Vasara mazumtirdzniecībai tradicionāli ir dinamisks gadalaiks. Tad paralēli tirdzniecības centru apmeklēšanai un pirkumu veikšanai internetā pircēju uzmanības lokā nonāk gan vērienīgi gadatirgi, gan nelieli brīvdabas tirdziņi. Turklāt atvaļinājumu periods un tūrisma sezona nodrošina intensīvāku apmeklētāju plūsmu maziem lauku veikaliem.
Valda optimisms
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums augustā bija pozitīvs (konfidences rādītājs bija plus 2,5), un, salīdzinot ar jūliju, tas bija pieaudzis par 0,1 procentpunktu, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķini.
Jāatgādina, ka tad, ja konfidences rādītājs ir virs nulles, tas liecina par to, ka konkrētās nozares uzņēmēju noskaņojums ir optimistisks, ja zem nulles – tad pesimistisks.
«Augustā pozitīvi bija gan pārtikas preču, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā konfidences rādītāji, un, salīdzinot ar jūliju, tie pieauguši attiecīgi par 1,6 un 0,7 procentpunktiem,» skaidro CSP un turpina: «Jūlijā uzņēmēju noskaņojums bija strauji uzlabojies automobiļu, to detaļu un piederumu pārdošanā un remontā (konfidences rādītājs bija plus 11). Augustā joprojām saglabājas optimistisks noskaņojums detaļu un piederumu tirdzniecībā un remontā (plus 9,6), bet pašu automobiļu tirdzniecībā atkal atgriezās tuvu iepriekšējam līmenim nedaudz virs nulles (plus 1,2). Degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs jūnijā strauji samazinājās līdz negatīvai vērtībai (mīnus 16,4), jūlijā tas uzlabojās par 3,5 procentpunktiem, un augustā šīs tendences turpinājās (uzlabojums par vēl 2,6 procentpunktiem), taču rādītājs joprojām saglabāja nozarei neraksturīgi zemu vērtību (mīnus10,3).»
CSP jau iepriekš informēja, ka jūlijā, salīdzinot ar jūniju, mazumtirgotāju noskaņojumu raksturojošais konfidences rādītājs ir pieaudzis par 1,9 procentpunktiem un sasniedzis vērtību 2,3.
Savukārt Finanšu ministrija vērš uzmanību uz to, ka «Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas mazumtirdzniecības nozares konfidences indekss šāgada jūlijā ir paaugstinājies, un tirgotāji ir norādījuši, ka ir konstatēta augstākā biznesa aktivitāte pēdējo triju mēnešu laikā. Konfidences līmenis ir arī pārsniedzis to atzīmi, kāda bija pērnā gada jūlijā».
Arī patērētāju konfidences rādītāji šāgada jūlijā – pēc krituma aprīlī, maijā un jūnijā – ir ievērojami auguši, sasniedzot augstāko atzīmi kopš pērnā gada novembra, uzsver Finanšu ministrijas eksperti.
Apgrozījuma kāpums
Jaunākie publiskotie CSP dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu attiecas uz 2026. gada jūliju.
Šāgada jūlijā, salīdzinot ar šī paša gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 2,5%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 0,1%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 2,6%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums kāpa par 6,7%.
Jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiskākais apgrozījuma pieaugums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 12,8%), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 5,3%), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 5%). Turpretī vislielākais apgrozījuma kritums (par 6,9%) fiksēts kultūras preču un sporta preču mazumtirdzniecībā, vēsta CSP.
Šāgada jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 7%. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā fiksēts apgrozījuma kāpums par 2,6%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 9,6%, autodegvielas – pieauga par 8,2%.
CSP informē, ka šāgada septītajā mēnesī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 17,3%), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 14,8%), kā arī IKT mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 10,4%). Turpretī būtiskākais apgrozījuma kritums (par 9,3%) bijis kultūras preču un sporta preču mazumtirdzniecībā.
«Galvenie tēriņu virzieni nav pārsteigums, bet kāpuma temps ir iespaidīgs. Par patēriņu veicinošiem iemesliem varēja kļūt gan patīkamie laikapstākļi, gan īslaicīgā ģeopolitiskās spriedzes mazināšanās, kas sekmēja vēlmi aktīvāk tērēties,» skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Eirozonā mazumtirdzniecības apjoms 2026. gada pirmajā pusgadā ir audzis, taču izaugsme ir bijusi svārstīga un nevienmērīga, uz vispārējā Eiropas fona Latvijas mazumtirdzniecība šogad uzrāda daudz pārliecinošāku izaugsmi, uzsver ekonomists.
