Kompānijas “Microsoft” dibinātājs Bils Geitss nupat nācis klajā ar satraucošu brīdinājumu par mākslīgā intelekta straujo attīstību. Viņš uzskata, ka cilvēce vēl nav gatava vērienīgajām pārmaiņām, ko šī tehnoloģija varētu ienest mūsu ikdienā, darba tirgū un sabiedrībā kopumā.
Jaunā, gandrīz 6000 vārdu garā esejā Geitss secina, ka pasaules valstu valdības, eksperti un lielie tehnoloģiju uzņēmumi pagaidām nav izstrādājuši skaidru rīcības plānu, kā reaģēt uz mākslīgā intelekta straujo attīstību un tā arvien plašāko ienākšanu cilvēku ikdienā. Geitsa ieskatā tehnoloģija attīstās tik strauji, ka sabiedrībai un institūcijām var būt grūti laikus pielāgoties pārmaiņām, ko tā jau sāk radīt.
Pēc viņa teiktā, pāreja uz mākslīgā intelekta laikmetu var kļūt par vienu no satraucošākajiem un dinamiskākajiem periodiem cilvēces vēsturē. Tomēr viņš neuzskata, ka pati tehnoloģija būtu tikai negatīva. Mākslīgais intelekts, viņaprāt, var sniegt būtiskus ieguvumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un lauksaimniecība.
Taču bez pārdomātas pieejas tehnoloģijas sniegtie ieguvumi var nonākt nelielas cilvēku grupas rokās, kamēr pārējā sabiedrība var saskarties ar nopietnām sekām. Tehnoloģiju nozares leģenda izceļ trīs galvenos draudus, kuriem, viņaprāt, būtu jāpievērš īpaša uzmanība.
1. Darbavietu izzušana
Pirmkārt, Geitsu satrauc darbavietu izzušana. Pašreizējā situācija atšķiras no iepriekšējām tehnoloģiskajām revolūcijām – mākslīgais intelekts spēj ne tikai palīdzēt cilvēkam, bet arī patstāvīgi veikt konkrētus uzdevumus.
Tas var būtiski ietekmēt tādas profesijas kā klientu apkalpošanas speciālisti, pārdevēji, programmētāji, juristi un daudzu citu jomu pārstāvji. Īpaši neaizsargāti var izrādīties jaunieši bez darba pieredzes un cilvēki, kuri tikai sāk savu profesionālo karjeru.
2. Kiberdrošības apdraudējumi
Otrkārt, bažas rada kiberdrošība. Hakeri jau izmanto mākslīgo intelektu, lai ātrāk atklātu jaunas programmatūras ievainojamības un iekļūtu datortīklos. Turklāt viņi to spēj darīt ātrāk, nekā kiberdrošības speciālisti paspēj šīs ievainojamības novērst. Tas var radīt arvien lielākus draudus gan uzņēmumiem, gan sabiedrībai kopumā.
3. Mākslīgā intelekta pavadoņi un bērni
Treškārt, īpašas bažas Geitsam rada mākslīgā intelekta pavadoņi, kas var kļūt par draudu bērniem un jauniešiem. Virtuālie sarunu biedri var tik cieši ienākt jauno lietotāju ikdienā, ka viņi pamazām var sākt dot priekšroku digitālām attiecībām, nevis īstai draudzībai un saziņai ar citiem cilvēkiem.
Citi lasaPirms mazgāšanas uzber nedaudz uz dvieļiem: tie atkal kļūs mīksti un svaigi
Ko piedāvā Geitss
Geitss šaubās, vai pasaules valstīm izdosies vienoties par mākslīgā intelekta attīstības tempu samazināšanu. Ekonomiskie ieguvumi un ģeopolitiskā konkurence mudina gan uzņēmumus, gan valstis turpināt tehnoloģisko sacensību.
Tāpēc viņš piedāvā trīs iespējamos risinājumus. Pēc Geitsa domām, būtu jāizveido īpašas valsts institūcijas mākslīgā intelekta regulēšanai, noteiktas profesijas būtu jāatstāj tikai cilvēkiem, bet robotiem un mākslīgā intelekta tehnoloģijām būtu jāpiemēro attiecīgi nodokļi.
Pēdējais pasākums varētu palēnināt darbinieku aizstāšanu ar automatizētām sistēmām, savukārt iegūtos līdzekļus varētu novirzīt darbinieku pārkvalificēšanai un atbalstam cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu.
Geitsa nostāja atšķiras no optimistiskā skatījuma, ko paudis “Meta” vadītājs Marks Cukerbergs. Viņš nesen norādīja, ka cilvēce jau vairākkārt ir saskārusies ar bailēm no jaunām tehnoloģijām, tomēr tehnoloģiskais progress galu galā ir veicinājis labklājības pieaugumu, veselības uzlabošanos un dzīves kvalitātes celšanos. Arī mākslīgā intelekta gadījumā Cukerbergs cer uz pozitīvu attīstības scenāriju.
Noslēgumā
Mākslīgā intelekta attīstība turpinās strauji, un, visticamāk, apturēt šo procesu vairs nebūs iespējams. Taču jautājums nav tikai par to, cik gudrs kļūs mākslīgais intelekts, bet arī par to, kā cilvēce izvēlēsies ar šo tehnoloģiju rīkoties.
Bila Geitsa brīdinājumi atgādina, ka tehnoloģiskais progress pats par sevi negarantē labāku nākotni. Ja mākslīgā intelekta sniegtie ieguvumi tiks izmantoti pārdomāti un tā radītie riski savlaicīgi kontrolēti, šī tehnoloģija var kļūt par nozīmīgu palīgu veselības aprūpē, izglītībā, zinātnē un daudzās citās jomās.
Taču, ja pārmaiņas notiks ātrāk, nekā sabiedrība tām spēs pielāgoties, ieguvumi var izrādīties nevienmērīgi sadalīti, bet sekas – daudz nopietnākas. Iespējams, tieši tāpēc šodien svarīgākais jautājums nav, vai mākslīgais intelekts mainīs mūsu dzīvi, bet gan – cik lielā mērā mēs paši spēsim ietekmēt šo pārmaiņu virzienu.