Mums jārunā vienā balsī un jāuztver sava drošība nopietni – tikai tā varam nodrošināt efektīvu aizsardzību pret Krievijas radītajiem draudiem. Tā šodien sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, vizītē Latvijā apmeklējot Ādažu militāro bāzi.
Ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži kopīgajā preses konferencē Sikorskis pauda, ka sabiedrotie nevēlas eskalāciju, taču Vladimiram Putinam esot jāsaprot, ka nesēdēsim, bezdarbībā gaidot nākamo viņa soli.
Komentējot Kremļa īstenotās hibrīddraudu aktivitātes pret Latviju, Poliju un citām NATO valsīm, Sikorskis norādīja, ka to novēršanas nolūkos jāīsteno vairāki praktiski soļi. Piemēram, jāisteno stingrāka kontrole pār Krievijas pilsoņu kustības brīvību Eiropas Savienībā (ES).
Ārlietu ministre Baiba Braže vizītē Latvijā uzņem Polijas premjerministra vietnieku un ārlietu ministru Radoslavu Tomašu Sikorski (Radosław Tomasz Sikorski)
Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija
Ārlietu ministre Baiba Braže vizītē Latvijā uzņem Polijas premjerministra vietnieku un ārlietu ministru Radoslavu Tomašu Sikorski (Radosław Tomasz Sikorski)
Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija
Ārlietu ministre Baiba Braže vizītē Latvijā uzņem Polijas premjerministra vietnieku un ārlietu ministru Radoslavu Tomašu Sikorski (Radosław Tomasz Sikorski)
Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija
Ārlietu ministre Baiba Braže vizītē Latvijā uzņem Polijas premjerministra vietnieku un ārlietu ministru Radoslavu Tomašu Sikorski (Radosław Tomasz Sikorski)
Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija
Ārlietu ministre Baiba Braže vizītē Latvijā uzņem Polijas premjerministra vietnieku un ārlietu ministru Radoslavu Tomašu Sikorski (Radosław Tomasz Sikorski)
Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija
Ārlietu ministre Baiba Braže vizītē Latvijā uzņem Polijas premjerministra vietnieku un ārlietu ministru Radoslavu Tomašu Sikorski (Radosław Tomasz Sikorski)
Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija
Ārlietu ministre Baiba Braže vizītē Latvijā uzņem Polijas premjerministra vietnieku un ārlietu ministru Radoslavu Tomašu Sikorski (Radosław Tomasz Sikorski)
Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija
Ārlietu ministre Baiba Braže vizītē Latvijā uzņem Polijas premjerministra vietnieku un ārlietu ministru Radoslavu Tomašu Sikorski (Radosław Tomasz Sikorski)
Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija
Ārlietu ministre Baiba Braže vizītē Latvijā uzņem Polijas premjerministra vietnieku un ārlietu ministru Radoslavu Tomašu Sikorski
Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija
“Es uzskatu, ka minimums ir pieprasīt Krievijas pilsoņiem biometriskās pases, jo tad Krievijas militārajam izlūkdienestam (GRU) būtu grūtāk nosūtīt aģentus. Un mums ir jāsamazina Krievijas diplomātu skaits Eiropas Savienībā. Šodien jāapsveic Ungārija ar 10 Krievijas diplomātu izraidīšanu. Mums arī ir jāaizliedz – tā ir Igaunijas iniciatīva – ieceļot Eiropas Savienībā Krievijas pilsoņiem, kas ir karojuši Ukrainā. Jo tie ir augsta riska cilvēki, kurus drīzāk izmantos sabotāžai nekā citus.”
Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka mūsu valsts Krievijas pilsoņiem vīzas neizsniedz jau kopš kara pirmās dienas, no 2022. gada 24. februāra, un šo politiku valsts nav plānojusi mainīt:
“Vienlaikus mēs zinām, ka ir valstis Eiropas Savienībā, kas izsniedz pat 150 tūkstošus vīzu gadā. Un tas attiecas uz visu Šengenu. Tā kā mums nav iekšējo robežu starp Eiropas valstīm, mēs nevaram garantēt, ka viņi te neparādās.”
Sikorskis norādīja – Polija apzinās, ka tās sabiedroto aizsardzība ir daļa no pašas Polijas drošības. Tādēļ Varšava ir gatava aktīvi uzņemties austrumu flanga aizsardzības slogu.
Polijas ārlietu ministrs arī vērtēja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām uzskata, ka var uzvarēt karā un sasniegt savus mērķus, tādēļ patlaban nav pamata optimismam par ASV un Krievijas sarunām.
Viņaprāt, ir labi, ka ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un ASV prezidenta znots Džareds Kušners apmeklēja Kijivu. Pēc Sikorska paustā, tā bija iespēja Ukrainai pastāstīt par patieso situāciju kaujas laukā un faktiskajām grūtībām.
Polijas ārlietu ministrs sacīja, ka, ņemot vērā retoriku, nešķiet, ka Putins būtu pietiekami mainījis savas sarkanās līnijas, lai tās kaut vienā punktā saskartos ar Ukrainas sarkanajām līnijām. Viņa ieskatā Putins joprojām uzskata, ka var uzvarēt un īstenot savus mērķus, taču šie mērķi ir pilnīgi nepieņemami gan Ukrainai, gan citiem Ukrainas sabiedrotajiem.
“Krievijas pārstāvji atklāti saka, ka viņu kara mērķi nav mainījušies. Viņi arī turpina noraidīt atkārtotus piedāvājumus vienoties par pamieru, kas dotu laiku sarunām,” teica Sikorskis.
Pēc Polijas ārlietu ministra paustā, Putins joprojām uzskata, ka viņam ir divi trumpji – mobilizācija un ziema. Līdz ar to citām valstīm ir jāgādā, lai stiprinātu Ukrainu – spēju dot triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām un noturēt frontes līniju.
Kā vēstīts, Vitkofs pirmdien paziņoja, ka, pateicoties nedēļas nogalē notikušajām vizītēm Maskavā un Kijivā, esot būtisks progress centienos panākt Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara apturēšanu.
Pēc Maskavas apmeklējuma, kur notika sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Vitkofs un Kušners devās uz Kijivu, kur tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Preses konferencē pēc sarunām ar Zelenski tās dalībnieki paziņoja, ka uz Ukrainas galvaspilsētu atvestas “jaunas idejas” par veidiem, kā izbeigt karu, taču neprecizēja, kādas tieši tās ir.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu