LAA skaidroja, ka apdrošināšana ir spēkā attiecībā uz konkrētā notikuma sekām, jo apdrošināšanas gadījums – plūdi Nepālā – ir iestājies polises darbības laikā. Līdz ar to izdevumi un atlīdzības, kas saistītas ar šo notikumu un ir paredzētas polisē, tiks segtas arī pēc polises termiņa beigām. Tomēr pazušana bez vēsts nav apdrošināšanas gadījums, tāpēc jāskatās, vai ir jau iestājies kāds no apdrošināšanas gadījumiem.
Gadījumā, ja apdrošinātie cilvēki Nepālā tiks atrasti dzīvi, ceļojumu apdrošināšana segs neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī tam sekojošo repatriāciju uz mītnes zemi.
Gadījumā, ja Latvijas valstspiederīgie Nepālā netiks atrasti, apdrošināšanas izmaksa par nāves gadījumu būs iespējama tad, kad kompetentās iestādes personu būs atzinušas par mirušu un tiks saņemta miršanas apliecība.
Ja Nepālā tiks atrastas apdrošināto personu mirstīgās atliekas, apdrošinātāji iesaistīsies repatriācijas organizēšanā. Vienlaikus jāņem vērā, ka šī ir ārkārtēja situācija, kurā iesaistītas Nepālas vietējās iestādes, glābšanas dienesti un ĀM. Tādēļ konkrētais risinājums, repatriācijas organizēšanas kārtība un iesaistīto pušu atbildības sadalījums būs atkarīgs no atbildīgo institūciju pieņemtajiem lēmumiem un apstākļiem notikuma vietā.
Jau vēstīts, ka 26. augustā ledāja sabrukums izraisīja ledus atlūzu plūsmu, kā rezultātā no glaciālā ezera sākās ūdens un dubļu plūdi, Nepālā un Ķīnā izraisot plašus postījumus. Dabas katastrofā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku, bet vairāk nekā 4700 ir pazuduši.
Tuvu negadījuma epicentram atradās arī Latvijas tūristu grupa, kuru bija organizējuši jogas interesenti no “Yantra”, bet mazāks Latvijas tūristu skaits dabas katastrofas zonā atradās vietējās firmas “Mighty Himalayan Trek” grupā. Ārlietu ministrijai zināms, ka trīs Latvijas iedzīvotāji, kuri tobrīd atradās reģionā, nav cietuši plūdu izraisītajā dubļu nogruvumā Nepālā, bet 33 patlaban tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.