Kultūra spēj vienot un stiprināt sabiedrību, taču tā var tikt arī ļaunprātīgi izmantota, lai to sašķeltu. Tieši mūsu kultūras telpa kļūst par augsni, kurā ienaidnieki cenšas audzēt manipulācijas un gūt ietekmi. Raidījuma “Kā sargāt?” ceturtajā epizodē tika dziļāk aplūkota tēma par to, kā kultūra pārtop par propagandas rīku.
Propagandas mehānismu atmaskošana
Diskusijā piedalījās zinoši eksperti: Mārtiņš Hiršs, propagandas un Krievijas ietekmes pētnieks Latvijā, Sandra Sprudzāne, Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmijas vadošā pētniece, un Renāte Lazdiņa, žurnāliste un Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja. Viņu saruna pievērsās tam, kā Krievijas propagandas mehānismi nemanāmi ielaužas cilvēku ikdienā. Kā norādīja Mārtiņš Hiršs, propagandas kampaņas bieži vien balstās uz sazvērestības teorijām un manipulācijām, radot šķietamu pamatojumu pretrunām. Viņš piebilda, ka dezinformācija bieži parādās sociālajos medijos, piemēram, TikTok, kur komentāru sadaļās redzams, cik daudzi cilvēki tic šādiem apgalvojumiem, pat ja tie ir acīmredzami nepatiesi.
Kultūras telpa kā propagandas ierocis
Eksperti uzsvēra, ka propaganda var izpausties dažādos veidos – caur simboliem, medijiem, svētkiem un pat šķietami nevainīgām kultūras izklaidēm. Sandra Sprudzāne, kuras pētniecības intereses ietver mediju ētiku un medijpratību, ir analizējusi, cik viegli sabiedrība var tikt maldināta. Viņa skaidroja, ka mediju spēja piesaistīt uzmanību var motivēt cilvēkus izdarīt izvēli – pieņemt vai noraidīt kādu viedokli, tādējādi veidojot arī motivāciju balsot. Renāte Lazdiņa, vadot Latvijas Radio Latgales multimediju studiju, ikdienā saskaras ar informācijas plūsmu un tās atspoguļojumu dažādos reģionos. Viņa pievērš uzmanību tam, kā tiek veidoti raidījumi un jaunas multimediālas idejas latgaliski, palīdzot veidot kvalitatīvu saturu.
Medijpratības nozīme un aizsardzība
Diskusija uzsvēra medijpratības nozīmi mūsdienu informatīvajā telpā. Tā palīdz ne tikai orientēties informācijas gūzmā, bet arī atšķirt objektivitāti no populismam. Sprudzāne norādīja, ka medijpratība ir spēja atšķirt patiesus faktus no populisma, un tas būtiski ietekmē mūsu dzīvi. Viņa arī uzsvēra, ka katrs cilvēks veic izvēli, kādu informāciju patērēt, un tas var kalpot kā motivācija. Šī izvēle, vai pieņemt vai noraidīt kādu viedokli, var radīt motivāciju rīkoties, piemēram, doties balsot.
Lai pasargātu sevi no propagandas un manipulācijām, ir svarīgi attīstīt kritisko domāšanu un pastāvīgi pilnveidot savu medijpratību. Tas nozīmē ne tikai pieņemt informāciju, bet arī to analizēt, meklēt dažādus avotus un salīdzināt faktus. Tikai šādā veidā mēs varam kļūt noturīgāki pret dažādiem informatīvajiem uzbrukumiem un saglabāt savu spriestspēju.