«Eiropas patērētājs tēriņos kļūst aktīvāks, par spīti tam, ka saglabājas piezemēts noskaņojums. Mājsaimniecību ienākumi turpina pieaugt, un situācija darba tirgū ir stabila, taču patērētāju pārliecību nospiež dažādi citi faktori, un te jāmin ieilgusī ģeopolitiskā nestabilitāte, kas daudziem ir bijis iemesls pirkumu atlikšanai,» tendences raksturo D. Gašpuitis un piebilst, ka daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā, vienlaikus vērojama gan zema patērētāju pārliecība, gan samērā aktīvs patēriņa pieaugums.
Savukārt Finanšu ministrijas eksperti uzskata, ka «mazumtirdzniecības pieaugums liecina par iekšzemes pieprasījuma nostiprināšanos un saskan ar mājsaimniecību ienākumu un pirktspējas pakāpenisku pieaugumu».
2026. gada pirmajos septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi ir auguši par 4,9%. Nepārtikas preču segmentā kāpums bijis par 6,4%, degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 5,5%, bet pārtikas mazumtirdzniecības apjoms pieaudzis par 2,3%, informē Finanšu ministrija un prognozē, ka mazumtirdzniecības apjomu kopējā izaugsme šajā gadā būs 3,5–4,5%.
Jāpiebilst, ka šāgada otrajā ceturksnī mazumtirdzniecības nozare valsts kopbudžetā nodokļos ir iemaksājusi 488,54 miljonus eiro, kas ir par 1,41% vairāk nekā 2025. gada otrajā ceturksnī. Visā 2025. gadā mazumtirdzniecības nozare nodokļos valsts kopbudžetā ir iemaksājusi 1900,39 miljonus eiro, rāda kompānijas Lursoft IT apkopotie dati.
Veikali un tirgi
Par to, ka mazumtirdzniecības nozarē vērojama attīstība, liecina jaunu veikalu veidošana un esošo veikalu pilnveidošana.
Ventspils novada Ugālē ir sākta zīmola ELVI veikala būvniecība. Jaunā veikala izveidē paredzēts investēt aptuveni divus miljonus eiro. Tiek plānots, ka veikalā būs desmit darbvietas. Veikala atvēršana iecerēta 2026. gada beigās. Ugāles veikalā saimniekos ELVI franšīzes partneris uzņēmums Vita Mārkets.
«Katrs jaunais veikals ir reģionu vietējās ekonomikas stūrakmens – tas rada gan sakoptu vidi un sakārtotu infrastruktūru, gan aktīvu saimniecisko darbību, gan nodokļu iemaksas reģiona budžetā. Arī desmit jaunas darbvietas salīdzinoši nelielā ciematā ir ļoti būtisks skaits. Ugāle jauno veikalu patiesi gaida,» apgalvo SIA ELVI Latvija valdes locekle Laila Vārtukapteine.
Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmums Rimi Latvia nesen paziņoja, ka rekonstrukcija īstenota veikalā Madonā, Saules ielā. Pārbūvētajā veikalā veikti uzlabojumi interjerā, iekārtu modernizācijā un energoefektivitātē, kopumā investējot 650 000 eiro. Rimi Super Saules veikalā ir darbvietas 26 strādājošajiem. Tirdzniecības zāles platība sasniedz 880 kvadrātmetrus. Veikalā ir pieejamas divas tradicionālās kases un četras pašapkalpošanās kases. Ir arī ieviesta preču skenēšana ar viedtālruni.
«Renovētais veikals Madonā nodrošina patīkamāku iepirkšanās pieredzi,» uzsver Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.
Lai gan šāgada siltākie mēneši jau ir pagājuši, dažādu gadatirgu un tirdziņu rīkošana vēl turpinās.
Šajā nedēļas nogalē, 5. un 6. septembrī, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā norisināsies Mūsdienu amatniecības tirgus 2026. Dalību tirgū ir pieteikuši vairāk nekā 350 amatnieki un pārtikas mājražotāji. «Tirgus apmeklētājiem būs iespēja iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā un iegādāties sadzīves priekšmetus, rotas un apģērbu, kā arī mājražotāju pārtikas produktus. Paralēli tirgum būs interesanta kultūras programma,» informē Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
19. septembrī Smiltenes centrā, Baznīcas laukumā un Marijas ielā norisināsies Smiltenes Rudens tirgus 2026. Tajā piedalīties aicināti mājražotāji, amatnieki, lauksaimnieki, ziedu un stādu tirgotāji, vēsta Smiltenes novada pašvaldība un sola, ka būs arī kultūras un izklaides pasākumi.
