Raugoties, kā notiek Dzirnavu ielas rekonstrukcija, kļūst skaidrs, ka normālai satiksmei pilsētā vēl viena iela mazāk. Nepietika ar Altonavas pārvada slēgšanu, Ģertrūdes, Maiznīcas, Šarlotes, Senču ielas samaitāšanu, tagad kārta Dzirnavu ielai, un gaisā jau virmo apetīte slēgt satiksmei Vanšu tiltu.
Tikai vieglprātīgie uzņēmēji, dažādu pakalpojumu biroju īpašnieki vairs var atļauties turpināt ekonomisko darbību Rīgas centrā. Tas klientiem kļūst nesasniedzams. Rīgas centrs tiek pārvērsts par guļamrajonu riteņbraucējiem.
Dzirnavu ielas rekonstrukcija – kārtējais šedevrs. Šajā satiksmes artērijā tagad būs divas velo joslas – katra gar savu ielas malu, ielas vidū atstāta maza spraudziņa, pa kuru virzīties vai nu pajūgiem, vai mazlitrāžas auto, bet tā, lai neaizskartu ielas pašā viducī riteņbraucējus, kuri tur ar saviem velosipēdiem mēģinās spraukties cauri satiksmes plūsmai, lai pieķēdētu pie baltmetāla statīviem savus braucamrīkus. Vasarā vēl gara acīm iespējams stādīties priekšā, kā pa abām ielas pusēm traucas velosipēdisti, bet rudeņos un ziemās teorētiski tie varētu būt slēpotāji vai ragaviņu vilcēji. Uz kurieni gan trauksies šie velosipēdisti, ja uzņēmējdarbība Rīgas centrā būs apsīkusi? Līdz šim spēcīgākais pilsētvides risinājums ir izveidot velosipēdu novietni satiksmei pa vidu. Kurš kuru mīcīs – riteņbraucēji autovadītājus vai otrādi?
