FOTO: Ieva Leiniša/ LETA
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapa.
Autors: Zvērinātu advokāta biroja EUROPEAN COUNSEL (ZAB EUROPEAN COUNSEL) vadītājs, zvērināts advokāts Jānis Strencis
Kokteilis
Tava vārda pirmais burts ir spēcīgs kods, kas piešķir enerģiju. Uzzini, kādu spēku nes tavs vārds!
“Kādi ir tie cilvēki, kam alga ir virs 1401 eiro?” Jaunie algu dati rosina samērīties ar algām
Pamani zīmes un sargi sevi! 9 pazīmes, ka, iespējams, tuvojas kas nelāgs
Šajā rakstā zvērināts advokāts Jānis Strencis izvērtējis esošo situāciju un peripetijas ap un par valsts akciju sabiedrības CEĻU SATIKSMES DROŠĪBAS DIREKCIJA (CSDD) rīcību ar personas datu uzglabāšanu. Analizēti dažādu indivīdu personīgie skatījumi; arī tādi, kas norāda, ka personām nav vai arī nebūs pamatoti prasījumi par kaitējuma kompensāciju. ZAB EUROPEAN COUNSEL ir cits viedoklis, kurš pamatots gan ar normatīvajiem aktiem, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas un nacionālo tiesu atziņām.
Vērtējot publiski pieejamās ziņas par notikumiem ar CSDD un tās rīcību ar uzglabātajiem datiem, pirmsšķietami nākas atzīt, ka nav un nevar būt strīda par to, ka CSDD ir pārkāpusi Fizisko personu datu apstrādes likumu, turpmāk tekstā – Datu aizsardzība, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulu (ES) 2016/679 “Par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti”, turpmāk tekstā – Regula, kā arī konstatējams, ka CSDD rīkojusies nelikumīgi, par ko tās amatpersonas jāsauc pie atbildības, bet iestādei jāatlīdzina ne tikai materiālie zaudējumi kiberuzbrukumā iesaistītajām personām, kuri cēlušies vai celsies cēloniskā sakarā ar CSDD nelikumīgo darbību, bet arī jāizmaksā kompensācija par nelikumīgi uzkrātajiem datiem.
CITI ŠOBRĪD LASA
Lai katrai personai būtu viegli saprotams, kā izpaudās CSDD nelikumīgā rīcība un normatīvo aktu pārkāpumi, turpmāk viegli saprotamā juridiskā valodā izskaidroti jautājumi gan par fizisku personu, gan juridisku personu datu aizsardzību, no kuriem pēdējā atstāta tādā kā pašplūsmā.
1. CSDD tiesības. Vispirms jānorāda, ka CSDD statuss atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 4.panta piektajam punktam ir atvasināts publisko tiesību subjekts, kuram valsts deleģējusi noteiktas tiesības saistībā ar ceļu satiksmes drošību.
Tādējādi savas darbības nodrošināšanai CSDD nepieciešams iegūt daudz un dažādus datus no citu valsts iestāžu un instanču uzturētajiem reģistriem, jo tas vajadzīgs ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu veikšanai. Daudziem tas varētu būt saprotams kā administratīvo sodu, kas piemēroti ceļu satiksmē, reģistrēšana CSDD datu bāzē, kā arī, izmantojot CSDD portālu e.csdd.lv, savu datu par vadīšanas tiesībām, reģistrētajām automašīnām, uzkrātajiem soda punktiem un tamlīdzīgas informācijas aplūkošana. Daļa cilvēku reģistrējušies, lai caur CSDD elektroniski saņemtu informāciju par fotoradaru sodiem, varbūt vēl kādu informāciju, ja persona tam devusi piekrišanu. Līdz ar to nav domstarpību par CSDD pienākumu uzkrāt datus par fiziskajām personām normatīvajos aktos deleģēto pienākumu pildīšanu, bet vienlaikus tas paģēr pienākumu rīkoties kā publisko tiesību subjektam, tas ir,
CSDD drīkst darīt tikai to, ko tai atļauj likums (normatīvie akti), citas darbības ir aizliegtas. Un šeit arī identificējama CSDD nelikumīgā rīcība.
2. Regulas un datu aizsardzības prasības. Gan Regula, gan Datu aizsardzība nosaka, ka datu apstrādei obligāti nosakāma persona, kas veic šo datu apstrādi un uzglabāšanu, un nav šaubu, ka šajā lietā atbildīgā persona jeb datu pārzinis ir CSDD. Vienlaikus noteikts, ka datu vākšana ir aizliegta, izņemot Regulas 6.pantā noteiktajos gadījumos.
Apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:
a) datu subjekts devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;
b) apstrāde vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;
c) apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;
d) apstrāde vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses;
e) apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras;
f) apstrāde vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, jo īpaši, ja datu subjekts ir bērns.
Esmu pārliecināts, ka gandrīz visas fiziskas personas sakostiem zobiem “piekrīt” datu izmantošanai, lai reģistrētos dažādos portālos, pretējā gadījumā saņemt pakalpojumu nav iespējams. Visuzskatāmāk tas redzams, autentificējotes ar portāla www.eparaksts.lv starpniecību, kur norādīts, ka informācija tiek nodota vienai vai otrai iestādei identifikācijas nodrošināšanai. Tātad, noteiktām darbībām fiziskas personas gribot vai negribot dod savu piekrišanu datu apstrādei. Pārējie punkti vairāk vai mazāk saistīti ar CSDD saimniecisko darbību.
Un šeit tad arī viegli konstatēt CSDD nelikumīgo rīcību un darbības ar personas datiem.
3. Atbildība par nelikumīgām darbībām ar personas datiem. Par nelikumīgu darbību ar personas datiem, kas ir tiešs normatīvo aktu pārkāpums, iestājas gan civiltiesiskā atbildība, gan kriminālatbildība. Datu aizsardzības 38.pants nosaka, ka amatpersonas var tikt sauktas pie atbildības, piemērojot sodu līdz 200 naudas vienībām jeb EUR 1000.00. Savukārt Krimināllikuma 145.panta (3) daļa paredz, ka atbildīgās personas var notiesāt ar brīvības atņemšanu līdz pat 4 gadiem.
Latvijas iedzīvotājiem svarīgi fiksēt, ka CSDD ar savām darbībām nodarījusi būtisku kaitējumu.
Kas ir būtisks kaitējums? Definīcija vienkārša, jo saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta pirmo daļu atbildība par nodarījumu, kas radījis būtisku kaitējumu, iestājas, ja rezultātā nodarīts ne tikai ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses vai ja šāds apdraudējums pats par sevi ir ievērojams.
Kas ir ar likumu aizsargātas intereses? Atbilstoši Satversmes tiesas un Augstākās tiesas juridiskajām atziņām vispirms tiek vērtētas Satversmes 8.nodaļā noteiktās tiesības, it sevišķi 96.pantā ietvertais: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību”. Šāda pamattiesību aizsardzība noteikta arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8.pantā. Faktiski gan no Konvencijas, gan Satversmes 96.panta, gan arī citu valstu konstitūcijām par pamattiesību aizsardzību izveidota Regula un Datu aizsardzība.
Obligāti jāizceļ, ka šīs pamattiesības var ierobežot tikai un vienīgi, lai novērstu kādu apdraudējumu, kā arī obligāti jākonstatē, ka sabiedrības ieguvums būs lielāks nekā atsevišķa indivīda ierobežojumi.
Kā izpaužas būtisks pārkāpums? Visizplatītākais pārkāpums ir valsts un tās iestāžu un instanču nelikumīga datu uzkrāšana bez tiesiska pamata, kā arī personas datu un privātuma aizskārums.
Fiziskas personas šobrīd var apvienoties un droši teikt, ka nodarīts būtisks kaitējums visai valsts fizisko personu kopībai jeb sabiedrībai kopumā, jo ir cietuši gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji – pa visu pasauli izplatīta personu sensitīvā informācija, kuru CSDD uzglabāja bez jebkāda tiesiska pamata. Tādējādi konstatējami visi obligātie nosacījumi, lai tiesa varētu fiksēt cietušos, viņu intereses, vainīgo subjektu prettiesiskās darbības, atbildīgās personas, nodarīto būtisko kaitējumu un cēloņsakarību.
4. Pierādīts un neapšaubāms CSDD pārkāpums. CSDD noziedzīgi nolaidīgās rīcības un nelikumīgo darbību rezultātā ar fizisko personu datiem nodarīts būtisks kaitējums, jo trešajām personām bez tiesiska pamata pieejami gandrīz visu Latvijas Republikas fizisko personu dati, kas ir:
1) pilns fiziskas personas personalizētais identifikācijas kods jeb personas kods;
2) fiziskās personas gan aktuālā, gan vēsturiskā deklarētā adrese;
3) iespējams identificēt gan aktuālos, gan vēsturiskos datus par fiziskai personai piederošajām automašīnām;
4) informācija, kas piešķir konkrētai fiziskai personai noteiktas tiesības, kuras administrē CSDD;
5) cita informācija, kas izmantojama, lai identificētu personu, un kas dod iespēju izmantot šīs personas personalizētos datus, lai uzdotos par šo personu.
Skaidrs, ka no CSDD iegūti dati vismaz par pēdējiem 15 gadiem. Izvērtējot gan Komerclikuma normas, gan normatīvos aktus par datu aizsardzību, gan Regulu, secināms, ka CSDD bez jebkāda likumīga pamatojuma uzglabājusi tādus personas datus, kas:
1. nav nepieciešami CSDD ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu pildīšanai;
2. nav nepieciešami CSDD saimnieciskās darbības vajadzībām;
3. nav nepieciešami personas identifikācijai;
4. nav nepieciešami citu personu informēšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
5. nav nepieciešami jebkāda veida darījumu slēgšanai.
Atkārtoti vēršu uzmanību uz to, ka
CSDD uzkrāja un apstrādāja maksājumu datus vismaz kopš 2011.gada! Tika apstrādāti nevis konkrēti pieprasījumi un pakalpojumu saņemšanai nepieciešamie identificējamie dati, bet maksājumu informācija, kuras uzglabāšana un apstrāde nav vajadzīga saimnieciskās darbības īstenošanai vai ar normatīvo aktu uzlikto CSDD pienākumu veikšanai.
Šo datu apstrāde un uzglabāšanas termiņš ir ļoti īss, teiksim, dažas dienas, jo CSDD savu saimniecisko darbību veic atbilstoši daudz un dažādiem Ministru kabineta noteikumiem. Tas nozīmē, ka persona, kura vēlas kādu pakalpojumu ar CSDD starpniecību, vienmēr ir spiesta veikt 100% priekšapmaksu, bet atsevišķos gadījumos – pilnu nodokļu vai nodevu samaksu, lai vispār tiktu pie iespējas saņemt vajadzīgo. Spilgts piemērs – lai izietu ikgadējo transportlīdzekļa tehnisko apskati, CSDD iekasē valsts noteiktos obligātos maksājumus (nodokļus un nodevas) un tikai tad atļauj samaksāt par pašu pakalpojumu (tehniskās apskates veikšanu). Visus maksājumus var veikt kopā, tomēr par katru no tiem tiek piemērota CSDD noteikta papildu maksa.
Tātad secināms, ka CSDD, apstrādājot un uzkrājot informāciju par maksājumiem, atsevišķi uzglabā tādus fizisku personu datus, kuri nav nepieciešami nekādu valsts deleģētu funkciju un pienākumu veikšanai vai CSDD saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Lai saprastu, kāpēc CSDD nebija vajadzība pēc šadu datu kolekcionēšanas, jāsaskata vienkārša likumsakarība – saņemot autovadītāja apliecību, persona veic samaksu un tikai tad iegūst apliecību. Pēc tam indivīdam nav tiesību prasīt atcelt darījumu, par kuru viņš pats izveidoja pieprasījumu, parakstījās par to un samaksāja. Pēc pakalpojumu sniegšanas (saņemšanas) dati par fizisko personu, kas būtu maksājuma dati, kurā irkļauti pilna fiziskās personas sensitīvie dati, būtu dzēšami.
Fiziskas personas pieprasījumu un līdz ar to pakalpojuma sniegšanas faktu var saglabāt, jo to varētu pieprasīt, piemēram, Valsts kontrole, lai pārbaudītu CSDD darbības likumību, bet maksājuma uzdevums nu nekādi nav nepieciešams, jo to neprasa ne MK noteikumi, ne CSDD saimnieciskās darbības kārtība, ne jebkas cits. Jo maksājuma apmēru nosaka MK noteikumi, un CSDD iekasē pilnu maksu, ja kādam vēlāk pienākas kāda atmaksa, tad tas tiek vietks caur VID, jo nodokļi un noevas tiek ieskaitītas valsts budžetā, CSDD ir tikai starpnieks.
Tas pats par maksājumiem attiecībā uz transportlīdzekļu tehnisko apskati. Persona pasūta pakalpojumu, kas būtu vai nu pieraksts rindā, vai nu maksājums e.csdd.lv, samaksā nodokļus un nodevas un tad ar savu auto ierodas CSDD akreditētā tehniskās apskates vietā. Svarīgi uzsvērt, ka pakalpojums netiek sniegts, ja nav veikta 100% priekšapmaksa par darbībām, kuras admninistrē CSDD.
Faktiski fiziska persona izpilda MK noteikumus, veic 100% priekšapmaksu un tikai tad saņem pieprasīto CSDD pakalpojumu.
Ja iedziļināmies normatīvajos aktos un reālajā situācijā, kļūst skaidrs, ka CSDD vispār nav vajadzības uzkrāt datus par fizisko personu maksājumiem ilgāk par paša pakalpojuma sniegšanas faktu.
Kāpēc? Ja ar MK noteikumiem noteikta samaksa par konkrētu pakalpojumu, kuras apmērs publiski zināms jebkurā pasaules valstī, kurai ir piekļuve ārvalstu internetam (teorētiski Ziemeļkorejā šāda informācija varētu būt nepieejama, tāpēc tā būtu ieinteresēta CSDD datu ieguvē, lai apzagtu Latvijas iedzīvotājus), tad CSDD nav nekādu tiesību un likumīga pamatojuma uzkrāt fizisko personu datus par veiktajiem maksājumiem, jo ir skaidrs, ka jebkura persona var saņemt valsts deleģētu pakalpojumu ar CSDD starpniecību tikai un vienīgi tad, ja viņa par to veikusi konkrēta apmēra samaksu.
Savukārt mūsu valsts, pašai to nezinot, ir akceptējusi, ka CSDD veic nelikumīgas darbības ar fizisko personu datiem. Šāda valsts darbība izpaužas kā iestādes padomes rīcība, ignorējot CSDD valdes un atbildīgo personu likumam neatbilstošo rīcību. Valsts nozīmētā padome kā tās pārstāvis ir tieši atbildīga par CSDD rīcību.
Nezināšana neatbrīvo no atbildības! Zelta frāze, ko valsts vienmēr deklarējusi saviem iedzīvotājiem, un šodien par to būtu spiesta atbildēt pati. Šoreiz mēs parūpēsimies, lai šī atziņa tās autorei izmaksā tik dārgi, lai nākotnē kāds beidzot arī sāktu atbildēt par savu darbību vai bezdarbību. Nevis tā, kā ir bijis līdz šim, kad neviens ne par ko nav vainīgs, līdz atbildība tiek novirzīta uz politiķiem, kuri savukārt ne par ko nav atbildējuši, jo realizē vēlētāju gribu.
5. Kompensācijas apmērs. 1,2 miljoni fizisko personu dati, kurus CSDD bez likumīga pamata apstrādāja un uzkrāja atbilstoši tās padomes un valdes apstiprinātiem iekšējiem normatīvajiem aktiem savām iekšējām vajadzībām, (padomes un valdes rīkojumi un uzdevumi, kuru izpildei tiek nozīmēti konkrēti darbinieki, lai izpildītu ikgadējos CSDD mērķus), pilnībā atbilst būtiska kaitējuma apmēram, jo ar to skartas visas Latvijas sabiedrības ar Satversmi, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Regulu un Datu aizsardzību aizsargātās intereses.
Arī CSDD publiski pieejamajā valdes ziņojumā par 2025.gadu uzsvērta 0 tolerance informācijas noplūdei un konfidencialitātes zaudēšanai.
Solīts makā nekrīt. CSDD par saviem solījumiem jāatbild!
CSDD ir pilnībā atbildīga par informācijas noplūdi, kas skar gandrīz visu mūsu valsts sabiedrību. Izvērtējot datus, par kuriem atbildīga CSDD, konstatējams, ka bez tiesiska pamatojuma uzkrātas ziņas, kas nav vajadzīgas ne CSDD, ne valstij CSDD deleģēto funkciju veikšanai, ne kam citam.
Sabiedrībai nav jāzina, kā arī nav jāatbild par to, ka CSDD algotas trešās personas, šajā gadījumā SIA “Tet”, pavirši veikušas savus pienākumus datu aizsardzībā. Visa saknē un būtībā ir jautājums, kāda mērķa pēc CSDD uzkrāja datus par fizisko personu maksājumiem, kuros bez specifiskām zināšanām un papildu apstrādes var identificēt cilvēkus pēc unikālajiem personas kodiem, adresēm un citas personīgās informācijas.
No CSDD nelikumīgi uzglabātajiem datiem, kurus šobrīd ieguvušas citas personas, var identificēt konkrētus Latvijas Republikas rezidentus, viņu adreses, finansiālo stāvokli un citu informāciju.
Izvērtējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kompensācijas apmērs varētu būt mērāms vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Šajā gadījumā mūsu pilsoņi kā vienotas sabiedrības pārstāvji varētu prasīt kompensāciju šādā apjomā:
1. Minimālā kompensācija – 10 minimālās algas, kas ir EUR 7 800.00, -pienāktos personām, kuru dati pieejami par laika periodu, ne ilgāku kā 3 gadi. Tā ir aktuālā informācija, kuru trešās personas ar ļauniem nolūkiem var censties izmantot, lai izkrāptu naudu par viltus ziņojumiem par ceļu satiksmes negadījumiem, neesošiem parādiem un citiem nodarījumiem, par kuriem var iestāties atbildība saskaņā ar Civillikumu, Krimināllikumu un/vai citiem normatīvajiem aktiem.
2. Minimālā kompensācija – 25 minimālās algas, kas ir EUR 19 500.00, -pienāktos personām, kuru dati ir pieejami par laika periodu, ilgāku par 3 gadiem, bet ne vairāk par 10 gadiem. Tā ir gan aktuālā informācija, gan ziņas, kas dod iespēju trešajām personām izsekot jau tik sensitīvas lietas kā dzīvesveidu un maksājumus, ko konkrētais cilvēks var atļauties.
