Apkures sezona vēl īsti nav sākusies, bet daudzviet jau ir skaidrs – par siltumu būs jāmaksā vairāk. Cik daudz – tas atkarīgs no pašvaldības. Vienā vietā tarifs tikpat kā nav mainījies, citā pieaugums ir vairāk nekā 20 %. Liela nozīme ir tam, ar ko pašvaldībā kurina un kurā brīdī siltumuzņēmums slēdzis līgumu par kurināmā iegādi.
Viens no straujākiem tarifa kāpumiem šoruden ir Ķekavā – no septembra par aptuveni 23 %, līdz 104 eiro par megavatstundu. Tas nav augstākais tarifs valstī, bet pieaugums ir viens no izteiktākajiem. Sastaptie Ķekavas iedzīvotāji sacīja – cik jūtams būs sadārdzinājums, redzēs pēc pirmajiem rēķiniem.
Dzintra Rubene: “Par to, ka ir 23 % pieaugums, es dzirdējusi nebiju. Paldies par informāciju! Nu redzēsim. Nav jau nekādas izejas. Ja būs jāmaksā, tad būs jāmaksā, jo no dzīvokļa atvadīties tā kā negribas.”
Aiga Kuzmina: “Pirmais rēķins atnāks, tad jau redzēsim. Bet mēs ceram, ka viss būs kārtībā, ka vajadzētu būt visam kārtībā.”
Melita Šulte: “Mums ir grūti, pensionāriem. Es pati pāri 80 [gadiem] jau. Nu citu paņemsim mazāk un atstāsim apkurei. Jā, par īri ko samaksāt. Mēs, vecie, jau nekad parādā nepaliekam. Mēs visu… Pirmais mums ir maksājums, un pārējais tas, vai pietiek vai nepietiek, bet nu zālēm ar tā…”
Ķekavā, tāpat kā daudzviet citur Latvijā, siltuma tarifs šoruden audzis kurināmā izmaksu dēļ. Vienviet siltumu ražo galvenokārt ar šķeldu, citviet lielāka loma ir dabasgāzei, bet mazākās sistēmās arī granulām, tāpēc tarifi pašvaldībās ir ļoti dažādi.
Lielajās pilsētās siltuma cenas šoziem atšķirsies ievērojami – no nepilniem 93 eiro par megavatstundu Cēsīs līdz nedaudz vairāk kā 75 eiro Ventspilī. Pa vidu – Liepāja, Valmiera un Jūrmala ar apmēram 85 eiro, Jēkabpils ar nepilniem 85 eiro, Gulbene un Rīga – ap 81 eiro, bet Rēzekne, Jelgava un Daugavpils – ar aptuveni 76 eiro par megavatstundu.
“Kopumā tas, ko mēs redzam no lielāko pilsētu tarifiem, ka tās izmaiņas nav ļoti straujas. Vairāk šobrīd tādas lielākas izmaiņas ir tieši mazākās apdzīvotās vietās,
kur apkures sistēma varbūt nav tik elastīga. Jo lielās pilsētās bieži vien ir iespēja izmantot vairākus kurināmā veidus, līdz ar to komersantam ir iespēja aizstāt kādā brīdī šķeldu ar gāzi, kādā brīdī gāzi ar šķeldu. Tas ļauj labāk pielāgoties,” skaidroja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons.
Tiesa, ar kurināmā veidu vien atšķirības neizskaidrot. Svarīgi ir arī tas, kad uzņēmums noslēdzis līgumu un par kādu cenu kurināmo iepircis.
Piemēram, dabasgāzes cena biržā kopš gada sākuma pieaugusi no aptuveni 30 līdz ap 70 eiro par megavatstundu. Tātad tiem siltuma ražotājiem, kas cenu nofiksēja agrāk, situācija var būt daudz izdevīgāka nekā tiem, kam līgums jāslēdz tagad.
“Viennozīmīgi, ir šī, es neteiktu veiksme, tā ir šī savlaicīgā plānošana un ir savs risks, protams, ka, ja pērc šī gada janvārī un tu skaties uz cenu 30 [eiro par megavatstundu], varbūt [ceri], ka cena vēl kritīsies, bet nekritās. Tātad tam ir ļoti liela nozīme, kad tu pērc kurināmo un par kādu cenu,” norādīja Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.
Ja skatās uz Latviju kopumā, vidējais siltuma tarifs šogad ir pieaudzis. Gada sākumā tas bija nedaudz virs 82 eiro par megavatstundu, augustā – nepilni 85 eiro, septembrī – 86 eiro, bet oktobrī tas tuvojas 89 eiro. Tomēr jāatceras, ka gala rēķinu noteiks ne tikai tarifs, bet arī tas, cik auksta būs ziema.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu