Grupas “Carnival Youth” albums “Labākā doma pasaulē” ir viņu pirmais pilna apmēra oriģinālmūzikas ieraksts latviešu valodā, un tā tapšana prasījusi vairākus gadus, teju simtu demo, neskaitāmas dziesmu versijas un pat aizvedusi grupas mūziķus no Kuldīgas līdz Kambodžai. Latvijas Radio 5 raidījumā “Izstāsti albumu” Emīls Kaupers, Edgars Kaupers, Roberts Vanags un Kristiāns Kosītis atklāj, kā mūzika pamazām atradusi savus vārdus, kāpēc albumā iedzīvināta pasaku pasaule un kā “Austras balvai” nominētajās dziesmās atklājas viņu pieaugšanas stāsts.
Kristers Karlsons: Pie manis ciemos grupa “Carnival Youth”! Par spīti tam, ka sācies rudens, jūs esat ieradušies pie manis pastāstīt par absolūti vasarīgu albumu “Labākā doma pasaulē”. Tas ir ilgi nācis!
Emīls Kaupers: Jā, sanāk, ka kādi pieci gadi ir pagājuši kopš mūsu pēdējā albuma “Naivais ku-kū”. Septiņi gadi kopš oriģinālmūzikas albuma “Good Luck”. Tādā ļoti intensīvā darbā pēdējais pusotrs gads ir aizritējis.
Pirms pusotra gada radās arī albuma koncepts vai ideja tomēr jau bija pirms tam?
Emīls Kaupers: Tāds kopsaucējs radās procesa laikā, kad jau bijām vismaz pusē albumam. Mēs arī singlus – “Līdz pat bezgalībai” un “Brīvajā laikā” – bijām izdevuši. Tad sākām izstrādāt albuma dizainu kopā ar Robertu Rūrānu, un tad arī tajā visā mijiedarbībā mēs nonācām līdz pasakas estētikai, viduslaiku un visas šīs pasaules konceptam.
Roberts Vanags: Es varētu piemetināt, ka laikam albumu raksturo tas, ka process iet pa priekšu, bet idejas seko tam, kur tas process mūs ved. Pēc tam idejas tikai definējas. Mēs it kā nesākām ar idejām, bet meklējām skaņas, un tās skaņas meklējām diezgan ilgi, dažādos tempos, formās, aranžijās un noskaņās radot dziesmu versijas.
Laikam ejot, atskatījāmies uz tām radītajām versijām, skatījāmies, kas mums dzīvo līdzi un kas nedzīvo. Tas bija kā tāds labirints.
Edgars Kaupers: Mēs pārstrādājām un pārstrādājām, un atkal pēc kāda pusgada uz visu skatījāmies, tad atkal pārstrādājām. Ir dziesmas, kurām bija angļu versijas, kurām bija latviešu versijas ar pilnīgi citu tekstu, citiem piedzīvojumiem, citu aranžiju, kā jau Robis minēja. Mēs kādreiz varētu kādu dziesmu paķidāt kādā raidījumā, kā tā attīstījās.
Roberts Vanags: Vai uztaisīt demo vakaru ar visām dziesmu versijām.
Emīls Kaupers: Ja rodas jautājums, kāpēc tā, laikam jau tā sajūta mums pašiem bija tāda, ka gribētos radīt ko tādu, kas pašiem būtu paliekošāks par mirkļa iespaidiem. Tie bieži vien noveco.
Kristiāns Kosītis: Jā, mums gribējās radīt kaut ko, kas patīk mums pašiem un uz ilgu laiku.
To gan nekad nevar zināt, ka tā būs.
Roberts Vanags: Jā, bet pagaidām šķiet, ka tas darbiņš ir lēni un labi nācis un ka tam albumam būs dzīvot.
Edgars Kaupers: Tāpēc tie pieci, septiņi gadi bija svētīgi, jo visu laiku bija laiks atskatīties, pārdomāt, izsvērt.