27. septembrī plānots Pierobežas rudens gadatirgus Apē, netālu no Latvijas un Igaunijas robežas. Gadatirgi šāgada rudenī plānoti arī Alūksnē, Preiļos un citur Latvijā.
Tehnoloģiju ietekme
Mazumtirdzniecību, tāpat kā daudzas citas nozares, patlaban būtiski ietekmē tehnoloģiju attīstība. Tā, piemēram, brīvdabas tirgos aizvien plašāk pieejama iespēja norēķināties ar maksājumu karti un pirms došanās uz tirgu vairs nav obligāti jāsameklē bankomāts un jāizņem skaidra nauda.
Latvijas Bankas 2026. gada pavasarī publiskotais pētījums Maksājumu radars atklāj, ka šāgada februārī bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars Latvijā bija 79% un attiecīgi skaidrā naudā veikto maksājumu īpatsvars bija 21%. Februārī veiktais pētījums rāda, ka viens Latvijas iedzīvotājs nedēļā vidēji veica 11,9 bezskaidras naudas maksājumus un 3,2 maksājumus skaidrā naudā. Bezskaidras naudas maksājumu struktūrā 60% bija karšu maksājumi, 36% – maksājumi, kurus Latvijas Bankas terminoloģijā klasificē kā klientu kredītu pārvedumus, un 4% – citi maksājumi.
Latvijas Bankas apkopotie dati arī rāda, ka visa 2025. gada laikā veikti 559 miljoni karšu maksājumu 11,2 miljardu eiro apjomā.
Swedbank šāgada augustā publiskoja datus par to, ka 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2025. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, kopējais maksājumu karšu darījumu skaits ir pieaudzis par 3%, bet darījumu apjoms ir palielinājies par 6%. Vidējais darījumu skaits ar vienu maksājumu karti ir audzis par 18%, sasniedzot 165 darījumus gadā (pērn – 140 darījumi). Vidējā iztērētā summa, rēķinot uz vienu maksājumu karti, ir pieaugusi par 21% – no 2632 eiro līdz 3196 eiro. Vidējā pirkuma summa, maksājot ar karti, sasniegusi 19,35 eiro, kas ir kāpums par 3%, salīdzinot ar pagājušā gada datiem.
2026. gada pirmajā pusgadā darījumu skaits ar maksājumu kartēm tirdzniecības vietās ir pieaudzis par 20%, pārsniedzot 91 miljonu transakciju, savukārt kopējais darījumu apjoms sasniedzis 1,5 miljardus eiro.
«Lielāko daļu (73%) no šī apjoma tradicionāli veido tirdzniecības nozare. Tai seko publiskais sektors un pakalpojumu nozare (9%), kā arī viesnīcu un restorānu segments (8%). No kopējā maksājumu karšu norēķinu apjoma 38% veido pārtikas iegāde, 11% – degvielas iegāde, bet 9% – maksājumi kafejnīcās un restorānos. 2026. gada pirmajā pusgadā Rīga nodrošinājusi aptuveni pusi no visiem fiziskās komercijas karšu darījumiem valstī, pārsniedzot 46 miljonus transakciju, un šis īpatsvars saglabājies nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,» informē Swedbank mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.
Tirgotāju veikto skaidras naudas iemaksu skaits un apjoms 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos ir samazinājies par 17%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Skaidras naudas norēķinu īpatsvars tirgotāju pusē ir sarucis līdz 9%, respektīvi, uz katriem 100 eiro, ko tirgotāji saņem no klientiem, tikai aptuveni deviņi eiro ir skaidrā naudā.
«Karšu norēķinu apjomiem turpinot pieaugt, būtiska ir ne tikai klientu vēlme maksāt bezskaidrā naudā, bet arī stabila maksājumu infrastruktūra,» norāda Swedbank Naudas pārvaldības daļas vadītājs Valdis Vaišļa.
Tiek uzskatīts, ka tuvākajā laikā mazumtirdzniecību būtiski mainīs mākslīgais intelekts. Šādu viedokli šāgada augustā medijiem ir paudis kompānijas StrongPoint reģionālais vadītājs Latvijā un Igaunijā Uģis Začs.
