Eiropas valstis pašlaik nav gatavas ilgstošam bruņotam konfliktam pret Krieviju. Tā uzskata militārie eksperti un stratēģi, kas ikdienā strādā ar NATO saistītos projektos un pētniecības centros.
Diskusijas par šo tēmu nesen risinājās īpašā konferencē, kurā tika analizēta militārās koordinācijas nākotne mūsu kontinentā, balstoties uz “The Guardian” ziņoto.
Sabiedrības gatavība un politiskie izaicinājumi
Eksperti norāda, ka sabiedrība Eiropā varētu nespēt pietiekami ilgi izturēt smagu un ieilgušu militāru konfrontāciju. Šī iemesla dēļ NATO plānotājiem nākas rēķināties ar scenārijiem, kas paredz salīdzinoši īsus konfliktus. Papildu bažas raisa apstāklis, ka ASV gatavojas mazāk iesaistīties Eiropas drošības jautājumos. Lielu ietekmi uz kopējo situāciju atstāj arī politiskie procesi un populistisko spēku popularitātes pieaugums vairākās lielajās Eiropas valstīs.
Kāds nesen iecelts britu valdības pārstāvis atzina plašāku problēmu, norādot, ka Rietumu valstu līderi savulaik nav pietiekami skaidrojuši iedzīvotājiem reālos hibrīdkara apmērus ar Maskavu. Līdzīgu viedokli pauda arī cits diplomāts, uzsverot, ka iepriekšējie premjerministri nav spējuši sabiedrībai laikus atklāt patieso situāciju un draudu līmeni. Rezultātā tagad valdībām ir sarežģīti skaidrot vēlētājiem, ka nepieciešams samazināt tēriņus sociālajai jomai, lai novirzītu vairāk līdzekļu valsts aizsardzībai. Sarunu līmenis par šiem tik nopietnajiem drošības jautājumiem dažviet sabiedrībā joprojām esot pārāk vienkāršots.
Hibrīdkara draudi un politiskās pārmaiņas
Pastāv reālas bažas, ka Krievija var gūt virsroku hibrīdajā konfrontācijā, prasmīgi izmantojot iekšējās sociālās un politiskās pretrunas Eiropas valstīs. Kā paskaidroja viens no diplomātiem, kopš aukstā kara beigām Maskava ir iemācījusies veiksmīgi spēlēt uz dažādām sabiedrības bailēm gan politiskā spektra kreisajā, gan labajā malā.
Šāda situācija var palīdzēt dažādiem radikālākiem un labējiem populistiskiem spēkiem gūt vēl lielāku ietekmi gaidāmajās vēlēšanās vairākās valstīs, piemēram, Polijā, Itālijā un Francijā. Vairums šādu partiju, tostarp plaši zināmā Vācijas politiskā apvienība “Alternatīva Vācijai”, neslēpj savas simpātijas pret Krieviju.
Ciešāka sadarbība starp vadošajām valstīm
Reaģējot uz šiem izaicinājumiem, Minhenes drošības konferences laikā aktīvi tiek virzīta ideja par daudz ciešāku sadarbību starp piecām galvenajām Eiropas militārajām lielvarām. Šī grupa, ko dēvē par “E5”, jau tagad regulāri rīko tikšanās, lai apspriestu kopīgus iepirkumus un plānus tādās jomās kā integrētas pretraķešu aizsardzības sistēmas, moderni tālās darbības ieroči un kosmiskās agrīnās brīdināšanas tehnoloģijas, kuras līdz šim lielā mērā nodrošināja Amerikas Savienotās Valstis.
Citi lasaKaļķakmens vannasistabā pazudīs bez beršanas: ar ko pietiek noslaucīt virsmas
Minhenes drošības konferences vadītājs Volfgangs Išingers publiski norādījis, ka Eiropas valstis pašlaik nonākušas aci pret aci ar milzīgiem un dziļi eksistenciāliem izaicinājumiem. Tas nozīmē, ka drošības un aizsardzības jomā turpmāk būs nepieciešama daudz ciešāka un dziļāka integrācija starp visām iesaistītajām pusēm.