Autoražotāji gadiem ilgi spraudņu (plug-in) hibrīdus (PHEV) reklamējuši kā “labāko no abām pasaulēm” — zaļa pilsētas braukšana ar elektroenerģiju un bez raizēm par uzlādi tālāki braucieni ar iekšdedzes dzinēju. Tomēr patiesās lietošanas dati kārtējo reizi apgāž papīra mērījumus.
Eiropas Vides aģentūras (EEA) apkopotā statistika liecina, ka reālajos ceļa apstākļos spraudņu hibrīdu CO2 emisijas un degvielas patēriņš ir vidēji trīs līdz sešas reizes augstāks nekā oficiālajos WLTP laboratorijas testos. Šie dati balstās uz vairāk nekā 600 000 automobiļu patieso patēriņa rādītājiem, kas nolasīti no iebūvētajām borta degvielas patēriņa mērierīcēm (OBFCM), un tie pierāda lielu plaisu starp papīru un realitāti uz ceļa.
WLTP pasaka pret realitāti
Oficiālajā WLTP testa ciklā tiek pieņemts, ka PHEV īpašnieki savus auto uzlādē ļoti regulāri un lielāko daļu ikdienas braucienu veic pilnībā elektriskajā režīmā. Tas ļauj ražotājiem uzrādīt teju absurdi zemus patēriņa skaitļus — bieži vien ap 1 litru uz 100 km un CO2 emisijas ap 30–40 g/km.
Tomēr patiesība rāda pavisam citu ainu:
Kāpēc atšķirība ir tik milzīga?
- Lietošanas paradumi: Liela daļa spraudņa hibrīdu automašīnu ir uzņēmumu auto. Šoferi bieži vien neuztraucas par auto uzlādēšanu, jo degvielu apmaksā darba devējs.
- Liekais svars: Kad spraudņu hibrīdu baterija ir tukša, auto pārvēršas par smagāku iekšdedzes spēkratu. Baterijas un elektromotora papildu svars liek benzīna vai dīzeļdzinējam tērēt vairāk degvielas.
- Ziemas un šosejas režīmi: Aukstā laikā vai braucot pa šoseju, iekšdedzes dzinējs bieži pieslēdzas pat tad, ja baterijā vēl ir atlikusi enerģija (piemēram, lai nodrošinātu salona apsildi).
Patiesās emisijas no vieglajām pasažieru un kravas automašīnām (Ekrāuzņēmums: https://climate-energy.eea.europa.eu/topics/transport/real-world-emissions/data)
Eiropas Savienības reakcija
Patiesās dzīves datu un oficiālo rādītāju krasā atšķirība nav palikusi nepamanīta Eiropas likumdevējiem. ES jau ir sākusi koriģēt oficiālo aprēķinu metodiku (Utility Factor), kas nosaka, cik liela daļa braucienu tiek pieņemta kā elektriska.
Ieviešot jaunus “lietderības faktorus”, oficiāli uzrādītais spraudņu hibrīdu patēriņš un emisijas strauji pieaugs arī uz papīra. Tas nozīmē:
- Autoražotājiem: Grūtāk izpildīt kopējos flotes CO2 mērķus, kas spiedīs ražot vairāk bezemisiju automašīnu.
- Pircējiem un uzņēmumiem: Būtisks nodokļu un nodevu pieaugums valstīs, kur reģistrācijas vai dienesta auto nodoklis ir tieši sasaistīts ar oficiālajām CO2 emisijām.
Uzlādēts viedoklis
Šie dati kārtējo reizi apstiprina to, par ko Uzlādēts.lv ir rakstījis jau gadiem: lādējamais hibrīds nav pat pārejas posma tehnoloģija, un realitātē kalpo tikai kā zaļās atrunas rīks papīru sakārtošanai.
Spraudņu hibrīdu ir jēga tikai un vienīgi tad, ja auto tiek uzlādēts katru dienu un tiek izmantots īsiem (<100 km) braucieniem, bet, ja tas apmierina – kamdēļ neņemt uzreiz elektrisko? Kolīdz uzlāde netiek veikta regulāri, nodokļu maksātāju vai uzņēmumu subsidētais “zaļais” auto pārvēršas par parastu iekšdedzes auto ar nevajadzīgu svaru. Valsts atbalsta un nodokļu atvieglojumu politikai būtu jāfokusējas uz simtprocentīgiem bezemisiju auto, nevis uz tehnoloģijām, kas zaļas ir tikai uz papīra.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
0
0
balsojumi
Raksta novērtējums
Post navigation