Ministru kabinets sēdē otrdien, 8. septembrī, izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par aktuālo situāciju Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic” un atbalstīja uzņēmuma finanšu stabilizācijas procesa turpināšanu, informēja SM.
Šodien pieņemtie lēmumi neattiecas uz valsts finansiālu līdzdalību pagaidu finansējumā. Jebkurš šāds lēmums tiktu izskatīts atsevišķi, atzīmēja ministrijā.
Valdība izskatīja vairākus savstarpēji saistītus jautājumus par procesa nākamajiem posmiem, tostarp par pagaidu finansējuma turpināšanu, par ko informācija sniegta iepriekš, uzņēmuma jaunā biznesa plāna īstenošanu, kā arī valsts nostāju gaidāmajos akcionāru un obligāciju turētāju lēmumos.
Šodien pieņemtie lēmumi ļauj turpināt jau uzsākto darbu un nodrošina nepieciešamo pamatu nākamajiem procesa soļiem, skaidroja SM.
Šo nākamo soļu ietvaros piektdien, 11. septembrī, paredzēta “airBaltic” obligāciju turētāju sapulce. Valsts kā “airBaltic” obligāciju turētāja piedalīsies sapulcē atbilstoši valdības saskaņotajai nostājai.
Valsts mērķis paliek nemainīgs – nodrošināt finansiāli stabilu un ilgtspējīgu nacionālo aviokompāniju un saglabāt Latvijai stratēģiski svarīgo gaisa satiksmes savienojamību.
KONTEKSTS:
“airBaltic” jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā. Viens no soļiem ir “airBaltic” obligāciju procentu maksājumu kapitalizācija, kam šo vērtspapīru turētāji piekrita atkārtotajā sapulcē 17. augustā. Kā zināms, 2024. gadā “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5 % procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.
“airBaltic” ir vēl vienas saistības pret valsti – īstermiņa aizdevums, kas kompānijai šopavasar bija vajadzīgs degvielas cenu kāpuma segšanai saistībā ar krīzi Hormuza šaurumā. Daļa no 30 miljonu eiro lielā aizdevuma ir atmaksāta, pilnībā tas saskaņā ar iepriekšējo plānu bija jāizdara līdz šā gada augusta beigām, bet termiņu nolemts pagarināt līdz šā gada beigām.
“airBaltic” finanšu stabilizēšanai ir izstrādājusi jaunu biznesa plānu, kas paredz samazināt lidmašīnu skaitu, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, un Rīgu atstāt kā galveno bāzi. Vienlaikus uzņēmumam nepieciešams jauns finansējums. “airBaltic” ir vienojusies ar investoriem par aizņēmumu līdz 257 miljonu eiro apmērā. Procentu likme noteikta 25 % gadā.
Arī 2025. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” strādāja ar zaudējumiem – 44,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāki salīdzinājumā ar lidsabiedrības zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānija 2025. gadā strādāja ar 779,3 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 4 % lielāki nekā gadu iepriekš.
“airBaltic”, ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, apturēja iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā. Kompānija mēģināšot piesaistīt caur privātiem investoriem. Ja tas neizdosies, tad “airBaltic” vadība neizslēdz, ka varētu atkal lūgt valsts palīdzību. Uzņēmums rēķināja, ka tā darbības sekmīgai finansēšanai ziemā būs vajadzīgi papildu 100 līdz 150 miljoni eiro.
Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37 % “airBaltic” kapitāldaļu, “Lufthansa” – 10 %, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62 %, bet 0,01 % – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu