Septembra sākumā liela daļa Eiropas saskaras ar neierasti spēcīgu karstuma vilni. Pār kontinentu ir izveidojies spēcīgs anticiklons, ko meteorologi dēvē par “karstuma kupolu”.
Šāda dabas parādība bloķē normālu gaisa cirkulāciju un satur karsto gaisu tuvu zemes virsmai. Rezultātā temperatūras stabiņš daudzviet pakāpjas krietni virs šim mēnesim ierastajām normām.
Visstiprāk neierasto siltumu izjutīs Eiropas dienvidu un dienvidrietumu daļā. Karstā gaisa masas no Ziemeļāfrikas strauji virzās uz Spāniju, Portugāli, Franciju, Itāliju un Balkānu reģionu. Daudzās vietās gaisa temperatūra būs pat par 10 līdz 14 grādiem augstāka nekā parasti septembra sākumā.
Spānijā un Portugālē gaisa temperatūra vietām sasniegs 40 līdz 44 grādus. Šāds tveiks saglabāsies vismaz līdz nedēļas vidum. Francijas dienvidos gaiss sakarsīs gandrīz līdz 40 grādiem, bet valsts centrālajā daļā gaidāmi 30 līdz 35 grādi. Ziemeļu rajonos un Beniluksa valstīs būs nedaudz mērenāks laiks, kur temperatūra svārstīsies no 20 līdz 29 grādiem.
Līdzīga situācija veidojas arī Itālijā un Balkānos, kur termometra stabiņš pakāpsies līdz 38, vietām pat 41 grādam. Papildu smagumu radīs arī ļoti siltās naktis, kad gaiss nepaspēs atdzist.
Kā darbojas “karstuma kupols”
Šo parādību visvienkāršāk var iztēloties kā vāku uz katla. Augsta spiediena apgabals neļauj siltumam izkliedēties un ieslēdz to noteiktā teritorijā. Lejupvērstās gaisa plūsmas šo gaisu saspiež un sakarsē vēl vairāk. Ja šādi laika apstākļi saglabājas ilgāku laiku, reģionā strauji pieaug mežu ugunsgrēku risks. Tāpat palielinās slodze uz elektrotīkliem, jo visur darbinātās dzesēšanas iekārtas patērē zīmīgi vairāk enerģijas.
Laika apstākļu maiņa nedēļas otrajā pusē. Situācija Eiropā sākšoties mainīties nedēļas otrajā pusē. Anticiklonam lēnām virzoties uz austrumiem, Rietumeiropā sāks ieplūst vēsākas gaisa masas no Atlantijas okeāna. Vēsais gaiss pakāpeniski izspiedīs tveici. Tas atnesīs zemāku gaisa temperatūru, lietavas un pērkona negaisus, visbeidzot pārtraucot ilgo karstuma periodu.
Hidrometeoroloģijas centrs (Hydromet) ir apkopojis vasaras sezonu un publicējis rudens prognozi. Vai Austrumeiropā gaidāma atvasara un vai mēs izjutīsim El Ninjo ietekmi. Kā teikts slavenajā dziesmā no kulta padomju filmas, dabai nav sliktu laikapstākļu. Taču aizvadītā vasara ir likusi apšaubīt šo apgalvojumu. Papildus karstumam un sausumam valsts saskaras ar mežu ugunsgrēkiem, seklām upēm, ūdens trūkumu, spēcīgām lietavām un plūdiem.
Citi lasaPaziņots, kam līdz gada beigām gaidāms lielākais pensijas pieaugums
Saskaņā ar Fobosa centra prognozētāju datiem, vidējās diennakts temperatūras pieaugumu izraisīja ledāju kušana. Brazīlija saskaras ar citu problēmu. Spēcīgās lietavas, kas skāra reģionu, samazināja kafijas ražas kvalitāti un ražošanu. Arī valsts ziemeļu reģioni, pēc Hidrometeoroloģiskā centra direktora Simonova teiktā, ir piedzīvojuši klimata sistēmas izmaiņas jeb, citiem vārdiem sakot, globālās sasilšanas sekas.
“Jūlijs bija siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē kopš 1891. gada,” viņš teica. ” Ziemeļu apgabalā bija ļoti karsts. Un citviet tika pārspēts temperatūras rekords — jūlijā 39 grādi pēc Celsija! Vasarā mūsu ziemeļos temperatūra pieauga par 4 grādiem pēc Celsija. Un tas ir diezgan daudz!”
Arī Arktikas zona bija neparasti silta, paātrinot ledāju kušanu. Arī globālās sasilšanas otra puse — spēcīgi nokrišņi — smagi skāra mūsu valsts reģionus.
Kas no meteoroloģiskā viedokļa ir karstuma viļņi? Tās ir dienas, kad gaisa temperatūra paaugstinās līdz 30 grādiem pēc Celsija vai augstāka,” skaidroja Hidrometeoroloģijas centra direktors. “Šogad, spriežot pēc stacijas datiem, ir bijušas piecas dienas ar temperatūru virs 30 grādiem pēc Celsija.” Meteoroloģiskā stacija reģistrēja aptuveni 10 dienas ar temperatūru virs 30 grādiem pēc Celsija. Bet šīs dienas bija diezgan vienmērīgi sadalītas pa mēnešiem, tāpēc nepieredzēja ilgstošu karstumu.