvos Krāslavā, Tirgus laukumā, tad caur Aušdaugavas novadu tā ceļos un piestās Daugavpilī, Liepsalā, Līvānos, Jēkabpilī un Staburagā. Līdz nākamās nedēļas nogalei tā nonāks arī Rīgā.