To paredz stratēģija Latvija 2050. Šīs stratēģijas apspriešanu 4. septembrī aktualizēja Valsts kanceleja.
Šāgada sākumā Latvijā dzīvoja 1,845 miljoni iedzīvotāju, latviešu īpatsvars bija 63,8%, bet Latvijas pilsoņu īpatsvars – 87,9%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tātad divi stratēģijas Latvija 2050 virzieni izskatās cerīgi. Savukārt ar trešo virzienu ir bēdīgāk. Informācija par produktivitāti liecina, ka mūsu valsts tiešām ievērojami atpaliek no ES vidējā līmeņa. Uz to norāda gan Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta LU domnīca LV PEAK pētījumi, gan citu ekspertu secinājumi.
Tas, ka mūsu valstī ir zema produktivitāte, nav skaidrojams tā, ka Latvijas iedzīvotāji visās nozarēs un visos iestāžu un uzņēmumu līmeņos – no palīgstrādniekiem līdz vadītājiem – strādā neprasmīgāk un lēnāk, salīdzinot ar iedzīvotājiem citur ES. Ja Latvijā ir zema produktivitāte, tas liecina par to, ka mūsu valsts atpaliek tehnoloģiju ieviešanā un procesu automatizācijā. Par to daļēji atbildība jāuzņemas tām publiskā sektora iestādēm un tiem uzņēmumiem, kas turas pie novecojuša darbības modeļa un ignorē risinājumus, kas varētu procesus padarīt efektīvākus.
Daļēji atbildība par zemu produktivitāti jāuzņemas arī pie varas esošajiem politiķiem. Protams, politiķi nevar pārvērst minimāli automatizētu kokapstrādes uzņēmumu par modernu informācijas tehnoloģiju ražotni, taču politiķi var ietekmēt valsts ekonomikas prioritātes.
Latvijas produktivitātes ziņojumā 2025 pētnieki ir norādījuši, ka produktivitātes uzlabošanai nepieciešama integrēta pieeja, kas ietver STEM speciālistu sagatavošanu, plašu mūžizglītību, digitalizāciju, mākslīgā intelekta ieviešanu, mērķtiecīgu investīciju politiku, birokrātijas mazināšanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un citus pasākumus. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nesen ir atgādinājis, ka «ekonomiskā attīstība nenozīmē ražot to pašu, tikai vairāk. Attīstības pamatā ir arvien sarežģītāku produktu ražošana un eksports». Par to būtu jādomā politiskajiem spēkiem, kuri strādās Saeimā pēc vēlēšanām.
Ekonomikas pārveide un produktivitātes uzlabošana nav panākama ar vienu diskusiju vai dažiem ierakstiem sociālajos tīklos, taču, pacietīgi uz to virzoties, mūsu valsts var gūt panākumus.