3. Minimālā kompensācija – 50 minimālās algas, kas ir EUR 39 000.00, -pienāktos personām, kuru dati uzkrāti par vairāk nekā 10 gadiem. Tā faktiski ir sabiedrības daļa, kura sāka izmantot CSDD e-pakalpojumus portālā www.e.csdd.lv no pirmajām dienām, tādā veidā uzturot to “dzīvu”.
6) Ko saka Datu valsts inspekcija?
Pamatojumā iekļautas Datu aizsardzības imperatīvās normas un datu glabātāju pienākumi, kas apkopoti no citām lietām.
Tiesisko regulējumu fizisko personu datu apstrādei nosaka Regula, Fizisko personu datu apstrādes likums (turpmāk tekstā – FPDAL) un citi normatīvie akti, savukārt Datu valsts inspekcijas (turpmāk tekstā – DVI) kompetence, uzdevumi un tiesības ietvertas Regulas 55.-58.pantos un FPDAL 4.-5.pantos. DVI kontrolei pakļautā datu apstrāde aprobežojas tieši ar pašu personas datu apstrādi kā tādu, bet ne kontekstu, kādā tie tiek apstrādāti.
DVI informē, ka, izvērtējot FPDAL un tā pielikumā minētās ziņas, konstatē, ka saskaņā ar Regulas 4.panta pirmo punktu “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”)1. Savukārt Regulas 9.panta pirmais punkts definē “īpašu kategoriju personas datus” (sensitīvie dati).
Regulas 4.panta otrais punkts nosaka, ka apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.
Saskaņā ar Regulas 4.panta septīto punktu par personas datu apstrādes atbilstību Regulai atbildīgs ir pārzinis – fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.
Īpašu kategoriju personas datu apstrāde saskaņā ar Regulas 9.pantu ir atļauta, tikai pastāvot kādiem no minētā panta otrajā punktā noteiktajiem apstrādes pamatiem. Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai saskaņā ar Regulas 5.pantu pārzinim jāievēro arī citi Regulā noteiktie nosacījumi, atbilstoši kuriem jebkurai personas datu apstrādei jābūt likumīgai, godprātīgai, pārredzamai un tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā.
Ņemot vērā minēto, pārzinim ir tiesības veikt personas datu apstrādi, ja šādai rīcībai pastāv Regulas 6.panta pirmajā punktā un 9.panta otrajā punktā noteiktais tiesiskais pamats un tā ir atbilstoša Regulas 5.pantā minētajiem principiem. Ja šie nosacījumi netiek ievēroti, personas datu apstrāde nav atbilstoša Regulai un to veikt nedrīkst. Ar šo arī tiek noteikts aizliegums uzkrāt un apstrādāt fizisko personu datus!
DVI norāda, ka tiesības uz personas datu aizsardzību paredzētas ES Pamattiesību Hartas2 8.pantā. Tiesības uz datu aizsardzību ietilpst arī plašākajās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – ECK)3 8.panta noteiktajās tiesībās uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību. Personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā minēts iepriekš, nostiprinātas arī Satversmes 96.pantā. Satversmes tiesa norādījusi, ka šīs tiesības ietver dažādus aspektus. Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz savu privāto telpu, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās. Tās aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, identitāti un ietver arī tiesības uz personas datu aizsardzību4.
Esmu pārliecināts, ka DVI pieturēsies pie savām iepriekš paustājām nostādnēm un Regulas un citu normatīvo aktu interpretācijām, kā arī nepadosies politiķu un citu personu spiedienam un pēkšņi nemainīs savus uzskatus un nostāju.
Ņemot vērā iepriekš minēto, manā ieskatā, ir pierādīts, ka CSDD pārkāpusi normatīvo aktu prasības un bez tiesiska pamata ilgstošā laika periodā (pat 15 gadus) uzkrājusi un apstrādājusi sensitīvus fizisko personu datus.
P.S. ECT būtu šokā par 1,2 miljoniem pieteikumiem no vienas valsts.
Tēmas
SAISTĪTIE RAKSTI