Augustā Latvijas ostās pārkrautas 158 979 tonnas Krievijas graudu, kamēr pirms gada tika pārkrautas 101 975 tonnas. Turklāt šovasar – jūnijā, jūlijā un augustā – caur Latviju izvestas arī 60 482 tonnas graudu no Baltkrievijas, no kuras pērn vasarā graudi vispār netika vesti. Arī no Baltkrievijas vesto graudu izcelsmes valsts pamatā jeb vairāk nekā 80% apjomā ir Krievija, raidījumam apstiprināja VID.
Un tas nozīmē, ka pīķa mēnešos – septembrī, oktobrī – caur Latviju tranzītā vesto asiņaino graudu apjomi var atgriezties tādos pašos daudzumos kā kara pirmajos gados, lēš “Nekā personīga”.
Jau ziņots, ka valdība nākamnedēļ plāno atļaut Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) no tranzītā pārvadātām graudu kravām ņemt paraugus un veikt laboratoriskos izmeklējumus deklarētās izcelsmes valsts pārbaudei, lai novērstu iespējamu Ukrainā zagtu graudu pārvadāšanu caur Latviju.
Ukraina ir sniegusi informāciju par ievērojamiem okupētajās Ukrainas teritorijās nelegāli iegūtu graudu apjomiem un risku, ka daļa šo graudu ar Krievijas izcelsmes dokumentiem varētu tikt pārvietota arī caur Latvijas ostām.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) piektdien sacīja, ka šo jautājumu ir pārrunājis ar Ukrainas premjeru. Kulbergs norādīja, ka Krievija Ukrainā zagtos graudus jauc kopā ar Krievijas graudiem un tos transportē caur citu valstu ostām, un patlaban tranzīta graudu kravu spiediens tiekot izdarīts uz visām Baltijas ostām.
Premjeram esot bijis pārsteigums, ka PVD visus kara gadus neesot bijušas tiesības tranzīta graudu kravas kontrolēt. Ar valdības lēmumu šādas tiesības tiks dotas. Ukraina esot gatava sūtīt uz Latviju savus ekspertus, kuri vislabāk varēšot pateikt, kuri graudi tiek audzēti Ukrainā un vai Latvijā nonākušās tranzīta graudu kravas nav ar Ukrainā zagtajiem graudiem.
Nākamnedēļ valdība, iespējams, varētu lemt arī par pilnīgu Krievijas graudu tranzīta aizliegumu. Rosinājumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju pirmdien pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas izskatīs valdības koalīcijas sanāksmē. Atbalstu šim priekšlikumam jau paudusi arī Zaļo un zemnieku savienība un “Jaunā vienotība”.
Kā ziņots, Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.
Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no sava eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.
Tomēr, kā ziņo “Reuters” avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni.
Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām – galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.
Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.