Viņa atzīmēja, lai vērtētu valdības pirmās 100 dienas, ir jāatgādina par LTRK izvirzītajām prioritātēm jaunajai valdībai. Proti, LTRK maijā publiski norādīja, ka šobrīd izšķiroša nozīme ir drošībai, konkurētspējai, birokrātiskā sloga mazināšanai, izdevumu izvērtēšanai, atbildībai un ārpolitikai. “Vērtējot pret šīm prioritātēm, aina ir nevienmērīga,” viņa minēja.
Zariņa norādīja, ka drošības jautājumos redzams gan ātrums, gan spēja pielāgoties, piemēram, reakcija uz dronu incidentiem un augusta vētras sekām parādīja, ka rīcības algoritmi tiek mainīti tempā, kāds agrāk nebija ierasts. Vienlaikus jāsecina, ka valsts kopējā gatavība nestandarta situācijām ir zema un vēl jāveic virkne kopīgu aktivitāšu no visu iesaistīto puses. Konkurētspējas veicināšanas un birokrātijas mazināšanas virzienā progress ir bijis lēnāks.
Vienlaikus Zariņa uzsvēra, ka jāņem vērā konteksts. Šai valdībai no pirmās dienas bija zināms, ka tās pilnvaru termiņš ir četri mēneši. Labākajā gadījumā no valdības ar tik īsu mandātu var sagaidīt sakārtotu un paredzamu dienaskārtību un sagatavotus lēmumus nākamajam sasaukumam, nevis pabeigtas strukturālas reformas. “Redzam, ka Ministru kabineta darba kārtībā nonāk jautājumi, kuru sasteigta diskusija un lēmumu pieņemšana priekšvēlēšanu laikā būtu jāizvērtē kritiskāk,” viņa atzīmēja.
Viņa pauda, ka uzskatāmi ir manāmas gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Katrs politiskais spēks cenšas virzīt iniciatīvas ar mērķi piesaistīt plašāku vēlētāju loku. Tāpat koalīcijas partneri savā starpā aizvien publiskāk nekautrējas izteikt pārmetumus un piezīmes par kolēģu neizdarībām.
Zariņa norādīja, ka trūkst tempa un mēroga birokrātijas mazināšanā. LTRK piekrīt, ka reformu, kas skar ievērojamu skaitu tiesību aktu, nevar pabeigt trīs mēnešos. Taču daļa no rīcības grupas politiski izlemtajiem uzdevumiem joprojām nav ieviesti, un ieviešanas posms ir tas, kur sistēma aizvien buksē.
Tāpat Zariņa atzīmēja, ka attiecībā uz budžeta izdevumu mazināšanu esošajiem un nākamajiem gadiem process ir lēns, un var vērot, ka publiskie izdevumi politisku lēmumu rezultātā pat turpinās pieaugt. “Šeit vērojama neizlēmība un nespēja tieši pateikt, ka visu, ko solām, ko sabiedrība pieprasa, nevaram atļauties, no kaut kā jāatsakās,” viņa minēja.
Savukārt pozitīvi LTRK vērtē jaunieviesto Ministru kabineta darba organizācijas principu, ka katram ministram uzdoti trīs konkrēti darbi līdz pilnvaru beigām. Uzņēmējiem tas ir saprotams vadības instruments – ierobežots skaits prioritāšu, kas ir izsekojamas un par kurām var prasīt atbildību no konkrēta ministra, pauda Zariņa.
Vienlaikus viņa piebilda, ka šeit arī saskaras ar realitāti, ka procesi virzās lēni un lēmumi ne visos jautājumos tiek pieņemti ātri, kā arī laiks un enerģija jāvelta neparedzētu situāciju risināšanai.
Zariņa atzīmēja, ka uzņēmējiem nav paslīdējusi garām Ministru prezidenta pieeja komunikācijai ar sabiedrību. Proti, tiek skaidrota darba ikdiena, pieņemtie lēmumi, argumentēts viegli saprotamā valodā, kāpēc kādai lietai ir atbalsts, kāpēc kādai nav. Vienlaikus jāsaprot, ka šī komunikācija pieejama tai sabiedrības daļai, kas aktīvi izmanto sociālos tīklus, un lielākā sabiedrības daļa turpina saņemt informāciju par notiekošo tradicionālos formātos.
Komentējot, vai LTRK vēlētos, lai pēc Saeimas vēlēšanām Ministru kabineta sastāvs būtu līdzīgs pašreizējam, tostarp ar Kulbergu premjerministra amatā, Zariņa uzsvēra, ka LTRK ir politiski neitrāla organizācija un šī pieeja paliek nemainīga.
Zariņa norādīja, ka LTRK gada sākumā ir izstrādāta pozīcija un rekomendācijas par to, kas nākamajam parlamentam un valdībai ir jāizdara, lai neatkarīgi no politiskā sastāva tiktu veicināta valsts attīstība un iedzīvotāju labklājības uzlabošanās. Šajā pozīcijā ir trīs stratēģiskie virzieni – investīcijas, eksports un mazāk birokrātijas.
Vienlaikus LTRK rīkoja tikšanās ar politiskajām partijām, kad tās izstrādāja savas vēlēšanu programmas, un pārrunāja šo stratēģisko virzienu iekļaušanu tajās. No uzņēmēju perspektīvas svarīgāk ir tas, lai šie stratēģiskie virzieni būtu Saeimas deputātu un ministru prioritāte neatkarīgi no to politiskās piederības, minēja Zariņa.
Jau ziņots, ka Kulbergu amatā apstiprināja šā gada 28. maijā, tādējādi 5. septembrī pagājušas 100 dienas, kopš viņš ir premjera krēslā.
LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā, kurā apvienojušies vairāk nekā 8000 biedru (2700 individuālie uzņēmumi un 5500 no uzņēmēju biedrībām) – visu reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības.