Saskaņā ar pirmdienas rītā publicētajiem sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem par AfD balsojuši 43,8% vēlētāju, kamēr līdzšinējā zemes premjerministra Svena Šulces pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) ieguvuši tikai 17,2% balsu.
Savukārt sociāldemokrāti (SPD), kas koalīcijā ar CDU veido kanclera Frīdriha Merca vadīto Vācijas federālo valdību, izcīnījuši 9,3% balsu.
Par zaļajiem un galēji kreiso partiju “Die Linke” (“Kreisie”) balsojuši attiecīgi 8,9% un 8,6% vēlētāju.
Vēl iekļūšanai zemes landtāgā noteikto 5% barjeru pārvarējusi Zāras Vāgenknehtas dibinātā prokrieviskā kreiso ekstrēmistu partija “Sociālā taisnīguma un ekonomiskā saprāta savienība” (BSW), kas ieguvusi 5,3% balsu.
Tikmēr līdzšinējā Saksijas-Anhaltes valdošajā koalīcijā pārstāvētā liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) ieguvusi 2,6% balsu un turpmāk nebūs pārstāvēta reģionālajā parlamentā.
Tādējādi AfD izcīnījusi 39 no 83 landtāga deputātu vietām, un līdz absolūtajam vairākumam tai pietrūkuši tikai trīs mandāti. Savukārt CDU ieguvusi 15 mandātus, bet SPD, zaļie un “Kreisie” – pa astoņiem mandātiem. Vēl piecas vietas tikušas BSW.
Līdzšinējais premjers Šulce cietis sakāvi ne tikai kā konservatīvo saraksta pirmais numurs, bet arī kā kandidāts paša vēlēšanu apgabalā, kur viņu atbalstījuši 31,7% vēlētāju, bet AfD izvirzītais Kristiāns Mertenss ieguvis 35,2% balsu.
Turklāt CDU kandidāti šajās vēlēšanās nav uzvarējuši nevienā vienmandāta apgabalā. Savukārt AfD uzvarējusi 38 no 41 vēlēšanu apgabala.
Salīdzinājumam – iepriekšējās zemes vēlēšanās, kas notika 2021. gadā, CDU kandidāti uzvarēja 40 apgabalos, bet AfD – tikai vienā.
Vēlētāju aktivitāte sasniegusi 78%, augstāko līmeni, kāds Saksijā-Anhaltē pieredzēts kopš Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā.
AfD līdzpriekšsēdētājs Tīno Hrupalla jau paziņojis, ka uz jaunās Saksijas-Anhaltes valdības veidošanu pretendēs partijas vadošais kandidāts Ulrihs Zīgmunds.
Tomēr, neskatoties uz AfD pārliecinošo uzvaru, pagaidām nav skaidrs, kas kļūs par nākamo zemes premjerministru, jo visas tradicionālās partijas kategoriski noraidījušas sadarbības iespēju ar eiroskeptiķiem.
Tajā pašā laikā BSW vadošais kandidāts Tomass Šulce jau paziņojis, ka partija esot atvērta sarunām ar AfD.
Uz aģentūras DPA jautājumu, kas varētu vienot BSW un AfD, Šulce atbildēja, ka partijas dažos jautājumos, īpaši attieksmē pret Krieviju, ir vienisprātis.
“Mēs esam pret šīm sankcijām [pret Krieviju], kas patiesi grauj mūsu ekonomiku,” norādīja BSW saraksta 1. numurs.
Savukārt BSW dibinātāja Vāgenknehta aicinājusi uz “jaunu politisko sākotni” Saksijā-Anhaltē.
“Tagad, cerams, zemes parlamentā Magdeburgā ir vairākums enerģētikas politikas mainīšanai, Krievijas sankciju izbeigšanai, labākai izglītībai un sabiedriskās apraides fundamentālai reformai,” intervijā DPA norādīja Vāgenknehta. “BSW izmantos šo vairākumu ļaužu dzīves uzlabošanai.”
Viņa gan noraidījusi iespējamo koalīciju ar AfD, taču paudusi gatavību sadarbībai ar eiroskeptiķiem.
“Vēlēšanu zaudētājs – CDU – ir jānomaina,” uzsvēra Vāgenknehta. “AfD izslēgšanas politika ir izgāzusies. Mēģinājums vienkārši veidot vēl vienu koalīciju, lai izslēgtu AfD, būtu vēlētāju apvainošana.”
“Sākusies BSW atgriešanās,” piebilda partijas dibinātāja. “Pieaugušo kara draudu laikā vienīgās konsekventi mieru atbalstošās partijas iekļūšana Saksijas-Anhaltes zemes parlamentā ir svarīgs signāls.”
Viņa pauda pārliecību, ka svētdienas vēlēšanu iznākums būs liels uzmundrinājums BSW pirms 20. septembrī gaidāmajām reģionālajām vēlēšanām Berlīnē un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Tikmēr Zīgmunds paziņojis, ka AfD negrasās atteikties no savām vērtībām un mērķiem kaut kādu politisko spēlīšu dēļ. Viņš noraidījis iespēju veidot koalīciju, kas paredzētu vērā ņemamus kompromisus.
“Mēs gribam, lai pēc vēlēšanām vēlētāji beidzot atkal dabūtu to, par ko tie balsojuši,” uzsvēris AfD kandidāts uz premjera amatu. Viņš noraidījis arī BSW izteikto ideju par bezpartejisku premjerministru.
Zīgmunds norādījis, ka sadarbība iespējama vienīgi ar tām frakcijām vai atsevišķiem deputātiem, kas atbalsta AfD prasību zemes mērogā mainīt līdzšinējo politisko kursu.
Tajā pašā laikā Hrupalla izteicies, ka AfD esot gatava sarunās ar citām partijām ielaisties kompromisos gan imigrācijas, gan ekonomikas politikas jautājumos, ar nosacījumu, ka sarunu partneri piekrīt “kursa maiņai”.
Tādējādi koalīcijas izveide bez AfD būs ļoti sarežģīta. Potenciālajai mazākuma valdībai, ko veidotu CDU, SPD un zaļie un pilnībā atbalstītu “Kreisie”, būtu tikai 40 balsis, un tā pilnībā būtu atkarīga no BSW.
Tomēr Svens Šulce pirms vēlēšanām paziņoja, ka nevēlas būt atkarīgs nedz no labējiem, nedz no kreisajiem. Turklāt CDU iekšienē pastāv pretestība jebkādai sadarbībai ar “Kreisajiem”.
Piemēram, landtāga deputāte Eva Foisnere, kas pārstāv CDU, komentārā žurnālā “Stern” brīdinājusi, ka sadarbības mēģinājuma gadījumā ar “Kreisajiem”, veselas vietējās CDU nodaļas no partijas izstāsies.