Algas – joprojām iestrēgušas
Ministre Agnese Lāce stāstīja, ka sākotnēji, vēl pirms bija nolemts par to, ka neviena ministrija valdībā nākamā gada budžetam nevirzīs savas prioritātes, viņas nodoms bijis prioritāri cīnīties par atmiņas institūciju (muzeju un Latvijas Nacionālā arhīva) darbinieku atalgojuma palielināšanu, kam nākamgad būtu vajadzīgi 5,8 miljoni eiro. Jāņem vērā, ka šo nozaru atalgojumam ilgstoši – jau kopš 2019. gada – nav piemērots inflācijas koeficients, tāpēc tās ir, maigi sakot, konkurētnespējīgas un cilvēki no tām bēg.
“Tagad katram atmiņu institūcijās strādājošajam ir nepieciešamas papildu prasmes, kuras faktiski paaugstinātu viņa amata klasifikāciju un finansējumam būtu jābūt vēl augstākam. Pavisam noteikti mantojuma institūcijās strādājošo atalgojums ir kritiski zems, un mana pieredze budžeta veidošanā diemžēl ir bijusi tieši šajos apstākļos, kuros strādājam ar aizsardzības finansējumu ar ierobežotām iespējām iesniegt prioritāros pasākumus,” taisnojās ministre.
Vēl starp KM prioritātēm bijusi kultūras mantojuma aizsardzība un noturība krīzes situācijās (nepieciešami 0,4 miljoni eiro; finansējums – trīs miljoni eiro – tam iegūts, pārdalot Aizsardzības ministrijas budžetu). Šogad jau ir bijušas vairākas mācības un arī nākamgad tiekot plānots tās turpināt. Tāpat – finansējums kultūras nozares datu centra kiberdrošībai (1,5 miljoni eiro), žurnālistu drošībai un aizsardzībai (0,12 miljoni eiro), arī – NVO fondam (2,2 miljoni eiro) u. c. Kopā 4,68 miljoni eiro bijuši paredzēti arī sakrālā mantojuma saglabāšanai, lasītveicināšanai, mediju saturam u. c.
Ja runā par lasītveicināšanu, ministre sola, ka joprojām tiks atbalstīta Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija un citas lasītprasmes aktivitātes, ko īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka.
VKKF finansējuma “iesaldēšana” – uz četriem gadiem
Viens no ļoti sāpīgiem lēmumiem, kura negatīvo ietekmi grūti pārvērtēt, ir Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma iesaldēšana 2025. gada līmenī uz četriem gadiem. “Tomēr jāņem vērā, ka finansējums netiek samazināts, lai gan, protams, ir inflācija, visi izdevumi, pakalpojumu izmaksas kultūras norišu organizatoriem pieaug. Pieaug arī minimālā alga. Tas nozīmē, ka ar apstiprināto projektu īpatsvaru, kur jau tagad trūkst finansējuma, situācija neuzlabosies. Tomēr tas, ka VKKF finansējums nesamazināsies, ir labi. Tāpat ir vienošanās par to, ka netiks grozīts VKKF likums un, kad būs budžeta iespējas, varēs atgriezties pie (atskaitījumiem no) akcīzes nodokļiem līdzšinējā prognozē,” lēmumu skaidro ministre A. Lāce.
Nauris Puntulis.
Foto: Lita Millere/LETA / LETA
Savukārt Saeimas deputāts un bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis neslēpa skarbu attieksmi, norādot, ka VKKF finansējuma atsaiste no nodokļu ieņēmumiem jeb iesaldēšana nozīmē to, ka “mehānisms, ko tik grūti bija ieviest (2004. gadā VKKF finansēšana no akcīzes nodokļiem tika likvidēta un praksē atjaunota tikai 2022. gadā. Fonda darbībai paredzēts novirzīt 3% no alkohola akcīzes nodokļa, 2% no tabakas akcīzes nodokļa, 1,37% no izložu nodokļa un 2,21% no azartspēļu nodokļa attiecīgā gada plānotajiem ieņēmumiem), deva nozarei paļāvību, stabilitāti. Sauciet, kā gribat – likuma atvēršana vai iesaldēšana, bet šis mehānisms ir izjaukts, un tas ir ļoti slikti. Nesaprotu, par ko jūs esat maksājuši tādu cenu – četru gadu iesaldēšana ir neadekvāti augsta cena un nozares sašutums ir pamatots.”
VKKF Padomes priekšsēdētāja Ieva Struka “Kultūrzīmes” informē par VKKF Padomes lēmumu, ar kuru stratēģiskajā sēdē, “apspriežot informāciju par budžeta iesaldēšanu turpmākajiem četriem gadiem, visi tās dalībnieki apliecinājuši pilsonisku sapratni un līdzatbildību par kultūras nozares iesaistīšanos aizsardzībai nepieciešamo finanšu solidārā pārdalē”. Tomēr pēc 2008. gada krīzes un kovida satricinājumiem tikai pagājušajā gadā var runāt par situācijas stabilizēšanos nozarē, tāpēc 2026. gadā paredzētā pieauguma 554 000 eiro apmērā, ko nosaka likums par VKKF, iesaldēšana esot jāuztver kā samērīgs kultūras nozares ieguldījums aizsardzības nozarē, tomēr tālākie prognozējamie skaitļi, kas paredz “iesaldēšanu” jau par 1 637 000 eiro 2027. gadā un 1 886 000 eiro 2028. gadā, visbeidzot diviem miljoniem eiro 2029. gadā, ir milzīgs zaudējums, kas būtiski ietekmēs visu nozari un atmetīs atpakaļ 2008. gada situācijā, apzinoties inflāciju un atalgojuma pieaugumu publiskajā sfērā. “Tāpēc VKKF vārdā rosinām apsvērt iespēju samazināt summu līdz 500 000 katrā no šiem četriem gadiem, ja nepieciešama visaptveroša izdevumu samazināšana visās jomās, izņemot aizsardzību, bet izvairīties no drastiska “iesaldējuma”. Nepieciešamības gadījumā aicinām konsultēties ar Igaunijas Republikas valdību, kas publiski paziņojusi 10% finansējuma pieaugumu kultūras nozarei tieši tāpēc, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā kultūra tiek atzīta par svarīgu lojalitātes, integrācijas un demokrātijas instrumentu.”