Sekojot Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumam pieļaut krievu un baltkrievu sportistu atgriešanos starptautiskās sacensībās, līdzīgu lēmumu pirms nedēļas pieņēma arī FIBA. FIBA ļāva starptautiskajā apritē atgriezties individuāliem spēlētājiem, tiesnešiem, komisāriem, treneriem un funkcionāriem.
“Te uzreiz jānošķir viena svarīga lieta – tas ir FIBA Centrālās padomes lēmums, visas pasaules nodaļas lēmums, un tur mums ir daudz mazāka ietekme nekā “FIBA Europe” nodaļā,” skaidroja Kaspars Cipruss. “Daudz kur citur pasaulē šo visu situāciju diemžēl redz citādi.”
“Milzīgs prieks, ka Eiropa noturēja savu līniju un principā panāca to, ka nekas jau nav mainījies,” sacīja LBS ģenerālsekretārs. “Krievija tāpat principā paliks ierobežota Āzijā. Krievijas klubi FIBA sacensībām nav pielaisti, lielā basketbola izlases nav pielaistas, tikai atsevišķi spēlētāji, bet nu tas bija jau arī iepriekš. Jau bija situācijas, ka šo valstu spēlētāji piedalījās FIBA sacensībās ārvalstu klubu sastāvos, piemēram, Baltkrievijas spēlētājs Maksims Salašs Eirokausā “Bourg en Bresse” sastāvā spēlēja arī tieši pret Ukrainas “Prometey”.”
“Par tiesnešiem un spēļu personālu – jā, tas ir jaunums. Taču viena lieta ir principiāli atļaut, kamēr praktiski nozīmēt uz spēlēm – jau pavisam cita lieta. FIBA Eiropas nodaļā tomēr ir saprātīgi cilvēki, un te, protams, paveras jautājumi, kā vispār Krievijas tiesneši varētu tikt uz spēlēm, kā tikt pie vīzām un, kas nav mazsvarīgi, kā FIBA viņiem garantētu drošību spēlēs Eiropā?” norādīja Cipruss.
Vai LBS ir ieviesusi kādas konkrētas rekomendācijas klubiem vai paredzējusi rīcības soļus izlasēm, ja uz Latvijas komandas vai izlases spēli FIBA sacensībās tiek nozīmēts agresorvalsts tiesnesis?
“Latvijas teritorijā tas ir, manuprāt, nereāli. Esmu drošs, ka mūsu valdība šādā gadījumā gluži vienkārši neizsniegtu vīzu ieceļošanai. Ja šāds scenārijs piepildās kādā citā valstī, piemēram, Spānijā vai Serbijā… nu, tad tur neko daudz izdarīt nevar. Bet domāju, ka FIBA šādus gadījumus rūpīgi izvērtēs, kādu personālu īsti nozīmē uz spēlēm. Ja tāda situācija pienāks, tad arī rīkosimies,” pastāstīja LBS ģenerālsekretārs.
Cipruss uzsvēra, ka šoreiz jānovērtē ne tikai tas, kas agresoriem starptautiskajā basketbolā ir atļauts, bet kādi ierobežojumi joprojām pastāv, ņemot vērā Krievijas sākto un joprojām turpināto karu Ukrainā.
“Personīgi es no šīs FIBA Centrālās padomes sēdes biju gaidījis mums sliktāku iznākumu. Bija reāli, ka krieviem atvērtu vēl vairāk vārtu, atļautu klubiem un izlasēm atkal startēt, bet redz, ka tomēr tas nav piepildījies. Iespējams, arī mūsu un deviņu citu valstu kopīgā vēstule FIBA vasaras sākumā atstāja savu iespaidu,” sacīja LBS ģenerālsekretārs. “Cik daudz šajā vēstulē izskanējušie brīdinājumi deva? Grūti teikt, bet redzam pašreizējo rezultātu.”
“Milzīgs paldies šeit arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Kā mēs runājām ar ministrijas pārstāvjiem: “Beidzam reiz cīnīties ar zobeniem, kad pretim ir tanki!” Tad arī IZM iesaistījās komunikācijā ar FIBA, darīja to kopīgi ar Lietuvas izglītības, zinātnes un sporta ministriju, izdarīja spiedienu no savas puses. Paldies par to!” novērtēja Cipruss.
FIBA Centrālās padomes paziņojumā bija norādīts, ka par agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas klubu un izlašu starptautiskajos turnīros tiks lemts decembrī. Reālistiski skatoties uz dzīvi – ar ko jārēķinās?
“Diemžēl par šo tēmu FIBA padome runās, jā,” atzina Cipruss. “Jāsaprot, ka mēs neesam vienīgie, kas izdara spiedienu uz FIBA padomi, un šeit noteikti nepalīdz fakts, ka citu sporta veidu starptautiskās federācijas jau ir piekāpušās un tur krievu sportisti un izlases var piedalīties. Tad nu uz mūsu iebildumiem atskan arguments, ka “citur jau atļauts”.”