Labāks materiālais nodrošinājums un vide mājās, bet sliktāka emocionālā pašsajūta un pieredze skolā: tā secinājis Latvijas Bērnu labklājības tīkls, salīdzinot 2017. un 2024. gadā notikušu aptauju datus, lai noskaidrotu, kā septiņu gadu laikā mainījusies 13–17 gadus vecu pusaudžu labbūtība. Padziļināti analizējot šos datus, izstrādāts ziņojums “Latvijas bērnu balsis: pusaudži”.

Pētījums: skolas vide pusaudžiem arvien biežāk saistās ar emocionālu slodzi un sarežģītāku ikdienu

Pusaudžiem skola biežāk saistās ar stresu

Pētījumā pusaudžiem uzdeva jautājumus par apmierinātību ar dzīvi, emocionālo pašsajūtu, attiecībām ģimenē un skolā, kā arī lūdza novērtēt savu veselību un materiālo labklājību. Būtiski gan atšķiras aptaujāto jauniešu skaits: 2017. gadā aptaujā piedalījās nepilns tūkstotis jauniešu, bet 2024. gadā – vairāk nekā 7000. Tomēr dati ļāvuši analizēt izmaiņas septiņu gadu periodā un identificēt tendences pusaudžu subjektīvajā labbūtībā.

Pozitīvais, kas secināts par pusaudžu labbūtību, ir ka gandrīz 90 procenti jauniešu jūtas labi savās mājās. Jau pirms 9 gadiem savu kabatas nauda par pietiekošu uzskatīja 73 procenti aptaujāto, bet tagad jau 80 procenti ir ar to apmierināti. Bērnu aizsardzības centra direktora vietniece Anda Sauļūna uzskata, ka labāka kabatas nauda jauniešiem var nozīmēt gan ģimeņu materiālā stāvokļa uzlabošanos, gan to, ka vecāki vairāk apzinās, ka jauniešiem sava nauda ir ļoti svarīga. Tomēr viņa aicina vairāk kontrolēt tās tēriņus.

“Viņi tiešām ļoti vienkārši ieiet šajā riska grupā, ja mēs runājam par atkarību izraisošu vielu lietošanu, respektīvi, gan nikotīns, veipiņi, arī alkohols, iespējams, kādas citas narkotiskās vielas. Tāpēc, no vienas puses, jā, ir labi, ka vecākiem šī iespēja ir, bet pasekot līdzi un saprast, ko bērns ar šo naudu dara, ir tiešām ļoti būtiski, lai novērstu kaut kādus potenciālos riskus,” pauda Sauļūna.

Pētījums atklājis, ka ir ļoti pieaudzis pusaudžu īpatsvars, kuri bieži vai pastāvīgi izjūt bailes. 2017. gadā tādu jauniešu bija tikai 13 procenti, bet nu jau vairāk kā puse. Jaunieši izjūt arī emocionālu nogurumu: šādu pusaudžu skaits gan pieaudzis tikai par septiņiem procentiem līdz 67 %. 

Pusaudžu īpatsvars, kuri piedzīvo vienaudžu pāridarījumus, pieaudzis no 8 līdz 15 procentiem. 

2024. gadā tikai 46 % pusaudžu norādīja, ka viņiem patīk iet uz skolu. Iepriekš uz skolu ar prieku gāja gandrīz 60 procenti jauniešu. Ziņojuma autori secinājuši: rādītāji liecina, ka

skolas vide pusaudžiem arvien biežāk saistās ar emocionālu slodzi un sarežģītāku ikdienas pieredzi.

Bērnu labklājības tīkla valdes locekle Evisa Stankus atzīst, ka pagaidām nav padziļināti pētīts, kas tieši pusaudžos rada bailes.

“Pieļauju, ka tas varētu būt šis ģeopolitiskais fons un situācija valstī. Jā, un kā mēs arī saprotam, tad šī digitālā vide. Viņa ir radījusi situāciju, kad bērni un jaunieši uzzina vairāk, nekā viņiem varbūt vajadzētu uzzināt,” vērtēja eksperte.

Rīgas skolēnu domes pārstāve, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolniece Rasa Tetere gan uzskata, ka bailes galvenokārt ir par to, ka var neizdoties izpildīt kādas skolas prasības. Trauksmi vairo arī liegums pārrakstīt neveiksmīgi uzrakstītus pārbaudes darbus.

Monitoringā arī secināts, ka tikai 46 % pusaudžu patīk iet uz skolu, kamēr 2017. gadā uz skolu ar prieku gāja gandrīz 60 procenti jauniešu. Ziņojuma autori secinājuši, ka rādītāji liecina, ka skolas vide pusaudžiem arvien biežāk saistās ar emocionālu slodzi un sarežģītāku ikdienas pieredzi.

Tetere uzskata, ka dati atspoguļo reālo situāciju.

“Pusaudžiem, īpaši šādā tīņu vecumā, ir tagad tā vēlme palikt mājās, nenākt uz skolu, jo katrreiz, kad viņi atnāk, ir tāda sajūta, ka par visu ir stress, par visu ir tāds spiediens uz tevi visur būt izcilam un tāpēc tā motivācija tiešām samazinās,” viņa pauda.

Citas tendences, uzklausot skolēnus, kuri piezvanījuši uz Bērnu uzticības tālruni, novērojis Bērnu aizsardzības centrs.

“Liela daļa no tiem zvaniem, ko saņem, piemēram, Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa kolēģi, ir saistīti tieši

ar dažādiem skolas faktoriem, kas iekļauj gan, iespējams, konfliktējošas attiecības ar kādu no pedagogiem,

vai sajūta, ka, iespējams, ir kaut kāda nepatika no pedagogu puses, vai, iespējams, nav kaut kas godīgi vērtēts. Tā ir salīdzinoši maza daļa, bet lielākā daļa, protams, ir saistīta tieši ar vienaudžu savstarpējām attiecībām,” pauda Sauļūna.

Tātad šīs attiecības, kas mēdz būt agresīvas, arī galvenokārt ir tās, kas pusaudžiem rada emocionālas problēmas. Daļai pusaudžu ir grūti atrast draugus, tāpēc viņi jūtas vientuļi. Attiecības ar vienaudžiem vairāk veidojas skolā. Tas var būt iemesls, kāpēc jaunieši atzīst, ka nevēlas iet uz skolu. Pusaudži mēs sūdzēties arī par mācību slodzi, bet dažkārt spriedzi rada ne tik daudz skolas prasības, cik vecāku gaidas.

Emocionāla slodze arī sākumskolēniem

Sākumskolēni savukārt aptaujāti starptautiskā bērnu labbūtības pētījumā “Bērnu pasaules”. Latvija šajā starptautiskajā pētījumā piedalījās pirmo reizi. Latvijā aptaujāti 1049 ceturtās klases skolēni no 50 skolām visā Latvijā. Secināts, ka Latvijas sākumskolēnu vidējais subjektīvās labbūtības rādītājs sasniedz 8,7 punktus no 10, un 71 % bērnu uzrāda augstu subjektīvās labbūtības līmeni.

Divas trešdaļas šāda vecuma bērnu Latvijā savu dzīvi kopumā vērtē kā ļoti laimīgu. Vienlaikus jau sākumskolas vecumā daļa bērnu izjūt emocionālu slodzi –

31 % bērnu uzrāda augstu nogurumu, bet 13 % – augstu nemieru.

Runājot tieši par skolu, ir gan labas, gan sliktas ziņas: ievērojami lielākā daļa (76 %) sākumskolēnu piekrīt, ka skolotāji viņiem palīdzētu, ja skolā rastos problēma. Tomēr mazāk kā puse (46 %) norāda, ka viņiem patīk iet skolā.

Īpaši satraucoši ir dati par attiecībām ar vienaudžiem. Gandrīz 80 % procenti sākumskolēnu pēdējā mēneša laikā piedzīvojuši vismaz vienu mobinga situāciju skolā, un gandrīz katrs otrais – vismaz vienu kibermobinga situāciju. Visbiežāk bērni saskārušies ar apsaukāšanu.

Mobinga pieredze nav vienādi izplatīta visās bērnu grupās. Augstāki rādītāji konstatēti bērniem ar invaliditāti vai fiziska un psihiska rakstura ierobežojumiem, bērniem ar zemāku materiālo labklājību un vairākās sarežģītākās ģimenes situācijās, kā arī bērniem, kuru sarunvaloda mājās nav tikai latviešu valoda.

Labā ziņa toties ir tā, ka ģimene un mājas ir starp visaugstāk novērtētajām bērnu dzīves jomām:

82 % bērnu pilnībā piekrīt, ka mājās jūtas droši un aprūpēti.

Tomēr vismaz vienam no pieciem bērniem bieži vai vienmēr nākas uztraukties par ģimenes finansiālo situāciju. Zemāki materiālās labklājības rādītāji biežāk raksturīgi bērniem viena vecāka ģimenēs, bērniem ar invaliditāti vai citiem fiziska vai psihiska rakstura ierobežojumiem.

Sagatavoti ieteikumi skolēniem un pedagogiem

Bērnu labklājības tīkls ir izstrādājis ieteikumus gan vecākiem, gan skolām, gan arī sabiedrībai vai politikas veidotājiem kopumā. Pusaudžu vecākiem iesaka sabalansēt bērna patstāvības iespējas ar emocionālo atbalstu. Pusaudžiem jājūt, ka vecāki ir pieejami sarunai un atbalstam, bet arī sākumskolēnu vecāki aicināti vairāk ieklausīties bērnos. Vairāk jāieklausās būtu arī skolotājiem.

Skolām būtu jāapzinās, ka mentālā veselība ir prioritāte, kā arī jāveido emocionāli droša vide Piemēram, jānodrošina skaidrs bulinga monitorings, kā arī jāpārskata mācību slodze.

Sabiedrībai vai drīzāk kādām atbildīgām iestādēm jāattīsta pusaudžiem draudzīgi, iespējams, anonīmi mentālās veselības atbalsta rīki, tostarp digitāli risinājumi, lai palīdzība būtu viegli sasniedzama brīdī, kad tā nepieciešama.

Politikas veidotājiem ieteikts īpašu uzmanību pievērst bērnu iespēju nevienlīdzībai. Nodrošināt mērķētu atbalstu bērniem, kuri pakļauti lielākam sociālās atstumtības un zemākas labbūtības riskam.