Tomēr nav piepildījušās tās līderu un atbalstītāju cerības iegūt absolūto vairākumu, tāpēc federālās zemes valdības izveidošanai tai ir jāmeklē citu partiju atbalsts, kas varētu izrādīties grūts uzdevums, vēsta Deutsche Welle.
Sākotnējie oficiālie vēlēšanu rezultāti, kas tika publiskoti pirmdienas rītā, rādīja, ka AfD ieguvusi 43,8% balsojušo atbalstu, kas nozīmē, ka tai būs 83 deputātu vietas Saksijas-Anhaltes landtāgā. Kristīgi demokrātiskā savienība (CDU) ieguva 17,2% (15 vietas), sociāldemokrāti (SPD) – 9,3% (8 vietas), Zaļā partija – 8,9% (8 vietas), Kreisā partija – 8,6% (8 vietas) un ekonomiski kreisā, antiimigrantu un Krievijas draudzīgā Zāras Vāgenknehtas alianse – 5,3% (5 vietas). Vēlētāju aktivitāte sasniedza gandrīz 78%, kas ir augstākā SaksijāAnhaltē kopš Vācijas atkalapvienošanas 1990. gadā.
Preses konferencē pirmdien AfP līdzpriekšsēdētāji Alise Veidela un Tino Hrupala, kā arī partijas kandidāts Saksijas-Anhaltes premjerministra amatam Ulrihs Zīgmunds nosauca vēlēšanu rezultātus par vēsturiskiem un ieteica citām partijām atmest līdz šim pastāvējušo «izgāzušos ugunsmūra koncepciju», ko pamatstraumes partijas izmantoja, lai novērstu ekstrēmo partiju nonākšanu pie varas. A. Veidela īpaši pateicās vēlētājiem, kas ieradās atbalstīt partiju, neskatoties uz «negatīvo atspoguļojumu presē, viltus ziņām un negodīgu partijas aprakstīšanu». Viņa kritizēja Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu un paziņoja, ka AfD vēlētājus esot motivējusi Vācijas valdības migrācijas politika, imigrantu veiktie noziegumi, augstās cenas, enerģētikas politika un deindustrializācija. Politiķe arī pauda viedokli, ka CDU un SPD vairs neuzvarēšot nevienās vēlēšanās, jo nav spējušas atrast risinājumu šīm problēmām.
U. Zīgmunds teica, ka partijas rezultāti rāda, ka tā ieguvusi «skaidru mandātu valdīt». Viņš gan piebilda, ka pašlaik AfD neesot potenciālu partneru valdošās koalīcijas veidošanai. Ja tas neizdošoties, tad pastāvot jaunu vēlēšanu organizēšanas iespēja, kurā AfD tad iegūšot 50% vai 55%.