Patlaban priekšvēlēšanu aģitācijā partijas nav izmantojušas pat 40 % no atļautajiem izdevumiem. Tas ir pamats likuma izmaiņām, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Aģitācijas likumu aicina grozīt arī nevalstiskā organizācija “Delna”.
ĪSUMĀ:
- Partijas pašlaik neiztērē atļauto summu aģitācijas izdevumos.
- KNAB vēlas papildu ar vēlēšanu aģitāciju saistītu izdevumu iekļaušanu oficiālajos izdevumos.
- “Delna” aicina uz bargākiem sodiem par administratīvo resursu izmantošanu aģitācijā.
- “Delna” vēlas vienotu mehānismu efektīvākai slēptās aģitācijas apkarošanai.
- KNAB norāda, ka cīņā ar slēpto aģitāciju izmanto citu valstu pieredzi.
Līderi politisko partiju limitēto priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos – “Apvienotais saraksts”, “Latvija pirmajā vietā”, Zaļo un Zemnieku savienība – ir iztērējuši attiecīgi 36 %, 30 % un 24 % no atļautās summas – 1 039 582 eiro. Redzams, ka līdz 3. oktobrim 100 % no šīs summas neviens politiskais spēks nespēs izmantot. Līdz ar to ir pamats domāt par iespējamām izmaiņām šo tēriņu normatīvajā regulējumā, uzskata KNAB.
KNAB Politisko partiju finanšu kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Raituma par izmaiņām
KNAB Politisko partiju finanšu kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Raituma stāstīja: “Vajadzētu pārskatīt kopumā sistēmiski. Vai nu šo limitu būtiski samazinot, vai nu pārskatot kaut kādas izdevumu pozīcijas, uz kurām turpmāk tomēr attiecināt šo limita ierobežojumu. Piemēram, tie ir kaut kādi arī aģitācijas materiālu izgatavošanas izdevumi, kas ir būtiska sastāvdaļa. Vismaz viena trešdaļa no partiju kopējiem tēriņiem. Tie ir būtiski izdevumi. Tad, iespējams, viņus vajag arī limitēt. Kopumā šī problēma ir acīmredzama situācijai un tendencēm, ko mēs redzam šodien.”
Pie jautājuma par limitēto aģitācijas tēriņu pārskatīšanu KNAB plāno atgriezties jau pēc 3. oktobrī gaidāmajām vēlēšanām. Birojs sola nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem.
“Delnas” pētnieks Arturs Bikovs
Nepieciešamību pēc izmaiņām priekšvēlēšanu aģitācijas likumā redz arī biedrībā “Sabiedrība par atklātību – Delna”. Tiesa, citā jomā. Pēdējos gados aizvien aktuālāks paliek jautājums par aģitācijas pārkāpumiem internetā, piemēram – izmantojot viltotus kontus slēptai aģitācijai sociālajos medijos. Ir arī gadījumi, kad slēptai aģitācijai izmanto administratīvos resursus. Šādi gadījumi ir jāidentificē, un par tiem bargi jāsoda, uzskata “Delnas” pētnieks Arturs Bikovs.
“Mums ir nepieciešams strādāt pie tā, lai ļoti stingri sodītu par administratīvo resursu izmantošanu aģitācijai. Un tā robeža… Kas varētu no malas likties, ka [ir] slēptā aģitācija, ne vienmēr varētu būt tā. Tāpēc tur ir problēma par identificēšanu un sodīšanu. Kas vēl aizvien nozīmē to, ka mums jābūt uzmanīgiem un jāturpina strādāt pie normatīvajiem aktiem, lai to slēpto aģitāciju novērstu vai stipri mazinātu,” stāstīja Bikovs.
Latvija viena pati neizdomās vienotu regulējumu kompleksai problēmai, kas pastāv visā pasaulē – tā iespējamo regulējumu cīņai ar slēpto aģitāciju sociālajos medijos komentē KNAB. Birojā cīņā ar slēpto aģitāciju sociālajos tīklos vērtē citu valstu pieredzi – gan pozitīvo, gan negatīvo. Pieredzes pārņemšana nes augļus.
Raituma par pretlikumīgu aģitāciju
Raituma stāstīja: “Es nesaku, ka esošajā modelī nav trūkumi, jo mēs varam arī saskarties ar tādu situāciju, kad ir kaut kāda pretlikumīga, prettiesiska kampaņa, izmantojot anonīmus avotus. Protams, es nenoliegšu, tad ir krietni grūtāk pieņemt lēmumus un faktiski apturēt kampaņu. Bet tomēr pateikšu, ka situācija šobrīd ir krietni labāka, kā bija iepriekšējos gados. Es atgādināšu, ka šobrīd ir spēkā arī Digitālā pakalpojuma akts.”
Digitālo pakalpojumu akts ir Eiropas Savienības regula, kuras mērķi ir mazināt nelikumīga satura izplatību tiešsaistes vidē. Un pie nelikumīga satura pieskaitāma arī politiskās reklāmas izplatīšana, neievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Par pamanītiem pārkāpumiem iedzīvotāji var ziņot, izmantojot vairākus saziņas veidus – KNAB tiešsaistes saziņas platformu, mobilo aplikāciju “Ziņo KNAB!”, zvanot uz iestādes oficiālo numuru vai rakstot uz e-pasta adresi. Ziņot var arī “Delnai”.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 3. oktobrī. Iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz plkst. 20. Balsot varēs jebkurā iecirknī.
No 28. septembra līdz vēlēšanu dienai varēs nodot balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā šādos laikos:
- 28. septembrī – no plkst. 17 līdz plkst. 20;
- 29. septembrī – no plkst. 8 līdz plkst. 11;
- 30. septembrī – no plkst. 17 līdz plkst. 20;
- 1. oktobrī – no plkst. 8 līdz plkst. 11;
- 2. oktobrī – no plkst. 12 līdz plkst. 15.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 5. jūnijā.
Uz pirmo sēdi jaunievēlētā 15. Saeima sanāks 3. novembrī, kad arī izbeigsies 14. Saeimas pilnvaras.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu