Trešdien, 9. septembrī, Norvēģijā notiks karaļa Haralda V bēres. 89 gadus vecais monarhs devās mūža mierā 28. augustā. Tobrīd viņš bija vecākais tronī esošais monarhs Eiropā. Savā 35 gadu valdīšanas laikā karalis kļuva par Norvēģijas sabiedrību vienojošo figūru. Daudziem norvēģiem atmiņā viņš paliks ne tikai ar savu vienkāršo dzīves stilu, bet arī karaliskā nama reformām.
Norvēģija gatavojas atvadīties no tautai tuvā karaļa Haralda V
35 gadu valdīšanas laikā Haralds V saglabāja tuvību tautai
Haralds V troni ieņēma pēc sava tēva Ūlava V nāves 1991. gada 17. janvārī – laikā, kad pasaules uzmanība bija pievērsta Tuvajiem Austrumiem, bet Rīgā bija barikāžu laiks. To laiku ziemeļvalstī labi atceras režisore Ilze Burkovska-Jakobsena, kura mācījās tautas augstskolā Moldē Norvēģijas vidienē.
“Ūlavs bija ļoti mīlēts, bet es saprotu, ka viņš tomēr bija elitārāks karalis, nekā tas bija Haralds šo 35 gadu laikā. Ir (19)91. gada janvāris, ir vētra Vidusnorvēģijā. Mājām tiek norauti jumti, cilvēki ir bez elektrības. Un būtībā viņš to savu darbu sāk ar to, ka tādā parastā, plānā jaciņā kopā ar savu dzīvesbiedri apciemo ciematus, apciemo mazās zvejnieku mājas, tiekas ar cilvēkiem. Un, man liekas, ka līdz ar to viņa karjeras sākums karaļa amatā sākās, tādā ziņā ļoti tuvinoties ar cilvēkiem. Tādā ļoti, ļoti jaukā, saprotamā veidā,” stāstīja Burkovska-Jakobsena.
Arī vēlākajos gados Haralds V saglabāja savu tuvību tautai. Burkovska-Jakobsena, vaicāta par viņa atstāto mantojumu Norvēģijai, uzsver, ka viņš ir ļoti labi vienojis valsti, pateicoties savai piezemētajai attieksmei pret dzīvi.
“Viņš ir spējis sabalansēt šo it kā elitāro pozīciju ar tādu tautisku esību, kas, es domāju, šajos laikos ir diezgan liels retums. Jo mēs dzīvojam ārišķības laikmetā, izrādīšanās laikmetā. Un, protams, – nu, var jau teikt, ka daudziem mūsdienu karaļiem vai karaliskajām personām nav atļauts dižoties ar savām svešām spalvām, kuras galu galā tomēr finansē sabiedrība. Norvēģu karaļnams ir ļoti tāds tautisks un demokrātisks, skatoties visā pasaules kontekstā,” teica Burkovska-Jakobsena.
Foto: Andra Briekmane / Latvijas Radio
Cilvēki noliek ziedus pie Karaliskās pils
Latvijas vēstnieks Norvēģijā no 2021. līdz 2025. gadam Mārtiņš Klīve atceras, ka karalis bijis atvērts, piezemēts un ar viņu bijis viegli runāt.
“Manā akreditācijas vēstuļu iesniegšanas tikšanās laikā mēs atcerējāmies, un viņš arī pats labi atcerējās savu vizīti Latvijā 1998. gadā, kad viņš ieradās kopā ar dzīvesbiedri Sonju. Kas bija diezgan specifiski – viņi vizītē ieradās ar Norvēģijas kuģi, kas tā arī saucās “Norge”. (…) Viņš arī dalījās savās atmiņās, cik tas viņam bija svarīgi ierasties 1998. gadā [pie] mums [un] salīdzinoši nesen neatkarību atguvušajai valstij parādīt atbalstu (…). Tā ka tās komunikācijas vienmēr ir bijušas patīkamas, vieglas. Viennozīmīgi, arī svinīgākos pasākumos, kur teiktas uzrunas un kaut kādi svinīgie tosti, var izcelt karaļa humora izjūtu. Viņš tiešām vienmēr bija labā omā un centās uzturēt pozitīvu atmosfēru ar jokiem, jā. Arī varbūt sarežģītās situācijās,” sacīja Klīve.
Klīve, kurš šobrīd Ārlietu ministrijā vada Eiropas Savienības koordinācijas un politiku departamentu, vērtē, ka attiecības ar Norvēģijas karaļnamu vienmēr bijušas labas. Latvijas prezidentu un Norvēģijas karaliskās ģimenes pārstāvju vizītes esot apliecinājums labajam un ciešajam divpusējam politiskajam dialogam, uzsver diplomāts.
Haralds V ar darbiem un vārdiem apvienoja cilvēkus
Klīvem spilgtā atmiņā palicis viens piemērs, kas apliecina karaļnama modernizāciju Haralda V laikā:
“Tas ir viens no piemēriem, kas raksturo, kā karalis savā ziņā modernizēja arī tādas klasiskās pieejas. Teiksim, viņu ģimenes oficiālos portretus, kas karājās gan Norvēģijas karaļa pilī, gan Oslo pašvaldībā. Tos portretus veidojis mākslinieks Hokons Gulvogs, ar ko mums, Latvijai, ir veidojusies laba sadarbība. Viņš ir bijis jau vairākas reizes Latvijā. Jā, radio klausītāji neredz diemžēl šo portretu, bet viņš ir (…) nedaudz tādā modernisma stilā, kur varbūt tie sejas vaibsti nav tik tieši redzami. Kad viņam piedāvāja, ka tieši šis mākslinieks veidotu tos portretus (…) daudzi Norvēģijā, es zinu, bija, teiksim, nedaudz sašutuši, vai karali var tiešām atveidot šādā nedaudz neskaidrā veidā, vai pat varētu teikt, izkropļotā veidā viņa seju un tēlu. Bet viņš bija teicis, ka “nē, man tas ļoti patīk. Un tad es sevi atpazīstu šajā bildē”.
Un tas ir galvenais, ka viņš arī rādīja, ka nav visam jābūt tik klasiski pareizam un tieši tādam, kā tas ir vienmēr pieņemts, ka mēs varam ļaut lietām būt kaut kādām citādām.”
Burkovska-Jakobsena norāda, ka Haralds V ar savu praktisko pieeju iemantoja arī republikānisma atbalstītāju cieņu.
“Pats jau viņš runas neraksta, runas viņam raksta citi. Bet tā ikgadējā Jaungada runa, kurā Haralds pateica, ka Norvēģija ir visiem – gan tiem zēniem, kuri draudzējas ar zēniem; gan meitenēm, kuras dzīvo ar meitenēm; gan ārzemniekiem un visiem dažādajiem cilvēkiem, – tas bija ļoti nozīmīgs stimuls būt vairāk iekļaujošiem un pieņemošiem. Jā, tā bija ļoti svarīga runa. Es domāju, ka šī runa noteikti ir pamatā tam, kāpēc tie daudzie republikāņi, kuri sāka savus atvadu vārdus, iesāka ar šiem vārdiem, ka es pēc būtības esmu republikānis, bet: Haraldam bija tā drosme pateikt, ka Norvēģija ir visiem,” viņa teica.
No savas vēstnieka kadences laika Klīve atceras vienu gadījumu, kad izpaudās karaļa vienojošais spēks vai autoritāte:
“Bija viens gadījums ar sāmu iedzīvotājiem, ar sāmu parlamentu. Bija strīds, un bija Augstākās tiesas spriedums Norvēģijā, kas pateica, ka viena vēja parka būvniecība pārkāpa saskaņošanas procedūras sāmu zemēs. To vēja parku nelegāli sāka virzīt tālāk, un tiesa bija pateikusi, ka tas projekts ir jāaptur. Valdība īstenoto projektu uzreiz neapturēja pēc tā tiesas sprieduma. Tad veidojās tāds saspīlējums starp sāmiem un centrālo valdību. Tad karalis bija tas, kurš veica šo žestu sāmiem. Viņš nāca, ar viņiem runāja, tikās, atvainojās. Vairākas reizes ir bijušas atvainošanās no karaļa puses par tiem pāridarījumiem, kas bija vēl iepriekšējos gadu desmitos, kad viņš pat vēl nebija karalis, kad bija šī asimilācijas politika pret sāmiem.
Bet viņš arī šoreiz bija tas, kas nāca pretī, veicināja izlīgumu un samierināšanos starp centrālo valdību un sāmiem, kad bija jāatrod risinājums, kaut gan tās pozīcijas bija tādas diezgan asas. Un dialoga ceļā ar viņa starpniecību tas tika risināts tālāk, tika pavirzīts uz priekšu.”
Norvēģi no sava karaļa atvadījās visu aizvadīto nedēļu, visā valstī karogi nolaisti pusmastā, daudzās publiskās vietās izlikti Haralda V portreti ar svecēm. Tūkstošiem cilvēku stāvēja rindā uz Karalisko pili. Savukārt dzīvo ziedu jūra klāja laukumu pie pils.
Trešdien bēres sāksies pulksten 13.00 pēc Latvijas laika, kad Haralda V zārks tiks pārvests no Karaliskās pils uz Oslo Domu. Stundu vēlāk dievnamā sāksies bēru ceremonija. Tajā piedalīsies arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Karalis tiks apbedīts Ākešhusas cietokšņa pils kapelā.