Pašreizējā valdība sagatavos nākamā gada budžeta projektu un iespējamos rīcības variantus, taču galīgos lēmumus par prioritātēm pieņems pēc Saeimas vēlēšanām izveidotā valdība. Pašvaldību savienībā uzsver, ka gaida konkrētus skaitļus pēc iespējas ātrāk. Eksperti norāda, ka šāda pieeja priekšvēlēšanu laikā nav nekas neparasts un pašreizējos apstākļos vērtējama kā fiskāli atbildīga.
ĪSUMĀ:
- Valdība sagatavos budžeta pamatu, bet prioritātes noteiks jaunā valdība.
- Ministrijām uzdots meklēt ietaupījumus, nevis prasīt papildu finansējumu.
- Darba devēji aicina noteikt konkrētu ietaupījuma mērķi.
- Pašvaldības gaida aktualizētās ieņēmumu prognozes un skaidrību par valsts budžetu.
- Politoloģe Metla-Rozentāle: Notiekošais nav nekas neparasts.
- Šteinbuka: Rīcība vērtējamā kā fiskāli atbildīga.
Nākamā gada valsts budžetu veidos divas valdības – prioritātes atstās pēctecei
Nākamā gada budžetu faktiski veidos divas valdības. Pašreizējā sagatavos aprēķinus un iespējamos rīcības variantus, bet pēc vēlēšanām izveidotā valdība noteiks prioritātes un pieņems galīgos lēmumus. Finanšu ministrs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”) paskaidroja, ka vēlēšanu gadā pašreizējai valdībai vairs nav mandāta lemt par nākamā gada prioritātēm.
Ministrijām arī šoreiz nav prasīts iesniegt ierasto jauno vajadzību jeb “vēlmju sarakstu”. Valsts budžeta iespējas esot ierobežotas, un ministrijām jāvērtē, ko iespējams paveikt ar jau pieejamo finansējumu, kur darbu varētu padarīt efektīvāku un no kā būtu jāatsakās, lai finansētu jaunas ieceres.
“Jūnija beigās, jūlija sākumā jau pateicu visām ministrijām, ka skatoties, kāda ir tā saucamā fiskālā telpa, un tā ir negatīva, jūsu uzdevums ir domāt, kā ar to tikt galā. Tāpēc aizmirstat par cerībām, ka būs kaut kas ļoti jauns. Jauns var būt, bet tikai tad skatieties, no kā mēs atsakāmies, kaut ko aizstājam. Tas ir diezgan vienkārši,” klāstīja Kučinskis.
Pēc viņa teiktā, nākamā gada budžets nebūs tikai tehnisks – tajā būs jāņem vērā algu izmaksas, pensiju indeksācija un citas jau uzņemtās saistības.
Patlaban tiek pārskatīti ministriju izdevumi aptuveni 2,6 miljardu eiro apmērā. Septembra beigās aktualizēs ekonomikas prognozes, bet oktobrī sāks budžeta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju. Līdz novembrim iestrādes nodos jaunajai valdībai, un Kučinskis cer, ka budžetu izdosies pieņemt līdz Ziemassvētkiem.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicinājusi valdību pārskatīt jau pieņemtos lēmumus un solījumus, kuru izpildei nākamo gadu budžetos nav finansiāla seguma. LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka darba devēji arī rosina izdevumu pārskatīšanā noteikt konkrētu ietaupījuma mērķi – aptuveni 800 līdz 900 miljonus eiro.
“Priekšvēlēšanu laiks nav pats pateicīgāks laiks, lai runātu par izdevumu mazināšanu. No vienas puses ir šī vēlme solīt vai apstiprināt iniciatīvas, kurām nav finansiāla seguma.
Otrs, jau šīs valdības laikā ir jāskatās tieši uz strukturālām izmaiņām, kurās slēpjas tie vislielākie ietaupījumi – funkciju pārskatīšanas, atteikšanās no atsevišķām funkcijām, budžeta disciplīnas un higiēnas jautājumi, kā arī strukturālās pārmaiņas, apvienojot funkcijas vai neizkaisot tās starp dažādiem resoriem.”
Pašvaldības savus budžetus var pieņemt tikai pēc valsts budžeta apstiprināšanas. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis skaidro, ka citus gadus sarunas par nākamā gada budžetu sākušās jau jūnijā, bet augustā aktīvi turpinājušās ar Finanšu ministriju. Savukārt septembrī pašvaldības jau gatavojušās vienošanās un domstarpību protokolam ar valdību un sākušas darbu pie saviem budžetiem.
Saeimas vēlēšanu dēļ šogad budžeta sagatavošana notiek citādi un konkrētas sarunas par pašvaldību finansējumu vēl neesot sākušās. Pašvaldību savienība lūgusi Finanšu ministrijai sagatavot nākamā gada nodokļu ieņēmumu prognozes, īpaši par pašvaldību budžetos gaidāmajiem ieņēmumiem. Pagaidām pieejamas vien jūnijā sagatavotās aplēses, bet pašvaldības gaida jaunākus skaitļus pēc makroekonomisko prognožu aktualizēšanas.
“Darbs pie budžeta ir vitāli svarīgs, jo mēs zinām, kas notiks nākamgad. Mēs redzam, ka palielināsies minimālā alga. Mēs redzam, cik daudz darbinieku, tieši pašvaldību pusē, strādā par minimālo algu. Tātad šie būs papildu līdzekļi, kas vajadzīgi. Mēs redzam inflāciju, kāda nāk. Mēs redzam – apkure prasīs vēl papildu [līdzekļus], lai samaksātu un šo ziemu pārdzīvotu. Tātad ir šie kaut vai manis daži nosauktie mērķi, kur vajadzīgi līdzekļi. Vienlaicīgi, protams, pakalpojumu izmaksas ceļas. Tiem darbiem, kas jāveic, arī tur izmaksas ir pieaugušas. Tātad tas prasīs vairāk.
Un, jo ātrāk būs skaidrība, jo ātrāk zinās, cik daudz var izdarīt. Un faktiski šie skaitļi ir nepieciešami,” skaidroja Kaminskis.
Pēc viņa teiktā, arī valsts, uzticot pašvaldībām jaunus pienākumus, nedrīkst tos atstāt bez atbilstoša finansējuma. Pašvaldības savus izdevumus un iespējamās rezerves pārskatot jau piecus vai sešus gadus, tādēļ nākamgad papildu ietaupījumu atrašana varētu būt arvien sarežģītāka.
Latvijas Pašvaldību savienība ar valdību vēl plāno pārrunāt, kā ierobežotu budžeta iespēju apstākļos sabalansēt galvaspilsētas, reģionu un austrumu pierobežas vajadzības. Kaminskis pagaidām atturas prognozēt, vai valsts budžetu izdosies pieņemt līdz Ziemassvētkiem, taču uzsver – jo agrāk pašvaldības saņems aktuālās ieņēmumu prognozes, jo ātrāk varēs izlemt, kurus darbus nākamgad būs iespējams paveikt un no kuriem nāksies atteikties.
Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle skaidroja, ka šāda kārtība vēlēšanu gadā ir ierasta – pašreizējā valdība sagatavo budžeta pamatu, bet jaunā valdība lemj par prioritātēm. Būtiskākais esot tas, cik kvalitatīvas būs tai nodotās iestrādes.
“Process virzās pēc salīdzinoši līdzīga scenārija, kā tas ir bijis arī daudzus iepriekšējos periodos priekšvēlēšanu gadā. Bet es neteiktu, ka tas apriori nozīmē kaut ko ļoti sliktu. Tas vienkārši nozīmē to, ka notiek tāda balansēšana starp partijas vēlmēm izpatikt vēlētājiem un kaut kādu objektīvo realitāti, kas ir jāizpilda,” stāstīja politoloģe.
Savukārt Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietniece Inna Šteinbuka pašreizējās valdības pieeju vērtē kā fiskāli atbildīgu. Pēc viņas teiktā, gaidīt, ka tā līdz vēlēšanām pilnībā izstrādās un pieņems budžetu, būtu naivi.
“Budžeta pārskatīšanas darba grupa ir izdarījusi nozīmīgu darbu, lielu darbu, tomēr ministrijas nav gatavas kaut ko no saviem izdevumiem mazināt. Un to arī var saprast, jo mums visādās jomās trūkst finansējums. Tā kā gaidīt, īpaši pirms vēlēšanām, kaut kādu tādu vēlmi krasi samazināt izdevumus, arī nebūtu prātīgi. Tātad pēc vēlēšanām laikam būs savādāks noskaņojums. Toties ir paveikts ļoti daudz, apturot un analizējot iepirkumus,” izteicās Šteinbuka.
Jaunajai valdībai gan gaidāmas sarežģītas sarunas par budžeta izdevumiem, izšķiroties, kurām nozarēm piešķirt papildu naudu un no kā atteikties. Šteinbuka gan uzskata, ka pēc vēlēšanām tai būs politiski vieglāk pieņemt šādus nepopulārus lēmumus.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 3. oktobrī. Iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz plkst. 20. Balsot varēs jebkurā iecirknī.
No 28. septembra līdz vēlēšanu dienai varēs nodot balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā šādos laikos:
- 28. septembrī – no plkst. 17 līdz plkst. 20;
- 29. septembrī – no plkst. 8 līdz plkst. 11;
- 30. septembrī – no plkst. 17 līdz plkst. 20;
- 1. oktobrī – no plkst. 8 līdz plkst. 11;
- 2. oktobrī – no plkst. 12 līdz plkst. 15.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 5. jūnijā.
Uz pirmo sēdi jaunievēlētā 15. Saeima sanāks 3. novembrī, kad arī izbeigsies 14. Saeimas pilnvaras.