Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada deviņos mēnešos bija 110 miljoni eiro (iepretim 180 miljoniem eiro pērn). Peļņas samazinājumu veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm. Kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa, informē banka.
Tīrie procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, ir samazinājušies par 61 miljonu eiro. Tīrie komisiju ienākumi saglabājušies nemainīgi.
Kopējie bankas izdevumi šī gada deviņos mēnešos ir 122 miljoni eiro (115 miljoni eiro pērn). Šogad kredītuzkrājumi ir bez izmaiņām (pērn pirmajos deviņos mēnešos tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 6 miljonu eiro apmērā).
Bankas kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, ir pieaudzis par 550 miljoniem eiro. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 250 miljoniem eiro, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 300 miljoniem eiro.
Noguldījumu portfelis, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, ir pieaudzis par teju 800 miljoniem eiro. Mājsaimniecību depozīti pieauga par teju 600 miljoniem eiro, kamēr uzņēmumu depozīti – par 200 miljoniem eiro.
“Lai arī ekonomisti kopējās Latvijas izaugsmes prognozes šim gadam vērtē piesardzīgi, pieņemot, ka IKP šogad tomēr augs lēnāk nekā iepriekš plānots, mēs šobrīd redzam kredītportfeļa rādītājos, ka krītošās procentu likmes un iepriekš atliktās investīcijas raisa pieaugošu interesi par finansējumu gan privātpersonu, gan uzņēmumu pusē. Sevišķi priecē uzņēmumu aktivitātes dinamika, jo līdz šim ilgu laiku to raksturojusi liela piesardzība lēmumos ārējās nenoteiktības, ģeopolitikas un citu apstākļu dēļ. Tieši uzņēmumu finansēšanas kontekstā finanšu nozare ir atkārtoti aicinājusi valdību nākamā gada valsts budžeta veidošanas ietvaros novērst šķēršļus kreditēšanas izaugsmei, ko ietekmē banku solidaritātes iemaksas,” saka Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs.
Vērtējot Latvijas ekonomiku, tā gada pirmajā pusē sāka atkopties, un 3. ceturksnī izaugsme turpinājās vairākās nozarēs – apstrādes rūpniecībā, IKT, nekustamajā īpašumā un būvniecībā. Iedzīvotāju pirktspēja turpināja uzlaboties, un vasarā izaugsmi uzrādīja arī mazumtirdzniecības nozare. Procentu likmju kritums un ekonomikas sasparošanās turpināja balstīt kreditēšanu un mājokļu tirgus aktivitāti.
Privātpersonu segmentā saglabājās augsta iedzīvotāju interese par mājokļu iegādes, būvniecības un remonta finansēšanas iespējām. Šī gada 9 mēnešos Swedbank izsniegusi 358 miljonus eiro hipotekārajos kredītos, kas ir par 60% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn.
Kā jau ierasts, rudenī pieaug studentu interese par aizņemšanās iespējām augstākās izglītības iegūšanai. Šogad kopumā Swedbank ir saņemti jau 5 tūkstoši pieteikumu, bet Studiju un Studējošā kredītos banka piešķīrusi 23 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.
3. ceturksnī turpinājās aktīva klientu uzrunāšana par savam vecumam atbilstoša pensiju plāna izvēli, un kopš pērnā gada jūlija aptuveni 51 tūkstotis Swedbank klientu jau ir nomainījuši pensiju plānus uz savam vecumam atbilstošākiem. Turklāt kopš šī gada sākuma Swedbank pievienojušies 19 000 jauni pensiju 2. līmeņa dalībnieki.
Turpina pieaugt. 3.pensiju līmeņa uzkrājumā Swedbank pārvaldītais portfelis sasniedzis 500 miljonus eiro ar 200 000 dalībnieku.
Uzņēmumiem izsniegtie kredīti 3.ceturksnī veido teju 300 miljonus eiro, procentuāli lielākais pieaugums (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni) bijis mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, lai gan kopumā pieprasījums pēc finansējuma bija novērojams visos uzņēmumu segmentos. Kopumā 3.ceturksnī lielākais izsniegto kredītu apjoms nozaru griezumā ir uzņēmumiem, kas darbojas ražošanas, vairumtirdzniecības un nekustamo īpašumu jomā, vienlaikus mazo un vidējo uzņēmumu segmentā tā ir lauksaimniecība un ražošana, kā arī pakalpojumu sniedzēji.
Līdz ar Saeimas pieņemtajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, kas paredz Latvijā esošajām sistēmiskajām bankām nodrošināt klātienes pakalpojumu pieejamību reģionos, Swedbank jau uzsākusi pilotprojektu klientu klātienes apkalpošanai Madonā. Tāpat norisinās darbs pie šādu klātienes konsultāciju vietu atvēršanas arī citās Latvijas pilsētās.