Baltijas čempionātā arī šajā sezonā piedalās deviņas komandas, bet sarucis spēļu skaits. Ja pērn tika izspēlēti pieci apļi un regulārajā sezonā kopā aizvadītas 180 spēles, tad šajā sezonā būs četri apļi – pret katru komandu divi mači mājās un divi mači izbraukumā – un 144 spēles. Regulārā sezona noslēgsies februāra izskaņā.
Ja šajā sezonā būs 144 spēles un pērn bija 180 mači, tad vēl gadu iepriekš piedalījās septiņas komandas, kas aizvadīja sešus apļus, un regulārā sezona noslēdzās pie 126 spēļu atzīmes.
“Ir vairāki virzieni, kuros mēs gribētu attīstīties,” par Baltijas čempionāta tuvākajiem plāniem sarunā ar portālu Sportacentrs.com teica Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs.
“Viens no tiem ir spēļu skaits, taču šajā sezonā esam aizgājuši pretējā virzienā. Pērnās sezonas beigās runājām, ka gribētu pakāpeniski spēļu skaitu no 40 audzēt līdz 45. Šogad to neizdosies realizēt.”
“Lēmums ir pieņemts tikai un vienīgi racionālu finansiālu apsvērumu dēļ. Latvijas čempionāta sarīkošanai valsts budžetā naudas nav iezīmētas, un šo ekskluzīvo projektu federācijām ir jāspēj nofinansēt pašām no saviem līdzekļiem, no savas saimnieciskās darbības.”
“Sapratām, ka pagājušās sezonas spēļu skaits, ja salīdzina ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par tuvu 50%. Proporcionāli pieaugušas visas izmaksas.”
Aizvadot par vienu apli mazāk, cik naudas ietaupīsiet?
“Rupji rēķinot, aptuveni 100 tūkstošus eiro,” atbildēja Pļāvējs.
“Aprēķins ir gaužām vienkāršs – varam apskatīties spēļu skaitu absolūtos skaitļos.”
Stāstot par citiem attīstības virzieniem, Pļāvējs norādīja, ka ir ļoti apmierināts ar uzņemto kursu, līgas sociālajos tīklos piedāvājot oriģinālo saturu – sarunas ar spēlētājiem un treneriem, kā arī maču labākos momentus, kas filmēti ārpus tiešraides satura.
Vienlaikus viņš atklāja, ka ar citu federāciju pārstāvjiem reizi vai divas gadā ticies ar ideju pašiem radīt platformu, kas ļautu mačus biežāk piedāvāt arī televīzijā, ne tikai internetā.
“Maksas vai bezmaksas, bet strīminga platforma, kas būtu pieejama digitālajā televīzijā,” teica Pļāvējs. “Lai to izdarītu, ir vajadzīgs tehniskais nodrošinājums, ir vajadzīgs cilvēku resurss.”
“Šobrīd tas būtu vienīgais risinājums. Sportacentrs nodrošina lielāko daļu sporta veidu. Alternatīva ir televīzijas, bet izmaksas ir nesalīdzināmi augstākas, un arī televīziju iespējas izvietot spēli kādā no klasiskajiem kanāliem ir vēl ierobežotākas.”
“Nepieciešams uzlabot arī pašu bildi. Infrastruktūras uzlabošana – ledus, apmales, stiklu kvalitāte. Protams, gribētos paaugstināt arī producēšanas līmeni.”
Regulārās sezonas spēles Latvijā tiek pārraidītas ar divām kamerām, kamēr finālsērija kanālā TV4 un portālā Sportacentrs.com tika demonstrēta augstākā līmenī un ar ekspertu studiju.
Pļāvējs par līguma detaļām nevēlējās runāt, bet sacīja, ka regulārās sezonas un izslēgšanas spēļu translēšanas izmaksas atšķiroties par vairāk kā divām reizēm.
“Pagājušajā gadā arī sākām iniciatīvu, sākām OHL orgkomiteju, kurā apvienoti federācijas dažādu sfēru darbinieki, kā arī visas Latvijā bāzētās komandas. Katru mēnesi pārrunājam sporta, tiesāšanas un mārketinga jautājumus.”
“Gribam komandas vairāk iesaistīt ikdienas rutīnā, lai atrastu veidus, kā ar taustāmiem soļiem varam attīstīties,” teica Pļāvējs.