Diskusijas par Eiropas drošību un NATO spēju aizsargāt savas dalībvalstis kļūst ar vien intensīvākas. Lai gan Alianses līderi regulāri apstiprina savu apņēmību aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru, militārie analītiķi aicina paskatīties uz situāciju no cita skatpunkta. Potenciālie riski var parādīties negaidītās vietās, radot jaunus izaicinājumus Rietumu vienotībai.
Kamēr liela daļa starptautiskās sabiedrības uzmanību pievērš tradicionālajiem reģioniem, pastāv vietas, kas savas ģeogrāfiskās izolācijas dēļ var kļūt par parocīgu mērķi. Neatkarīgais hibrīdkara analītiķis un bijušais Norvēģijas aizsardzības atašejs Ukrainā Hanss Peters Midtūns norāda, ka Krievijai izdevīgāks un vienkāršāks mērķis varētu būti tieši Svalbāra.
Šis Tālo Ziemeļu arhipelāgs atrodas ļoti specifiskā un nošķirtā vietā, kas radītu nopietnas problēmas ātrai aizsardzības organizēšanai. Arhipelāga ieņemšana vai nobloķēšana no pretinieka puses varētu notikt krietni ātrāk, nekā sabiedrotie spētu pilnvērtīgi reaģēt un nosūtīt palīdzību.
Šāds pārsteiguma moments radītu pamatīgu neskaidrību un vilcināšanos Rietumu valstu galvaspilsētās. Politiķi būtu spiesti gari un smagi spriest par to, kāda tieši atbilde konkrētajā situācijā būtu samērīga un adekvāta.
Pārbaudījums kolektīvās aizsardzības solījumiem
Šāda notikumu attīstība nozīmētu krietni vairāk nekā tikai lokālu teritoriālu sadursmi tālu ziemeļos. Tas būtu tiešs trieciens NATO 5. panta reputācijai un uzticamībai starptautiskajā arēnā. Pretinieka galvenais ieguvums šādā scenārijā būtu mēģinājums publiski pierādīt, ka Alianses dotie solījumi par kolektīvo aizsardzību reālajā dzīvē var izrādīties nepilnīgi, lēni vai pat nedarboties.
Daudzas NATO amatpersonas jau pauž viedokli, ka militārajiem spēkiem jābūt gataviem visdažādākajiem notikumu pavērsieniem. Arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute iepriekš ir uzsvēris, ka Aliansei jāspēj laikus identificēt liela mēroga konfliktu riskus un novērst jebkādus draudus. Tāpēc eksperti norāda, ka drošības riski ziemeļu reģionos prasa pastiprinātu uzmanību jau šodien, lai nepieļautu negaidītus un bīstamus pagriezienus nākotnē.
Interesanti, ka visbiežāk publiskajā telpā kā potenciālais saspīlējuma žogols jeb galvenais mērķis tiek pieminētas tieši Baltijas valstis. Igaunija, Latvija un Lietuva atrodas tiešā kaimiņos, un izlūkošanas dienesti kopā ar starptautiskajiem medijiem regulāri analizē šo teritoriju.
Citi lasaDraudi drošībai ceļā uz Oslo: Zelenska lidmašīnai ceļā uz Norvēģiju gandrīz trāpa drons
Šajā kontekstā plašu rezonansi izraisīja ziņas par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora Džona Retklifa vizīti Maskavā, kurā Krievijai pēc neoficiāliem avotiem nodots nepārprotams brīdinājums neaiztikt NATO dalībvalstis.
Tomēr šobrīd situācija Baltijā ir būtiski mainījusies. Sabiedrotie reģionā ir izvietojuši ievērojamus atturēšanas spēkus, un vietējā aizsardzība ir ļoti labi organizēta un sagatavota. Tieši tāpēc daļa militāro pētnieku uzskata, ka tiešs trieciens Baltijas valstīs pretiniekam būtu pārāk riskants, paredzams un neizdevīgs. Tas liek domāt, ka reālie draudi var tikt pārvirzīti uz vietām un reģioniem, kurus ikdienā vismazāk saistām ar tiešu militāru konfliktu.