Sabotāžu un dronu incidentu skaits Eiropā ir palielinājies, bet no hibrīddraudiem nav pasargāta arī Islande, kas nedēļas nogalē noraidīja sarunu atsākšanu dalībai Eiropas Savienībā (ES). Bažas par zvejas resursu kontroli un valsts suverenitāti izrādījās spēcīgākas par argumentiem par stabilāku valūtu un lielāku ietekmi Eiropā. Taču šis balsojums nenozīmē, ka attālā sala atrodas ārpus Eiropas kopīgajiem drošības izaicinājumiem.
Islande ir viena no NATO dibinātājvalstīm, taču tai nav savas armijas. NATO nodrošina Islandei atturēšanu un gaisa telpas uzraudzību. Tomēr mainīgajā drošības vidē draudi vairs nav tikai militāri, proti, tie var būt kiberuzbrukumi, sabotāža vai dronu radīti traucējumi, un hibrīddraudi var palikt zem kolektīvās aizsardzības sliekšņa. Šādā situācijā valstij jāspēj reaģēt pašai.
Viens no iespējamajiem apdraudējuma mērķiem ir kritiskā infrastruktūra. Islandi ar Ziemeļameriku un Eiropu savieno četri zemūdens telekomunikāciju kabeļi. To, ka šāds apdraudējums nav tikai teorētisks, apliecina notikumi Baltijas jūrā, kur pēdējo gadu laikā vairākkārt bojāti gan sakaru kabeļi, gan gāzesvadi. Taču drošības eksperts LTV raidījumam “Pasaules panorāma” uzsvēra, ka Islande šajā ziņā ir vairāk pasargāta.
“Optiskās šķiedras telekomunikāciju kabeļi ir diezgan izkaisīti. Tie neatrodas vienuviet un ir arī diezgan dziļi, atšķirībā no Baltijas jūras kabeļiem, kas atrodas seklākos ūdeņos. Tādēļ mums nav bažu, ka tie visi nejauši tiktu pārgriezti,” teica Islandes nacionālās drošības un noturības domnīcas “Varda” direktors Kristins Hrobjartsons.
Taču nejaušs pārrāvums nav vienīgais iespējamais scenārijs. Jāņem vērā arī tīšas sabotāžas risks. Šādam riskam Islandes dienesti gatavojas arī praktiski, mācībās izspēlējot scenārijus, kuros būtiska valsts infrastruktūra pārstāj darboties.
“Jāsaka gan, ka ir ziņas par Krievijas kuģiem, kas kuģo tuvu vietām, kur šie kabeļi atrodas, vai arī to apkārtnē. Un tāpēc mēs esam diezgan labi informēti, ka, visticamāk, Krievijas kuģi ir izsekojuši kabeļu atrašanās vietas. Nedomāju, ka cilvēkiem šķiet, ka tas ir reāls drauds – ka tie visi varētu tikt sabojāti vienlaikus,” skaidroja Hrobjartsons.
Eksperts gan norāda – kaut arī islandieši apzinās pieaugošos draudus Eiropā un kara Ukrainā ietekmi, okeāns un attālums no kontinenta rada sajūtu, ka Islande no tā ir pasargāta.
Taču savas unikālās ģeogrāfiskās pozīcijas dēļ Islandei jābūt gatavai citām krīzēm – vulkānu izvirdumiem, zemestrīcēm un ekstrēmiem laikapstākļiem, kas var pārraut satiksmi, sakarus un apgādes iespējas.
Sarežģītākajā scenārijā dabas izraisīta krīze var sakrist ar apzinātu uzbrukumu kritiskajai infrastruktūrai.
Drošības situācija bija viens no Islandē aizvadītā referenduma kampaņas tematiem, iedzīvotājiem balsojot par to, vai atsākt sarunas ar Briseli par salas dalību ES. Tiesa, krietni lielāka uzmanība publiskajā telpā bija pievērsta ekonomikai, valūtai un zvejniecībai. Referendumā tauta ar nelielu pārsvaru noraidīja priekšlikumu atsākt savulaik pārtrauktās iestāšanās sarunas.
Taču mainīgajā drošības vidē valsts noturība būs atkarīga ne tikai no NATO sabiedrotajiem, bet arī no pašu dienestu, pašvaldību un sabiedrības gatavības. Islandē jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo arī latviete Sanita Hildarsone. Viņa strādā robežsardzē, Keflavīkas lidostā. Islandē arī ieguvusi izglītību nacionālajā drošībā un civilajā aizsardzībā.
“Islandē ir ļoti spēcīgas glābēju vienības, kas ir pilnībā brīvprātīgi – viņi par to algu nesaņem. Tie ir cilvēki, kas speciāli iet apmācības, un katrā pašvaldībā ir pa glābšanas vienībām,” pastāstīja Hildarsone.
Islandes brīvprātīgo meklēšanas un glābšanas organizācija palīdz policijai un civilās aizsardzības dienestiem gan ikdienas glābšanas darbos, gan dabas katastrofu un ekstremālu laikapstākļu laikā.
“Pirms divarpus gadiem, 8. februāris, kad vulkāna izvirduma laikā šeit pēc dažām stundām tika pārrauta karstā ūdens apgāde un visa šī pussala, kur mēs šobrīd atrodamies, palika bez karstā ūdens un līdz ar to bez apkures. Tas ir februāris, Islande, un tā situācija bija draudīga sākumā, un daudzi cilvēki nesaprata, kā tagad būs, ko darīt, un mēs bez apkures bijām kādas dienas četras piecas, kamēr atjaunoja. (…) Tad principā visa valsts nāca palīgā un gan piedāvāja savus sildītājus, gan piedāvāja ģimenēm ar bērniem pajumti uz laiku, kamēr atjaunos apkuri,” teica Hildarsone.
Sanita arī izceļ vētru, ko piedzīvojusi Latvija. Viņa norāda, ka islandieši brīdinājumus par ekstremāliem laikapstākļiem uztver ļoti nopietni.
“Es esmu sekojusi līdzi tieši tam, kas notiek Latvijā, un to, ka daudzi izsmej šūnapraidi un pat izslēdz to. Tas jau bija pagājušoziem un pavasarī. Un tāpat, ka nepievērš uzmanību dronu dēļ. Es domāju, ka šī vētra, kas bija Latvijā sestdien, ļoti skaidri parādīja, ka mēs nedrīkstam taupīt ne līdzekļus uz drošību, ne arī izturēties nenopietni pret šiem jautājumiem,” teica Hildarsone.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu