Irāna plāno tuvāko dienu laikā Hormuza šauruma tuvumā noteikt aizliegto zonu. Tā svētdienas vakarā valsts raidsabiedrībai IRIB paziņoja Irānas Augstākās Nacionālās drošības padomes sekretārs Mohsens Rezaei.
Irāna plāno Hormuza šauruma tuvumā noteikt aizliegto zonu
Rezaei paziņojis, ka Teherānas sankciju sarakstā tiks iekļauts jebkurš kuģis, kurš ieiešot šajā zonā. Amatpersona norāda, ka zonas robežas sākas ar ASV jūras spēku noteikto blokādes līniju un ietveršot daļu Persijas līča. Rezaei tajā pašā intervijā valsts televīzijai arī apgalvojis, ka tuvāko dienu laikā tikšot parakstīti ar Omānu saskaņotie kuģošanas maršruti Hormuza šaurumā.
Savukārt Irānas parlamenta priekšsēdētājs un galvenais Teherānas sarunu vedējs valsts Mohameds Bagers Galibafs draudējis ar vēl spēcīgāku atbildi gadījumā, ja ASV veic jaunus uzbrukumus. Šādi draudi seko pēc tam, kad jaunākajā sadursmju kārtā sestdien Irānas karakuģi uzbruka amerikāņu kuģiem. Atbildē ASV karakuģi veica triecienus trim ar Irānas Revolucionāro gvardi saistītiem naftas tankkuģiem.
ASV ar sankcijām turpina uzturēt spiedienu – mēģina vājināt Irānas ekonomiku
Vašingtona ar sankcijām uz Irānas ostu turpina uzturēt spiedienu uz Teherānu, mēģinot vājināt Irānas ekonomiku. Aģentūras “Reuters” intervētie avoti Irānā un Tuvo Austrumu reģionā atzina, ka šobrīd valsts saskaras ar vienu no bargākajiem spiedieniem tās vēsturē.
“Reuters” materiālā teikts, ka šāda kampaņa ir likusi ASV un reģiona amatpersonām saderēt, ka Teherāna pieaugoša ekonomiskā spiediena ietekmē varētu atjaunot kuģošanu Hormuza šaurumā.
Šāda pieņēmuma pamatā esot vienkāršs aprēķins, ka Irāna šobrīd vairāk cieš ekonomiskos zaudējumus, nekā spēj tādus radīt. Proti, mēģinājumi iegrožot naftas eksportu ir samazinājuši valsts ieņēmumus, savukārt mēģinājumi traucēt kuģošanu Hormuza šaurumā nav radījuši tādu pasaules mēroga ekonomisko šoku, ar kādu Teherāna cerēja piespiest Vašingtonu piekāpties.
Aģentūras citētais Irānā dzīvojošais analītiķis Arašs Azizi atzinis, ka spēku līdzsvars ir mazliet nosvēries pret Teherānu. Nespēja pilnībā slēgt Hormuza šaurumu nozīmē, ka Irāna zaudē daļu no savām ietekmes svirām. “Reuters” reģiona avotu vērtējumā nav skaidrs, vai ASV spiediens piespiedīs Irānu piekāpties. Taču trīs augsta līmeņa amatpersonas Irānā aģentūrai atzinuši, ka valstij ir grūtāk izturēt amerikāņu spiediena kampaņu. Pēc avotu teiktā, pieaug bažas par galveno importa preču – degvielas un kviešu – trūkumu.
Kaut arī daļas ASV, Izraēlas un Tuvo Austrumu reģiona amatpersonu vērtējumā šāds spiediens pastiprina cerību, ka Irānā būs jūtamas arī tādas politiskās sekas kā nemieri un pieaugošās plaisas valdošajās aprindās, citas amatpersonas raugās skeptiski, norādot, ka kārtējo reizi islāma republikas vara var pierādīt savu noturību.
Kuģošanas plūsma Hormuza šaurumā – zemākā kopš maija
Kā liecina firmas “Kpler” dati, pēc jaunākajiem ASV un Irānas triecieniem kuģošanas plūsma Hormuza šaurumā ir sasniegusi zemāko līmeni kopš maija. Aizvadīto 10 dienu laikā jūras ceļu dienā vidēji šķērsojuši vien 10 kuģi.
Firma norāda, ka nedēļas nogalē vairums kuģu Hormuza šauruma šķērsošanai izmantoja Irānas pusē esošo maršrutu.
To, ka Irāna izjūt ekonomiskā spiediena ietekmi, apliecina Londonā bāzētā opozīcijas medija “Iran International” satelītattēlu analīze. Tie rāda, ka divās Irānas dienvidu ostās esot vērojams ievērojams kuģniecības aktivitātes samazinājums, ja salīdzina ar laiku pirms kara sākuma.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu