ASV un Irānas konflikts atkal saasinājies, taču vienlaikus Vašingtonā turpinās neskaidrība par to, kā šo konfliktu vispār nosaukt. ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss uzsver – tas nav karš, taču šis apgalvojums liedz pabalstus bojā gājušo karavīru ģimenēm.
ASV atteikšanās atzīt karu pret Irānu rada finansiālus šķēršļus kritušo karavīru ģimenēm
Vensa izteikumi izskan laikā, kad reģionā joprojām atrodas vairāk nekā 50 tūkstoši ASV karavīru un Vašingtona ir palielinājusi militāro klātbūtni Tuvajos Austrumos. Pēdējās dienās notikuši jauni uzbrukumi un ASV triecieni Irānas militārajiem mērķiem.
Venss sacīja, ka galvenais ASV mērķis šobrīd ir nodrošināt drošu kuģošanu caur Hormuza šaurumu. Viņš arī norādīja, ka Vašingtona nevēlas iesaistīties ilgstošā Tuvo Austrumu karā.
“Es to… es to nesauktu par karu. Šobrīd nenotiek aktīva apšaude. Es atzīstu, ka ir bijušas reizes, kad situācija ir saasinājusies. Vēlreiz – plaša mēroga kaujas operācijas ilga aptuveni sešas nedēļas. Un kopš tā laika mēs, protams, iznīcinājām viņu kodolobjektus operācijā “Midnight Hammer”. Ar nepieredzētu niknumu mēs iznīcinājām viņu aizsardzības rūpniecisko bāzi ieroču ražošanai, kā arī lielu daļu viņu konvencionālā militārā spēka. Un pēc tam mēs viņiem apgrūtinājām šīs kodolprogrammas atjaunošanu,” sacīja Venss.
Taču vārdam “karš” šajā gadījumā ir ne tikai politiska nozīme. Tas var būt svarīgs arī pavisam konkrētiem cilvēkiem – ASV karavīru ģimenēm.
Par to šonedēļ publiski runāja Libija Klinere, Alabamas štatā dzīvojoša sieviete, kuras vīrs, ASV Gaisa spēku majors Džons “Alekss” Kliners martā gāja bojā lidmašīnas avārijā Irākā.
Viņš bija viens no sešiem karavīriem, kas gāja bojā, kad uzpildes lidmašīna KC-135 avarēja misijas laikā.
Klinere sociālajos tīklos paziņoja, ka viņas ģimene nav saņēmusi atsevišķus pabalstus, ko viņa sagaidītu kā krituša karavīra atraitne.
Pēc viņas teiktā, Gaisa spēki ģimenei norādījuši, ka iemesls ir juridisks – Kongress nav oficiāli pasludinājis karu pret Irānu.
Tas nenozīmē, ka kritušo karavīru ģimenes nesaņem nekādus pabalstus. Taču atsevišķi papildu pabalsti un priekšrocības ir saistīti ar to, kā likumos tiek klasificēts dienests un nāves apstākļi.
Klineres apgalvojums ir izraisījis jautājumus par to, vai ģimenes šādā situācijā saņem visu, kas tām pienākas.
ASV Gaisa spēki tagad šo konkrēto gadījumu pārbauda. Gaisa spēku pārstāvis sacījis, ka amatpersonas jau sazinājušās ar Klineres kundzi, lai pārliecinātos, ka viņa un viņas bērni saņem visus pabalstus, uz kuriem viņiem ir tiesības.
Kad viceprezidentam Vensam preses konferencē jautāja par Klineru ģimeni, viņš sākotnēji atzina, ka par šo konkrēto gadījumu neko nav zinājis.
“Ja jums ir viņas privātie kontakti, lūdzu padalieties. Mēs ar viņu sazināsimies, tiklīdz šis viss būs cauri, lai būtu droši, ka viņa saņem visu, kas pienākas. Protams, ka mūsu sirds lūst par ikvienu, kurš zaudējis dzīvību,” pauda Venss.
Pašreizējā ASV un Irānas konfliktā kopš operācijas sākuma 2026. gada februāra beigās oficiāli ir gājuši bojā 18 ASV karavīri, bet vairāk nekā 750 ir guvuši ievainojumus.
Vienlaikus diplomātiskas sarunas starp ASV un Irānu pašlaik nenotiek. Venss atteicās prognozēt, kad konflikts varētu beigties, sakot, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, vai Irāna pārtrauks uzbrukumus kuģiem.
Teherāna ASV darbības atklāti dēvē par karu un draud konfliktu paplašināt.
Spriedzes centrā joprojām ir Hormuza šaurums – stratēģiski svarīgākais pasaules jūras ceļš, caur kuru tiek pārvadāta aptuveni piektā daļa visas pasaules naftas.
Irānas pastāvīgie uzbrukumi tankkuģiem jau ir izraisījuši svārstības pasaules enerģijas tirgos. Tā kā diplomātiskie kanāli starp ASV un Irānu šobrīd ir pilnībā iesaldēti un sarunas nenotiek, situācijas tālākā attīstība joprojām ir neparedzama.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu