Elektroenerģijas cenas Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem nākotnē varētu kļūt krietni augstākas. Šādu scenāriju veicina ne tikai gāzes cenu svārstības vai laikapstākļi, bet arī pašu valsts pieņemtie lēmumi.
Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus likumā, kas ļaus juridiski bremzēt jaunu zaļās enerģijas parku būvniecību. Šī soļa sekas mēs nepamanīsim uzreiz, taču pēc dažiem gadiem tās tiešā veidā parādīsies katra patērētāja ikmēneša rēķinā, paziņojusi Latvijas Vēja enerģijas asociācija,
Ko īsti paredz jaunie likuma grozījumi
Izmaiņas likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” dod tiesības pašvaldībām vai reģioniem noraidīt jaunus elektroenerģijas ražošanas projektus. Slieksnis ir noteikts pamanāmi zems. Ja novada teritorijā jau ir akceptēti 150 megavati vēja staciju jaudas, pašvaldība drīkst pateikt “nē” nākamajiem attīstītājiem. Visam plānošanas reģionam šis limits ir noteikts 500 megavatu apmērā.
No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka šāds solis pasargā vietējās kopienas un vidi no pārmērīgas industriālo objektu koncentrācijas. Tomēr reālajā dzīvē iedzīvotāju aizsardzība jau tiek nodrošināta ar citiem rīkiem, piemēram, ar pašvaldību teritorijas plānojumiem. Tieši tur jau šobrīd tiek precīzi iezīmētas zonas, kurās drīkst un kurās nedrīkst būvēt vēja ģeneratorus. Jaunā norma drīzāk rada birokrātisku šķērsli, nevis sniedz reālu labumu iedzīvotājiem.
Galvenā problēma iecerētajos griestos slēpjas tajā, kā projekti tiek skaitīti. Saskaņā ar jauno kārtību limits tiek sasniegts brīdī, kad projekts ir saņēmis akceptu uz papīra. Tas nenozīmē, ka vēja parki tiešām ir uzbūvēti un jau ražo elektrību.
Enerģētikas nozarē ir ierasta prakse, ka daļa ieceru nemaz nesasniedz būvniecības fāzi dažādu finansiālu vai tehnisku iemeslu dēļ. Pēc jaunās sistēmas šie “papīra projekti” bloķēs vietu nākamajiem attīstītājiem. Tā vietā, lai tirgū uzvarētu spēcīgākie, ātrākie un finansiāli pamatotākie projekti, sāksies vienkārša sacensība par to, kurš pirmais zdod dokumentus un ieņem vietu rindiņā. Tas pasargā esošās ieceres no veselīgas konkurences, bet investoriem raida bīstamu signālu, ka spēles noteikumi Latvijā var negaidīti mainīties paša procesa vidū.
Citi lasaVai rudenī apgriezt noziedējušās hortenziju ziedkopas: pamatnoteikums ir pavisam vienkāršs
Ziemeļu kaimiņu piemērs un cenu mācība
Sakarību starp atjaunīgās enerģijas apjomiem un cenu līmeni uzskatāmi parādīja šā gada jūlija dati. Tajā mēnesī vidējā elektrības cena Latvijā bija par 63 procentiem augstāka nekā gadu iepriekš. Pārvades sistēmas operators “Augstsprieguma tīkls” toreiz skaidri norādīja, ka tieši saules un vēja saražotā apjoma pieaugums pasargāja Baltijas reģionu no vēl smagāka cenu lēciena.
Mūsu kaimiņi lietuvieši šo mācību ir sapratuši un aktīvi būvē jaunas ražošanas jaudas. Kamēr Latvija domā par papildu ierobežojumu ieviešanu, Lietuva piesaista investīcijas un attīsta savu enerģētiku. Tā rezultātā elektrība Latvijas patēriņam un rūpniecībai tāpat būs nepieciešama, taču nākotnē mēs būsim spiesti to iepirkt no kaimiņvalstīm. Mēs turpināsim tērēt līdzekļus savu tīklu uzturēšanai, bet nauda par saražoto enerģiju, darba vietām un nodokļiem aizplūdīs pie kaimiņiem.
Pretruna starp mērķiem un reālo rīcību
Ja valsts izvēlas politiku, kurā jaunu ražotņu attīstība tiek bremzēta, par to ir jārunā atklāti. Nav iespējams vienlaikus ierobežot lētas elektrības ražošanu un solīt strauju ekonomikas izaugsmi. Datu centri, jaunas rūpnīcas, transporta elektrifikācija un vispārējā neatkarība no ārējiem piegādātājiem prasa ievērojami vairāk elektroenerģijas, nevis mazāk.
Ja politiķi nolemj, ka esošo jaudu mums jau pietiek, ir godīgi jārēķinās ar sekām. Valdībai jau šobrīd vajadzētu sākt plānot valsts budžeta līdzekļus nākotnes kompensācijām. Šāda nauda būs nepieciešama gan mājsaimniecību atbalstam, gan tiem uzņēmumiem, kuru darbība ir tieši atkarīga no liela elektrības patēriņa.
Kad pēc dažiem gadiem patēriņš būs audzis, bet jaunu ražotņu trūkuma dēļ elektrības cena biržā atkal strauji kāps, nevajadzētu meklēt vainīgos ārējos apstākļos vai starptautiskajā tirgū. Šobrīd likumprojekts ir izgājis tikai otro lasījumu, un Saeimai vēl ir iespēja pieņemt pārdomātāku lēmumu trešajā lasījumā. Steigai un nepārdomātiem lēmumiem enerģētikā ir ilgstoša ietekme, ko iedzīvotāji maksās vēl ilgi pēc pašreizējā parlamenta sasaukuma pilnvaru beigām.