Emīls Kaupers: Bet tik un tā jau tie ir mirkļu tvērumi. Gribot negribot tā ir arī mūsu dienasgrāmata kaut kādā veidā. (..) Tā pasaka pievienojās kaut kur pusceļā. Nav tā, ka šis ir izteikts konceptuālisms, kur katra dziesma ir iztēlota, kā viņa tur ieguļas tajā pasaku kontekstā. Bet daudzas no dziesmām mums bija vieglāk uzrakstīt, jo bija šis pasaku rāmis, un mēs atļāvām sev varbūt vairāk, nekā atļautos citos apstākļos. Katrai pasakai vajag ievadu, tāpēc arī pirmā dziesma ir ievads.
Edgars Kaupers: Tā bija viena no pēdējām dziesmām, kuru mēs izdomājām pievienot, un vienā no ierakstu vakariem mēs sēdējām un runājām par “Vāsišthas jogu” – tādu interesantu grāmatu. Tas ir viens no senākajiem indiešu tekstiem, kas tikai nesen ir iztulkots latviski. Ar ļoti specifisku vēstījumu tā grāmata ir. Ievadā ir arī tas fragments par vārnu un to, ka viņa nosēžas uz kokosa palmas zara, un tieši tajā pašā brīdī krīt kokoss. Mēs pieņemam, ka eksistē likumsakarības, cēloņi un sekas, bet šī grāmata mums saka, ka cilvēka prāts izdomā visus “kāpēc”, patiesībā šie notikumi nekādi nav saistīti. Šī ir mūsu interpretācija par šo tēmu. Tāda filozofēšana, kas mums vienkārši ir jautra.

Foto: Mākslinieks Roberts Rūrāns
Grupas “Carnival Youth” albums “Labākā doma pasaulē”
Roberts Vanags: Ir jautra, un tā dod kaut kādu pamatu tam, kāpēc mēs nodarbojamies ar mūziku un mākslu. Papildinot vēl par to, kāpēc vispār tā pasaku tematika iezagās, albumam topot, mēs pieaugam un pieredzam arī dažādus globālus notikumus, kas ir diezgan drūmi un par kuriem runāt gribas tikai “caur puķēm”. Uz dzīvi skatīties arī gribas no gaišās puses, bet tas galīgi nav vienkārši.
Kristiāns Kosītis: Arī tas vēstījums, ko dod mūsu mūzika, ir,
ka mēs piedāvājam kaut kādu eskeipismu tajā mūzikā, tajā pasaulē, nevis apberam visus ar vēl lielāku smagumu par to, ka viss ir slikti.
Šis albums tātad ir vieta, kur patverties. Tāda audio un mentāla pasaule, kurā var nonākt.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnes
Albuma pirmie divi skaņdarbi ļoti brīnišķīgi saplūst kopā.
Edgars Kaupers: Jā, pēc ievada sāk skanēt dziesma “Vēl viens sākums”. Teorētiski to visu varētu saukt par vienu dziesmu, un tā bija viena no pēdējām dziesmām, kas tapa. Viena no aktīvākajām albuma dziesmām arī. Es atceros, kā miksētājs sūdzējās, ka nevar nosēdēt krēslā, visu laiku gribas piecelties kājās un nevar pamiksēt. (Smejas.)
Emīls Kaupers: Es varētu pastāstīt, ka albums ir tapis ne tikai ilgā laikā, bet arī daudzās un dažādās vietās. Pārsvarā tās, protams, ir Latvijā un dažādos tās nostūros. Mēs izbraucam uz radošajām nometnēm, cenšamies izolēties no pilsētas, nodoties radošām izdarībām kaut kur dabas tuvumā, bet tāds aizraujošākais šī albuma kontekstā mums bija [ceļojums] uz Kambodžu, kur spēlējām arī divus koncertus. Šajā sakarā varbūt kāds būs dzirdējis dziesmu “Puķes” un redzējis Kambodžā tapušo videoklipu.
Roberts Vanags: Man liekas, ka arī šī dziesma tapa Kambodžā, lai gan citām idejas jau bija radušās kaut kur citur. Bet šeit mums likās, ka vajag kaut ko kambodžīgu – kaut ko aktīvu. “Vēl viens sākums” kaut kādā ziņā ir kā tāda atgriešanās grupai “Carnival Youth” mūzikā ar kaut ko, kas ir albums.