«2026. gada sākumā Ņujorkā notikušajā mazumtirdzniecības konferencē kompānijas Walmart un tehnoloģiju giganta Google vadītāji paziņoja, ka mākslīgā intelekta izmantošana kļūs par nākamo mazumtirdzniecības attīstības posmu. Daudzi pasaules zīmoli jau ievieš mākslīgā intelekta risinājumus, piemēram, Ralph Lauren virtuālais asistents palīdz pircējiem izvēlēties apģērbu dažādiem dzīves notikumiem,» skaidro U. Začs un turpina: «Paralēli veiksmīgiem piemēriem ir arī neveiksmes. Starbucks atteicās no mākslīgā intelekta risinājumos balstītas krājumu uzskaites sistēmas, jo tā regulāri kļūdījās un radīja papildu slodzi darbiniekiem. Amazon pārtrauca izmantot mākslīgā intelekta personāla atlases algoritmu pēc tam, kad atklājās, ka algoritms sistemātiski devis priekšroku kandidātiem – vīriešiem.»
U. Začs arī skaidro, ka «lielākā daļa cilvēku mākslīgo intelektu asociē ar čatbotiem, taču mazumtirdzniecībā lielāku ieguvumu sniedz citi risinājumi – produktu atpazīšana, krājumu plānošana, cenu optimizācija, zādzību novēršana un pašapkalpošanās kasu darbības uzlabošana».
Kompānijas StrongPoint reģionālais vadītājs arī uzsver, ka Latvijā un citviet Eiropā mazumtirdzniecība izjūt darbaspēka trūkumu, tādēļ ir svarīgi darbu organizēt pēc iespējas efektīvāk, vienkāršus fiziskos darbus un rutīnas uzdevumus deleģējot tehnoloģijām.
«Mazumtirdzniecības nākotni neveidos veikali bez cilvēkiem, bet gan gudra cilvēku un tehnoloģiju sadarbība,» ir pārliecināts U. Začs. (Plašāks Uģa Zača viedoklis lasāms portālā Db.lv.)
Jāatgādina, ka šāgada pavasarī vairākos medijos tika vēstīts par zīmola Andon Labs kafejnīcu Stokholmā, kuras vadība uzticēta mākslīgajam intelektam, vārdā Mona. Jau iepriekš zīmols Andon Labs bija sācis izmantot mākslīgo intelektu savā uzņēmējdarbībā Sanfrancisko.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs 2026. gada jūnijā, salīdzinot ar 2025. gada jūniju Straujākais kāpums
● Luksemburgā: par 8,3%
● Zviedrijā: par 7,2%
● Bulgārijā: 7,1%
Kritums fiksēts
● Rumānijā: par 6,6%
● Austrijā: par 0,3%
● Beļģijā: par 0,1%
● Vācijā: par 0,1%
ES kopumā: kāpums par 1,2%
Baltijas valstīs
● Latvijā: kāpums par 4,8%
● Lietuvā: kāpums par 5,8%
● Igaunijā: kāpums par 0,2%
2026. gada jūnijā, salīdzinot ar šī paša gada maiju
Straujākais kāpums
● Luksemburgā: par 2,5%
● Portugālē: par 1,7%
● Horvātijā: par 1,5%
● Zviedrijā: par 1,5%
Kritums fiksēts
● Somijā: par 1,5%
● Rumānijā: par 1,2%
● Vācijā: par 1,1%
ES kopumā: kritums par 0,1%
Baltijas valstīs
● Latvijā: kāpums par 0,7%
● Lietuvā: kāpums par 0,3%
● Igaunijā: kāpums par 0,9%
Avoti: ES statistikas birojs Eurostat un LETA
2026. gada pirmajos astoņos mēnešos apģērbu mazumtirgotāja Apranga
● kopējais apgrozījums bija 256,2 miljoni eiro
● tas ir par 9,2% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā
● apgrozījums Lietuvā palielinājās par 11,1%
● apgrozījums Latvijā pieauga par 6,3%
● apgrozījums Igaunijā kāpa par 6,3%
● šāgada augustā Apranga kopējais apgrozījums bija 40,1 miljons eiro
● tas ir par 6,4% vairāk nekā 2025. gada augustā Baltijas valstīs šāgada augusta beigās darbojās 174 Apranga veikali ar kopējo tirdzniecības platību 93 400 kvadrātmetru, kas ir par 1,6% vairāk nekā pirms gada.
● Lietuvā: 103 veikali
● Latvijā: 44 veikali
● Igaunijā: 27 veikali
● Apranga grupas lielākā īpašniece ar 65,4% akciju ir Lietuvas koncerna MG grupe investīciju kompānija MG Investment
● Apranga akcijas kotē Nasdaq Viļņas biržas oficiālajā sarakstā
Avots: LETA