Par Džeika Haidbrīdera nonākšanu “Valmiera Glass/ViA” apcirkņos tika paziņots jūlija vidū, aizsargam kļūstot par pirmo papildinājumu Latvijas čempionvienības rindās. Brīvajā laikā makšķerēšanu mīļojošais Haidbrīders ar vidzemniekiem vienojies par līgumu pēc sistēmas 1+1. Koledžu basketbolā aizsargs pārstāvējis Gaisa spēku akadēmiju, Klemsonas Universitāti un Fresno štata universitāti. Uz sarunu ar Sportacentrs.com basketbolists tika uzaicināts piektdien pēc uzvaras pārbaudes spēlē pār lietuviešu “Jonava”, kurā Haidbrīders guva 13 punktus.
Esi bijis Latvijā aptuveni trīs nedēļas. Kādi ir tavi iespaidi par komandu un Valmieras pilsētu līdz šim?
Viss līdz šim ir bijis labi. Godīgi jāsaka, ka šī pilsēta ir līdzīga manām mājām, kur uzaugu Savienotajās Valstīs. Mazāka, klusāka pilsēta – viss mierīgi. To es izbaudu. Komanda ir laba. Beidzot esam pilnā sastāvā un varam doties uz priekšu.
Lai gan viens no spēlētājiem pievienojās tikai pirms dažām dienām, bet kas spēles stila ziņā ir tas, ko komanda centīsies demonstrēt laukumā?
Kā teici, tikai tagad esam pilnā sastāvā. Prinss Odžo ieradās tikai pirms divām trīs dienām. Tāpat ir bijuši savainojumi. Galvenais ir visus dabūt uz strīpas. Esam aizvadījuši pāris ļoti labus treniņus. Spēles stila ziņā nebūsim lielākā un garākā komanda, bet izmantosim ātrumu un veiklību. Varēsim segt pa visu laukumu, kontrolēt spēles tempu un spēlēt ātri. Tāpat varēsim nomest tempu, ja to vajadzēs.
Ja paskatāmies tavu labāko epizožu klipus, visiem redzams, ka esi bīstams metējs no distances. Kas ir citas spēcīgās puses, ar kurām vari palīdzēt komandai?
Jā, daudz redz un domā, ka esmu tikai metējs. Protams, man patīk paplašināt laukumu un tādējādi palīdzēt citiem aizsargiem. Varu izdarīt pa bišķiņ no visa – pārvest bumbu pāri laukumam. Man patīk veikt ierāvienus soda laukumā un atbrīvot citus spēlētājus. Jebkas, ko treneris no manis vēlas, esmu gatavs to darīt.
Ja nemaldos, esi pirmais basketbolists Latvijas klubos, kurš ir mācījies Gaisa spēku akadēmijā (Air Force Academy). Cik tuvu divu gadu laikā var tikt iznīcinātājlidmašīnas pilotēšanai?
Saprotams, ka līdz iznīcinātāja pilotēšanai netiku, tas notiek pēc tam, kad esi absolvējis dienesta akadēmiju. Vasaras programmas laikā lidoju ar planieri. Tā ir kā lidmašīna bez dzinēja. Īsta lidmašīna uzvelk tevi gaisā un tad atlaiž virvi. Kopā ar instruktoru tad mācies, kā planēt un nolaisties atpakaļ uz zemes. Tas bija jautri. Dienesta akadēmijā notiek daudz ļoti interesantu lietu, bet tā bija viena no tām, ko man izdevās piedzīvot.
Sporta zālē runā, ka esi pavisam svaigas Latvijas pases īpašnieks. Kā uzzināji par šādu iespējamību un kāds bija process, lai to iegūtu?
Tas bija visai ilgstošs process. Man bija treneris Klemsonā, ar kuru par to runāju. Viņš bija amerikānis, bet viņš teica, ka pēc spēlēšanas koledžā caur radu rakstiem bija ticis pie Vācijas pases. Zināju, ka mana ģimene nāk no Eiropas. Iedziļinājāmies šajā tēmā. Mans vecvectēvs Otrā pasaules kara laikā devās bēgļa gaitās no Latvijas. Viņš par to uzrakstīja grāmatu. Mums mājās tā ir. Sazinājāmies par ģimenes lietām un sakontaktējām juristu Rīgā, kurš pateica, ka es noteikti varu to iegūt. Aptuveni pēdējais pusotrs gads pagāja līdz tika nokārtoti visi iesniegumi, papīru lietas un viss tika pārtulkots. Kaut kā caur juristu izdevās ar to visu tikt galā, un nu pase ir rokā, un esmu ticis pie personas koda.
Pieminēji grāmatu. Vai tā ir kur publiski pieejama? Noteikt cilvēkiem Latvijā interesē ko vairāk vari pastāstīt par savu vecvectēvu?
Mana sieva drīzumā brauc šurp. Varu pajautāt, lai atved līdzi grāmatu. Tā nav nekāda ļoti biezā grāmata. Tur ir attēli, kur viņi ceļoja bēgļu gaitās. Mana vecmāmiņa piedzima Prāgā, kamēr viņi bēga. Vecmāmiņas māsa, ar kuru uzturu kontaktus, ja nekļūdos, piedzima Vācijā. Bez grāmatas to visu ir grūti izskaidrot, bet varu palūgt, lai to atved.
Vai pirms ierašanās šeit biji saskāries ar latviešu kultūru vai arī viss šis ir pavisam jauns?
Tas viss ir jauns, bet teikšu, ka sajūtas ir visai līdzīgas kā mājās. Protams, valoda ir lielākā lieta. Liekas, ka visai liela daļa cilvēku spēj gana labi komunicēt angļu valodā. Tas man palīdz. Katrā gadījumā man tas šķiet interesanti. Patīk uzzināt par jaunām kultūrām. Esmu dzīvojis vairākās vietās ASV, tādēļ izprast jaunas vietas man šķiet interesanti.
Vai komandas biedri ir devuši nomēģināt kaut ko no latviešu ēdienkartes, par ko vari pozitīvi vai negatīvi atsaukties?
No ēdieniem esmu izmēģinājis rozā zupu [aukstā zupa]. Tā bija okey. Tā nebija mana mīļākā, bet nelikās slikti. Tā kā vēl noteikti daudz kas man ir priekšā.
Jānomēģina kvass. Lai gan daudziem amerikāņiem tas nepārāk iet pie sirds.
Jā, to arī izmēģināju. Kvass man patīk.
Lasi vēl…
# Razumovskis par Ekselences Junioriem: “Mērķis nav jāsasniedz šodien, domājam par rītdienu”