Edgars Kaupers: Laikam nepieminējām, ka šis ir arī pirmais mūsu pilna garuma albums latviešu valodā. Visas dziesmas te ir latviski, un tas arī ir vēl viens sākums. (..)
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnes
Klausoties šo albumu, man šķiet, ka jūs esat iegājuši mūzikas instrumentu veikalā, sapirkušies nenormāli daudzus instrumentus, visu esat izmēģinājuši, bet tas nav sanācis haotiski, kas ir ļoti svarīgi. (..)
Edgars Kaupers: Tā ir taisnība – albumā ir izmantoti ļoti daudzi un dažādi instrumenti. Nav jēgas zīmēties ar daudzumu, bet katrā sekcijā – gan ritma, gan ģitāru, gan basu, gan akustisko ģitāru, gan klavieru, gan sintezatoru pasaulē – mēs izmantojām visu, ko vien varējām atrast.
Vēl mikrofoni un viss pārējais – tur tā ķēde ir nebeidzama.
Kristiāns Kosītis: Jūs varat tikai iedomāties, cik daudz laika aizņem visu to izdiskutēt, izklausīties un nonākt pie kopsaucēja, kas visiem patīk.
Edgars Kaupers: Rakstot mūziku, mēs īsti nedomājam, kā to pēc tam izpildīsim dzīvajā.
Roberts Vanags: Varbūt tikai bišķiņ.
Edgars Kaupers: Vienlaikus mēs, man liekas, mēģinājām nepazaudēt to, ka esam grupa un katrs spēlējam instrumentu. Mēs jau ierakstījām visas partijas kopā – dzīvajā. Un pēc tam pielikām klāt visu, ko vajadzēja. Bet ejam uz nākamo dziesmu – “Viriditas”. Tas ir latīņu vārds, kas nozīmē “dižais, zaļais”.
Emīls Kaupers: Tas ir termins, ko aizguvām no Hildegardes no Bingenas. Mēs lasījām Jura Rubeņa grāmatu “Uguns pavedieni”, un par desmit spēcīgām personībām tur bija rakstīts. Viena no tām bija Hildegarde – viduslaiku mistiķe no 13. gadsimta. Jā, un tas arī ir viņas termins – “Viriditas”, kas runā par to dzīvības enerģiju, kura mīt visā dzīvajā. Visā dabā.

Foto: Filips Šmits
Roberts Vanags: Mēs arī esam lieli dabas atbalstītāji un mīļi, un es domāju – tā nav nejaušība, ka mūs šī tēma un viņas stāsts uzrunāja. Šī ir dziesma, kurai tas pasakas fons palīdzēja nebaidīties būt tādiem nedaudz… Varbūt patosīgiem, eposīgiem.
Edgars Kaupers: Jo bez tā viduslaiku plīvura būtu ļoti grūti parakstīties zem tāda rainiska un eposīga darba.
Emīls Kaupers: Bet, no otras puses, mēs tomēr smeļamies to pašu rainiskumu un nenobīstamies no šīs valodas, nemēģinot kaut ko mūsdienīgi ironizēt.
Mēs ceļam gaismā to, kas mums ir – latviešiem. Šī dziesma kaut kādā mērā ir par skaistu valodu. (..)
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnes
Edgars Kaupers: “Līdz pat bezgalībai” bija šī albuma pirmais singls. Tolaik mums jau bija vairāki demo, un tajā dziesmā bija tāds sintezators, kurš mums ļoti ilgi “sēdēja galvā”, ko tam uzdziedāt virsū un ko vispār tur varētu piespēlēt klāt. Bet kaut kas tur tomēr sanāca, un tā arī mēs viņu salikām. Šo dziesmu izstrādājām pirmo, uzfilmējām tai fenomenālu klipu. Bet ne par klipiem šodien.
Emīls Kaupers: Šī dziesma tobrīd sāka formēt tālāko albuma skanējumu, lai gan tas vēl bija ļoti agrā stadijā. Tobrīd mēs vēl strādājām kopā ar producentu Gati Zaķi, kurš ir arī šīs dziesmas ierakstu inženieris un miksētājs. Ar viņu mēs bijām taisījuši visu mūziku līdz šim. Bet tad kaut kādos pieaugšanas meklējumos mēs nolēmām [to] veidot savā kolektīvā, mēģinot paši saprast, ko un kā mēs gribam. Bet, jā, šeit vēl ir klāt Gata pirksts, un to var labi dzirdēt tie, kas ir pagaršojuši Gata pirkstu. (Smejas.)
Starp citu, šī dziesma ir viena no tām, kas tapa arī angļu valodā. Tur bija kaut kāda ideja, kas ar to notiks?
Edgars Kaupers: Tajā laikā, kad ideja par pilna garuma latviešu albumu vēl nebija, mums vispār likās, ka būs angliski pilna garuma albums. Bet, lai būtu arī Latvijas auditorijai kaut kas, mēs sākām latviski. Vai arī otrādi – lai būtu arī ārzemju auditorijai, mēs uztaisījām angliski.
Katrā ziņā mēs izmēģinājām šādu praksi, ka vienu dziesmu pamēģinām abās valodās, bet tad sapratām, ka tas vienkārši līdz galam nestrādā.
Roberts Vanags: Ja iepriekšējos gadus diezgan aktīvi braukājām pa ārzemēm, tad angļu valoda bija tāda kā pirmā izvēle. Bija grūtāk nosvērties uz latviešu valodas pusi, bet tagad mums šķiet, ka tā pieaugšana un vēlme izteikties precīzāk ir iespējama drīzāk latviešu valodā.
Emīls Kaupers: Kaut kā mūs velk atpakaļ uz to Latviju. (..)
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnes
Mēs turpinām šī albuma stāstu ar “Tāda pati diena”. Arī šis bija viens no jūsu singliem.
Kristiāns Kosītis: Jā, tas ir mūsu jaunākais singls.
Emīls Kaupers: Šo demo galdā lika Kristiāns Kosītis jau pirms gadiem četriem vai trīs. Tur bija pāris tādas barokālas un korīgas daļas – kaut kas pilnīgi radošs un neierāmēts. Bet tur bija arī daļas, kas mums pieķērās un kļuva par pamatmotīvu visai dziesmai. Laikam ejot, meklējām, kur viņu var aizvest, kā to visu varētu izstrādāt, un tad ir tāda ģitāras partija, ko daudzi nevar saprast, kas tas par instrumentu, jo viņš ir tāds kā solists instrumentālajā piedziedājumā. Bet tā ir ģitāra.
Roberts Vanags: Ir man teikuši cilvēki – viņi netic, ka tā ir ģitāra, bet kaut kāda trompete.
Emīls Kaupers: Jā, bet tā ir ģitāra.
Edgars Kaupers: Man liekas arī interesanti padomāt par to, kas vispār ir “Tāda pati diena”. Dziesma ir par to, ka mēs maināmies, bet tā realitātes pieredze un tagadne jau vienmēr ir tāda pati. Tev vienmēr liekas, ka esi tagad. Ir tāda “A” laika teorija un “B” laika teorija, par kuru Kristiāns varētu labāk pastāstīt, bet principā tas ir par to, ka laiks iet caur tevi. Tu visu laiku it kā esi tāds pats, krāj visas jaunās pieredzes, notiek labas un sliktas lietas, bet mēs visam tam tiksim pāri, jo iesim uz priekšu.

Foto: Filips Šmits
Roberts Vanags: Tas, kas mūs aizrāva šajā dziesmā, laikam ir tas specifiskais grūvs, ar ko ilgi dzīvojām, mēģinot atrast veidu, kā to visu ielikt tādā dziesmā. Bija arī cita versija. Mēs šo dziesmu spēlējām aizpagājušā gada “Palladium” koncertā kopā ar Matīsu Čudaru astoņu minūšu garā versijā. Bet galu galā radās kaut kas tāds, ko tagad var dzirdēt albumā.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnes
Kā vispār izdomājāt, ka jums jādodas no Kuldīgas ierakstu studijas uz Kambodžu?
Kristiāns Kosītis: To mūsu vietā izdomāja kāds cits.
Edgars Kaupers: Tas bija kosmoss, kas mūs uzaicināja.
Emīls Kaupers: Tas kokosrieksts, kurš jau sen bija izdomājis krist. Tur nav cēloņsakarības, bet tā vienkārši notika.
Roberts Vanags: Jā, mūs izdomāja uzaicināt uz diviem koncertiem Kambodžā, un mēs jau to nākamo albuma dziesmu – “Puķes” – bijām sākuši veidot kopā ar Fiņķi.
Emīls Kaupers: Sākumā vispār likās, ka tas ir “scam” [krāpniecība – red.], un mums bija bail braukt. (Smejas.)
Edgars Kaupers: Bet tad Helvijs pieņēma labu lēmumu. Viņš teica – ko mēs Latvijā rudenī filmēsim? Es lidošu ar jums uz Kambodžu, un filmējam tur.
Kristiāns Kosītis: Man liekas, ka arī Helvijam tajā filmēšanas brīdī nemaz nebija pilns teksts – viņš vēl pašas pēdējās rindas domāja.
Emīls Kaupers: Mēs uzfilmējām klipu, pirms bija pabeigta dziesma laikam. Jā. Bet, Kristiān, kādā grāmatiņā tās “Puķes” izauga?
Kristiāns Kosītis: “Puķes” izauga Māras Zālītes dzejoļu krājumos. Vientuļās pēcpusdienās studijā, kurās gribas vienkārši domāt par Beriju Vaitu un citiem dižgariem, un par to, vai arī es kādu dienu varēšu tā skanēt. Tad es mēģināju kaut kā to atdarināt uz tāda maza demo fragmentiņa, ko mēs bijām kopā radījuši studijā. Es iedziedāju pantiņu, un man labi sanāca.
Edgars Kaupers: Tā galvenā cīņa bija tāda, ka Kristiāns gribēja dziedāt pārāk pareizi vai parasti, un mēs viņam teicām, lai nebaidās veidot tēlu, kurš dzied tādā dziļā, vēsturiskā balsī.
Kristiāns Kosītis: Jā, viņi man teica – pamēģini vēl dziļāk, pamēģini vēl dziļāk, un līdz ar to arī radās tāds atsvešināts “es”, kurš dzied.
Roberts Vanags: Bet dziesma jau arī ir par puisi, kuram ir liela sirds un kuram patīk daudzas puķes.
Emīls Kaupers: Vispār jau nekur nav teikts, ka tas ir puisis.
Roberts Vanags: Viņš nav naidīgs, viņš nav slikts, bet viņš vienkārši ir ar tik lielu sirdi un tik naivs, ka viņam vienkārši patīk visas puķes.
Edgars Kaupers: Atsperoties no šī teksta, Helvijs ņēmās rīmēt savus pantus un turpināt radīt šo mizanscēnu. Kristiāna specifiskā dziedāšanas maniere ļāva viņam ielikt savas rindas 20. gadsimta 70. gadu beigās, Vestienā. Pietuvināti Māras Zālītes dzejoļu rakstīšanas laikam, bet tajā pašā laikā tas viss ir arī diezgan mūsdienīgi prezentēts. Šis ir tāds laika kūlenis, kurā satiekamies mēs, Fiņķis, Māra Zālīte, Kambodžā filmētais klips un dziesma, kas ir rakstīta mūsu mēģinājuma telpā.
Emīls Kaupers: Šo miksējis ir Andis Ansons. Viņš ir daudz piedalījies mūsu albuma tapšanā.
Roberts Vanags: Paldies arī Mārai Zālītei, kura atļāva izmantot savu dzeju.
Edgars Kaupers: Viņa arī izteicās, ka esot diezgan stilīgi.
Emīls Kaupers: Māra pati ir stilīga. (..)
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnes
Mēs runājām par to, ka gana daudz visa kā ir izmantots šī albuma tapšanas procesā, bet kā tas viss izskatās koncertā?
Emīls Kaupers: Kā mēs to nospēlējam?
Jā.
Emīls Kaupers: Nu, pirmoreiz mums ir tā laime spēlēt kopā ar vēl mūziķiem. Mums uz skatuves un arī albumā ir pievienojušies divi Matīsi – viens ir Matīss Akuraters, kurš spēlē perkusijas dzīvajos koncertos un ir iespēlējis arī “Brīvajā laikā”. Un otrs Matīss ir Matīss Čudars, ar kuru mēs esam labi sadraudzējušies šī albuma tapšanas laikā. Viņš diezgan daudz ir bijis klāt kā harmonijas un kompozīcijas konsultants vairākām mūsu dziesmām.
Edgars Kaupers: Jā, mums patīk Matīsi.
Emīls Kaupers: Labi, bet labāk dodamies pie nākamā Kambodžas augļa – pie skaņdarba “Kamēr”.
Edgars Kaupers: Jā, šis ir gana atšķirīgs gabals no pārējiem albumā. Ļoti mierīgs un nosvērts. Viņš prasa, lai tu palaid vaļā.
Roberts Vanags: Mazliet piebremzē.
Emīls Kaupers: Jā, gribot negribot mēs uz šo albumu skatāmies caur savām dzīves prizmām, un tad arī es uz šo albumu skatos caur saviem lielajiem notikumiem dzīvē. Man bija tādi lieli notikumi un pārbaudījumi, jo manai draudzenei apstājās sirds, viņa bija komā mēnesi, un viņai bija gangrēna un nedaudz amputēja pēdu. Tad bija jādzīvo ar pumpi, tad bija arī sirds transplants un tādi daudzi lieli izaicinājumi. Šī dziesma ir par to, ka ir jāpalaiž vaļā viss liekais, kas nav mīlestība, un viss, kas… Jā, arī par to ilgo gaidīšanu un visa tā palaišanu vaļā, ko mēs nespējam kontrolēt.
Tik daudz kas ir ārpus mūsu varēšanas. Ja mūsu mērķis ir miers, to ar stresošanu ir grūti sasniegt, tāpēc ir jāpalaiž vaļā.
Edgars Kaupers: Tur kaut kur ir arī liela cerība iekšā, nesaucot to varbūt vārdā. Tas, kam Emīls un mēs visi kopā izgājām cauri šī albuma tapšanas laikā, ir diezgan nopietni pārbaudījumi bijuši. Tas ir skaisti, esot kopā ar šiem grupas biedriem, redzēt, ka ar to visu tomēr var tikt galā un par to visu var reflektēt ar tādu nobriedušu pieaugšanu, nevis ar kaut kādām sūdzībām par to. Emīls ir baigais malacis, Elvita ir baigais malacis, un skaisti, ka no tā visa ir sanākusi kaut kāda forša mūzika.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnes
Nākamais sarakstā ir skaņdarbs “Labākā doma pasaulē”, ko varētu nosaukt par albuma grāvēju. Tas pabija “Muzikālajā bankā”, “Zelta mikrofonā”… Tam ir arī labākais videoklips. Absolūts grāvējs, kas tapis kopā ar Eviju Vēberi.
Edgars Kaupers: Bez Evijas tas nebūtu tas. Un paldies viņai, ka viņa vispār piekrita šādai avantūrai kopā ar mums.
Emīls Kaupers: Tas viss sākās ar to, ka Roberts bija aizbraucis uz Taizemi atvaļinājumā, un mums likās, ka vajadzētu ātri paspēt izdot dziesmu, kamēr Robis ir Taizemē. Mums bija laba spēle, un mēs sākām strādāt pie tās. Protams, Roberts atbrauca atpakaļ, mēs vēl nebijām paspējuši pabeigt dziesmu, un tieši Roberts vēl paspēja pielikt klāt savus ātros pirkstiņus. Pirms tam “Labākajai domai pasaulē” bija laba demo versija, kurai bija slikts piedziedājums.
Roberts Vanags: Es tikko atcerējos, ka tā dziesma arī bija tāda, ka piedziedājums bija četrās ceturtdaļās, bet panti bija trīs ceturtdaļās. Un es atceros, ka tad, kad mēs Matīsam Čudaram parādījām, viņš jautāja, kāpēc mēs tā vispār darām.
Kristiāns Kosītis: Es arī atceros, jā.
Kā jūs vispār nonācāt pie albuma nosaukuma?
Edgars Kaupers: Kaut kā šķita, ka tā pasaule ir uzburta ap to klipu. Mums šķita, ka šis ir tāds atbilstošākais dziesmu nosaukums albumam no visiem, kas mums bija. Nebija pat baigi daudz citu variantu.
Emīls Kaupers: Kaut kas bija, bet… Tie albuma nosaukumi vienmēr ir grūta lieta un temats.
Roberts Vanags: Vēl grūtāks ir tikai grupas nosaukums.
Emīls Kaupers: Jā. (Smejas.) Par to vairs nerunāsim. (..)
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnes
Cik jums vispār bija skaņdarbu aizmetņu visā albuma tapšanas laikā? Ja bija vairāk, vai jūs arī parūpēsieties par to, lai tie aizmetņi kaut kā nonāktu tālāk?
Edgars Kaupers: Šim albumam tas bija labi, ka mēs krājām tos demo un atsijājām, jo ar pirmajiem albumiem mums bija tā, ka tik, cik bija gabalu, tik mēs arī izdevām. Bet šeit mums bija kādi 40 vai 50 demo. Neesam skaitījuši. Bet bija daudzas mapes.
Roberts Vanags: Ko skaita kā demo? Vai arī skices, vai tikai nostrādātus gabalus?
Emīls Kaupers: Mums katram ir savi mazie projektiņi un ieraksti, un tad es kopā varētu teikt, ka tādu demo ir ap simts.
Edgars Kaupers: Tātad šajā albumā ir desmit procenti.
Kristiāns Kosītis: Ja mēs skaitām kā demo 20 sekunžu fragmentu vai muzikālo ideju, tad ir tā.
Emīls Kaupers: Mums tā ir iegājies, ka mūzika ir daudz ātrāk priekšā tekstam, un tad mēs pāris mēnešus vienkārši domājam, ko tam visam uzdziedāt virsū.
Edgars Kaupers: Jā, mēs vispār pāris pēdējos gadus dzīvojām ar muzikālajām idejām, un tad tie teksti dzima īsi pirms brīža, kad dziesma bija jāpabeidz.
Emīls Kaupers: Piemēram, dziesmai “Kamēr”, jau studijā stāvot pie mikrofona, bija jāuzraksta pēdējais teksts.
Edgars Kaupers: Patiesībā šo albumu pabeigt laikā mūs ļoti motivēja Mežaparka koncerts, kurš tika izziņots jau gadu iepriekš. Tad mēs sapratām, ka viņš pa īstam tuvojas un ka mums ir jāpabeidz albums. Baigi labi, ka tā bija.
Emīls Kaupers: Jā, laikam tie “deadline” [nodošanas termiņi – red.] dažreiz strādā. Mēs ar Edgaru vairākus vakarus un naktis sēdējām pie manis un domājām tekstus.
Edgars Kaupers: Tās bija vairākas nedēļas, man liekas. Katru dienu līdz vājprātam. (Smejas.)
Dodamies tālāk albumā ar dziesmu “Ai, dzīve, dzīvīte”.
Emīls Kaupers: Šī ir viena no dziesmām, kas ar mums dzīvoja jau no kāda 2018. gada. Mums bija tas ģitāras motīvs, bet nekad nezinājām, kur to aiznest. Bija vairāki piedziedājumi.
Kristiāns Kosītis: Man liekas, ilgu laiku bija uzskats, ka šī būs instrumentāla dziesma.
Roberts Vanags: Jā, bet beigās tapa pat vairākas versijas ar vārdiem un melodijām. Tad bija jāizvēlas viena, un šī bija tā, kas uzvarēja. (..)
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnes
Mēs lēnām tuvojamies albuma stāsta izskaņai. Ja atmiņa mani neviļ, nākamais skaņdarbs “Mīnas” arī bija singls.
Kristiāns Kosītis: O, jā, seksīgākā dziesma mūsu albumā.
Emīls Kaupers: Šis ir riktīgs Kambodžas gabals. Tur viņš ieguva savu formu un instrumentālo pusi. Bungas mēs ierakstījām Kambodžā, basus arī, un ģitāra tika iespēlēta mājās. Te ir ieraksti no foršām studijām līdz guļamistabai.
Edgars Kaupers: Bija arī tāds periods, kad man bija piedzimis dēls, un es biju brīvs tikai pēc deviņiem vakarā, kad es noliku viņu gulēt. Tad es sāku ap desmitiem rakstīt vokālās partijas, tāpēc tas ieraksts ir sanācis ļoti intīms. Es sūtīju to Emīlam, un viņš man tikai saka – nebūs. Beigās gan mēs pie kaut kā nonācām.
Emīls Kaupers: Šajā dziesmā piedalās un mums palīdz arī brīnišķīgā Julianna ar savu vokālu. (..)
Kristiāns Kosītis: Tiešām ļoti talantīga dziedātāja.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnes
Emīls Kaupers: Cik forši vispār, ka pašiem patīk savi gabali! Tas tā nav vienmēr, bet pagaidām tā vēl ir.
Edgars Kaupers: Baudām! Bet labi, nākamā dziesma – “Brīvajā laikā” – arī bija albuma singls. Šī dziesma latviski jau bija pabeigta ar pilnīgi citu tekstu un piedziedājumu, bet kaut kā mēs nespējām. Kad pagāja mazliet laiks, mēs atskatījāmies uz šo dziesmu un domājām, ka kaut kas tajā sajūtā tomēr nav. Mēs nevarējām ar to identificēties un zem tās parakstīties. Tāpēc to pārstrādājām, un kaut kā mēs nonācām līdz šādam variantam, kur Matīss Akuraters iespēlēja bundziņu, un ģitāras gājiena vietā, kas tur bija pirms tam, mēs iedziedājām tādu ļoti augstu falseta gājienu. Tagad grūti koncertos ir tik augsti nodziedāt.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnes
Esam nonākuši līdz albuma “Labākā doma pasaulē” izskaņai.
Emīls Kaupers: Kas par piedzīvojumu!
Edgars Kaupers: Šī taka ir gandrīz galā, ir palikusi viena kompozīcija – dziesma “Tieši pa vidu”, kura nav albuma vidū.
Roberts Vanags: Zīmīgi, ka albuma beigās, jā.
Kristiāns Kosītis: Šajā dziesmā parādās tāds kā koris, kas varētu būt mazliet pārsteigums, bet tas koris esam mēs paši. Mēs vairākas reizes vienkārši dublējām vienas un tās pašas partijas dažādos akordos, lai izklausītos, ka mēs esam kāds no Kuldīgas jauktajiem koriem.
Jā, mēs pārvietojāmies telpā un ierakstījām gan staigājot, gan stāvot uz vietas. Lai tiešām izklausītos pēc bieza cilvēku kora.
Emīls Kaupers: Runājot par tekstu, mēs ar Edgaru bijām daļa no Latvijas Nacionālā teātra izrādes “Dumpīgā Rīga”, kas bija foršs piedzīvojums, un mēs sadraudzējāmies ar režisoru Klāvu Melli. Viņam ir liels talants uz “garšīgiem” tekstiem. Kad mēs nonācām pie idejas, ka albumam varētu būt ievads, jautājām, vai viņš gribētu pamēģināt uzrakstīt kaut ko, un viņš piekrita. Viņš atsūtīja vairākas versijas, bet kaut kā mēs beigās nespējām uz tā ievada visu to tekstu iekļaut, tāpēc no viņa idejām radās daudzi aizmetņi dziesmai “Tieši pa vidu”. Tā ir par to, ka tā taka mums katram ir jāmin uz iekšu, bet arī uz āru. Un nav nekādu īso ceļu – ir vienkārši jāiet visam cauri un jādara.
Kristiāns Kosītis: Sēžot uz vietas, diemžēl dzīve apstājas, tāpēc ir jābūt kustībā.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnes