Martins Gausa jaunais sākums ar “Gulf Air”
Bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss turpmāk vadīs Bahreinas nacionālo aviokompāniju “Gulf Air”. Šis nozīmīgais pagrieziena punkts viņa karjerā stāsies spēkā no 2025. gada 4. novembra. Gauss par šo iecelšanu paziņojis savā “LinkedIn” profilā, paužot lepnumu un pateicību par iespēju stāties pie stūres aviokompānijai ar vairāk nekā 75 gadu senu vēsturi. Viņa mērķis ir kopā ar komandu un partneriem stiprināt “Gulf Air” un veidot tās spēcīgu nākotni, sniedzot ieguldījumu ar savu unikālo vadības stilu un iedvesmojot visus iesaistītos – darbiniekus, klientus un partnerus – apvienot spēkus aviokompānijas panākumu labā.
“Gulf Air” vēsturiskais fons un darbības apjoms
“Gulf Air”, kas dibināta 1950. gadā, ir Bahreinas nacionālā aviokompānija ar bagātu vēsturi. Tā veic regulārus lidojumus uz vairāk nekā 50 galamērķiem 30 valstīs Āfrikā, Āzijā un Eiropā, izmantojot vairāk nekā 40 lidmašīnu floti. Aviokompānijas galvenā mītne atrodas Muharekas pilsētā, un tās galvenā lidosta ir Bahreinas Starptautiskā lidosta. “Gulf Air” ir viena no vecākajām aviokompānijām Tuvajos Austrumos, un tās dibināšanas pirmsākumi meklējami jau tālajā 1950. gadā kā “Gulf Aviation”. Lai gan vēsturiski tā ir bijusi nozīmīgs reģionālās aviācijas spēlētājs, mūsdienās tā darbojas krietni lielāku reģionālo gigantu – “Emirates”, “Etihad” un “Qatar Airways” – ēnā. Neskatoties uz to, aviokompānija turpina attīstīties, nesen atklājot arī jaunus maršrutus, piemēram, uz Vāciju un Gruziju. Tāpat uzņēmums ir saņēmis piecu zvaigžņu novērtējumu par drošību COVID-19 pandēmijas laikā, apliecinot savu apņemšanos nodrošināt augstākās klases drošības standartus.
Martina Gausa iepriekšējā pieredze “airBaltic”
Pirms pievienošanās “Gulf Air”, Martins Gauss gandrīz 14 gadus ieņēma izpilddirektora amatu Latvijas nacionālajā aviokompānijā “airBaltic”, kurā viņš strādāja kopš 2011. gada 1. novembra. Viņa vadībā “airBaltic” piedzīvoja gan ievērojamu transformāciju, gan izaugsmi, kļūstot par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pilnībā pārgāja uz “Airbus A220” floti. Šajā laikā aviokompānija ir paplašinājusi savu maršrutu tīklu, palielinājusi pasažieru skaitu un palielinājusi lidojumu skaitu. Tomēr 2024. gadā “airBaltic” saskārās ar finansiālām grūtībām, ko galvenokārt izraisīja dzinēju apkopes problēmas un citi ārējie faktori, kā rezultātā aviokompānija cieta zaudējumus. 2024. gadā “airBaltic” pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un veica 47 000 lidojumu. Neskatoties uz kopējo pasažieru skaita pieaugumu, aviokompānija strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā, kas bija pretstats peļņai gadu iepriekš. Šie finansiālie rādītāji, kā arī ar tiem saistītie riski, visticamāk, bija viens no faktoriem, kas noveda pie vadības izmaiņām un Gausa aiziešanas no amata 2025. gada 7. aprīlī pēc akcionāru neuzticības balsojuma. Pirms amata atstāšanas, Gauss jau bija sācis gatavoties potenciālajam “airBaltic” sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO).
“airBaltic” akcionāru struktūra un attīstības tendences
Šobrīd “airBaltic” akciju kontrolpakete pieder Latvijas valstij (88,37%), bet 10% akciju nonākuši Vācijas nacionālās aviokompānijas “Lufthansa” īpašumā, kas ir stratēģisks investors. Pārējās akcijas pieder finanšu investoram Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” (1,62%) un citiem akcionāriem (0,01%). Aviokompānija plāno veikt sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kas noteiks arī “Lufthansa” gala akciju īpašuma apjomu. Latvijas valdība ir apņēmusies saglabāt vismaz 25% plus vienu akciju “airBaltic” kapitālā pēc IPO. 2024. gada pirmajā pusgadā “airBaltic” zaudējumi samazinājās līdz 1,729 miljoniem eiro, savukārt koncerna apgrozījums palielinājās par 3% un sasniedza 349,648 miljonus eiro. Neskatoties uz 2024. gada zaudējumiem, aviokompānija turpina attīstīties, paplašinot savu floti un maršrutu tīklu, un tai ir ambiciozi mērķi sasniegt 100 lidmašīnas līdz 2030. gadam.