Šī cenu kāpuma pamatā ir divi savstarpēji pastiprinoši faktori. Pirmkārt, ģeopolitiskā spriedze – jo īpaši ASV un Irānas attiecību saasināšanās un ar to saistītie apgrūtinājumi kuģošanai Hormuza šaurumā, kas ir kritiski svarīgs koridors sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) plūsmām no Persijas līča reģiona, tostarp no Kataras. Otrkārt, Eiropas gāzes krātuvju piepildījums pirms apkures sezonas joprojām atpaliek no ierastā, tāpēc reģions ir spiests konkurēt par ierobežotiem LNG apjomiem ar Āzijas pircējiem, kas cenu spiež uz augšu.
Droši prognozēt gāzes cenu tuvākajiem mēnešiem nav iespējams – tirgus var strauji kustēties abos virzienos līdz ar ģeopolitisko notikumu attīstību. Ja situācija būtiski nemainās, reālistisks scenārijs ziemas sezonai ir cena ap 70 eiro par megavatstundu, ar iespējamu diapazonu no 60 līdz 90 eiro, bet nelabvēlīgu notikumu gadījumā tā var pārsniegt arī 100 eiro. Vienlaikus jārēķinās arī ar to, ka situācija var strauji uzlaboties: ja starp ASV un Irānu tiktu panākta noturīga vienošanās, kas mazinātu riskus Hormuza šaurumā, tas dotu tirgum būtisku atslābumu. Tomēr pat tad, ja no cenas pazustu ģeopolitiskais riska uzcenojums, tas automātiski nenozīmētu atgriešanos pie zemā, pirmskrīzes cenu līmeņa, jo tirgus apgādes situācija Eiropā kopš 2022. gada ir mainījusies.
Latvijai un Baltijas reģionam kopumā fiziskās gāzes piegādes drošība šobrīd nav galvenais riska faktors – reģions ir labi savienots ar Eiropas infrastruktūru, un piegādes ceļi ir dažādoti. Izaicinājums, ar ko saskaramies, nav gāzes pieejamība, bet gan tās cena: Inčukalna gāzes krātuves piepildījums ir zem 50%, kas ir zemāk nekā ierasts šajā gadalaikā, taču šķietami pietiekami, lai nodrošinātu reģiona pieprasījumu.
Svarīgi apzināties to, ka vairumtirdzniecības cenas kāpums TTF biržā automātiski neatspoguļojas visos patērētāju līgumos. Tas, cik strauji un cik lielā mērā cenu izmaiņas sasniedz konkrētu klientu, ir atkarīgs no līguma veida kādu katrs dabasgāzes lietotājs ir izvēlējies.