LB arī atzīst, ka sarunas par termiņu saīsināšanu ir bijušas, bet nebanku kreditētāji iebilda. “Mūsuprāt, šis gadījums apstiprina pamatotību priekšlikumam uzticēt Latvijas Bankai visa veida kredītdevēju uzraudzību, arī nebanku kreditēšanas jomā, jo pašlaik regulējums bankām un nebanku kreditētājiem ir atšķirīgs,” norāda Silakalns.
Pēc LB domām, Marinas gadījumā gan arī saīsināts termiņš nelīdzētu, ja vien tas netiktu noīsināts līdz pāris minūtēm šā brīža desmit dienu vietā, jo pirmajiem kredītiem viņa pieteicās bez lielām pauzēm.
LB sola, ka tās eksperti par šo gadījumu runās darba grupā, kurā meklē risinājumus cīņai ar krāpniekiem. “Tostarp mēs atkārtoti aicināsim apsvērt gan minētā termiņa saīsināšanu, gan ieviest, piemēram, atzīmi pie klienta, ka viņš ir vērsies ar aizdevuma pieprasījumu, kas ir izskatīšanas stadijā,” saka Silakalns.
Viņš gan uzsver – no katras situācijas pasargāt nevar, krāpnieki visu laiku izdomā jaunus veidus. Pamata problēma esot nepietiekamā finanšu pratība un kritiskās domāšanas trūkums.
Kas būs ar Marinu?
Ja policija notvers krāpniekus, naudu varēs piedzīt no viņiem. Taču praksē policija šīs lietas atklāj reti, jo ķēdes ir sarežģītas un ārzemju galam grūti piekļūt.
Šobrīd visi aizdevēji (izņemot BigBank) Marinas kriminālprocesā piekrita pieteikties kā cietušie un aizdevumus iesaldēja. Tas nozīmē, ka pagaidām viņai nauda nav jāatmaksā un nekrājas kavējuma procenti.
Policija lietu nekomentē, jo izmeklēšana turpinās. Tā var ilgt pat 15 gadu, kad iestājas noilgums. Ja secina, ka izdarījuši visu, ko varēja, bet vainīgo tāpat nenotvers, var izbeigt ātrāk.
Un tad Marinai būs parādi jāatdod. Kopā ar procentiem un apkalpošanas maksām tie jau ir 78 tūkstoši eiro.
Tādas naudas viņai nav. Plāna, kā izkulties, arī ne.