Mākslīgais intelekts, droni un arvien plašāka tehnoloģiju izmantošana maina arī Zemessardzi, taču tās galvenais spēks joprojām ir cilvēks. Zemessardzes komandieris Aivars Krjukovs raidieraksta “LSMnīca” ciklā “Formā!” pauda, ka nākotnē Latvijā ir reāli izveidot 50 000 zemessargu un rezervistu lielu spēku – tas esot tikai laika jautājums.
Vienlaikus Zemessardzei jāspēj apgūt jaunās tehnoloģijas un iemācīties tās izmantot gan ikdienas dienestā, gan krīzes situācijās.
35 gadu laikā Zemessardze kļuvusi par valsts drošības balstu, kas spēj pildīt dažādus uzdevumus kopā ar sabiedrību. “Mēs esam labāk gatavi krīzei. Ne tikai apmācam zemessargus un Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, bet arī ikdienā sniedzam milzīgu atbalstu robežsargiem uz valsts austrumu robežas. Nemitīgi turpinām attīstīt Baltijas aizsardzības līniju, kur mūsu inženieri strādā pie šī procesa,” saka Krjukovs.
“Formā!”: Zemessardzes komandieris Andrejs Krjukovs #30
50 000 – nav ambiciozs skaitlis
Valsts aizsardzības plāns paredz Zemessardzes paplašināšanu līdz 12 000 vīru. Pašlaik kopējais zemessargu skaits Nacionālajos bruņotajos spēkos – 10 000.
Savukārt Aivars Krjukovs norāda: nākotnē ir iespējams sasniegt pat 50 000 zemesargu un rezervistu atzīmi. Piemēru Latvijai rāda Somija ar 5,5 miljoniem iedzīvotāju, kur ir gandrīz 800 000 rezerves karavīru.
“Domāju, ka 50 tūkstoši nav nekāds ambiciozs skaitlis. Nerunājot par robežsargiem, policistiem, VUGD un NMPD cilvēkiem, kas nodrošina visas vajadzības krīzes menedžmentā. Tas tikai laika jautājums, kad mēs tos 50 tūkstošus sasniegsim,” sacīja Krjukovs.
Būtisks atbalsts Zemessardzei ir Valsts aizsardzības dienesta karavīri un katrs cilvēks, kas ir gatavs brīvprātīgi iesaistīties savas valsts aizsardzībā.
“Tehnoloģiskais risinājums nav iespējams bez cilvēkiem.
Vai esi gatavs palīdzēt karavīram? Vai esi gatavs palīdzēt robežsargam? Vai esi gatavs palīdzēt glābšanas dienestiem? Vai esi gatavs savā uzņēmumā pateikt, ko mēs darīsim krīzes laikā?” Tādā izpratnē Zemessardze kļūst ne tikai par militāru organizāciju, bet par vienu no elementiem daudz plašākā sabiedrības noturības sistēmā.
Atbalsta vienības – aizmugure katram zemessargam
Zemessardzes komandieris saredz lielāku sabiedrības iesaisti. Ukrainā konkrētām vienībām palīdz sabiedriskās organizācijas, kas spēj ātrāk iegādāties, un nogādāt nepieciešamo. Lai arī Latvijā attīstītu šādu modeli, veiktas izmaņas Zemessardzes likumā un top valdības noteikumi.
“Tas ir veids, kā mēs līdzdarbojamies krīzes laikā, zinot, ka bruņoto spēku budžets ir tik, cik viņš ir.
Pavisam vienkārši – ja esmu karavīrs, tad kāds parūpējas par manu ģimeni un mēs zinām aizmuguri, kas var palīdzēt manai ģimenei, lai es bez raizēm cīnos, [pildu] savu uzdevumu,”
pauž Krjukovs. Atbalsts varētu būt ne tikai nauda vai ekipējums. Krīzes laikā sabiedriskās organizācijas varētu palīdzēt ar tehnoloģijām, dronu laboratorijām, 3D drukāšanu, remontu un citām lietām.
Ukrainas pieredze: mērķis – nepieļaut karu Latvijā
Sadarbība ar Ukrainas aizsardzības spēkiem kļūst arvien ciešāka. Noslēgts sadarbības līgums ar Ukrainas Nacionālo gvardi. Mācīties var ļoti daudz – no tehnoloģiju izmantošanas līdz medicīnai, ekipējumam, komandvadībai un spējai ātri pielāgoties.
“Es nesagaidu, ka mēs gribam paņemt visu. Mums nevajag viņu karu.
Mēs paņemam viņu lietas, kas mums palīdz ierobežot potenciālo kara esamību Latvijā vai krīzi. Tas ir tas, kas mums jāpaņem no Ukrainas, lai vispār tāds process nebūtu realizējams Latvijā,”
uzsvēra Krjukovs. Tas ļaus radīt tādu aizsardzības sistēmu, kas potenciālajam pretiniekam jau iepriekš liks saprast – uzbrukums Latvijai būs pārāk sarežģīts, dārgs un neparedzams.
Pēc komandiera vārdiem, Latvijas ģeogrāfija šajā ziņā dod arī savas priekšrocības. Meži, purvi un reljefs atšķiras no plašajiem Ukrainas stepju apgabaliem, tomēr arī šeit iespējams izmantot Ukrainas pieredzi, analizējot iespējamos pārvietošanās ceļus un veidus, kā pretinieka kustību aizkavēt.
Mākslīgais intelekts un droni: spēt gan vadīt, gan izvairīties četrās sekundēs
Vislielākās pārmaiņas arī Zemessardzē piedzīvo lidaparāti. “Mans uzskats, ka katrā bataljona un brigādes līmenī jābūt kā minimums vadam, kas specializējas no A līdz Z dronu jomā, kas spēj pildīt vairākas funkcijas: izlūkošana, laboratorijas, kas tos ražo, apkope, elektroniskā karadarbība,” savā redzējumā dalās Krjukovs.
Vienlaicīgi tas ir jautājums, kā laikus pamanīt apdraudējumu, pasargāt un paaugstinās arī zemessargu pašaizsardzības spējas. “Mēs vairs nedomājam tikai par pilotu.
Tikpat svarīgi: katram jābūt spējīgam izvairīties no drona. Četru sekunžu jautājums, kā teikt.
Ja mums ir detekcījas ierīces katram, tad noteikti tās parāda, ka drons nāk virsū. Tātad no šī skatu punkta: pašaizsardzība nekur nepazūd.”
Arī mākslīgais intelekts, komandiera ieskatā, būs viena no svarīgām pārmaiņām tuvākajā laikā.
“Bez tā mēs vairs nevaram pastāvēt un būt apsteidzoši.
Jo mums ir tendence apkrāmēties ar uzdevumiem un dažkārt lieki darīt visu, jo tā vēsturiski ir bijis. Mākslīgā intelekta efektivitātes palielināšana ir 5–10 gadu laika jautājums”. Vienlaicīgi Krjukovs norāda – gan komandieriem, gan ierindas zemessargiem ir jāiemācās to lietot, jāsaprot riski un tas, kā mākslīgo intelektu adaptēt dienesta praksei.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu