Noslēdzoties Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) izsludinātajiem metu konkursiem par XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku mākslinieciskās koncepcijas izstrādi un īstenošanu, konkursa divās kārtās izraudzītas labākās māksliniecisko koncepciju ieceres un radošās komandas Koru lielkoncertam, Pūtēju orķestru koncertam, Kokļu mūzikas koncertam un Noslēguma koncertam, informēja LNKC.
Ar Latviešu skatuviskās dejas lieluzveduma mākslinieciskās koncepcijas metu konkursa uzvarētājiem LNKC turpinās konkursa procedūru saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu.
Koru lielkoncerts
XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku Koru lielkoncerta mākslinieciskās koncepcijas konkursā uzvarējusi koncepcija ar nosaukumu “Pūrs”. Radošās grupas sastāvu veido mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols, režisors Sandis Kalniņš un scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš. Konkursa pieteikumā radošā grupa akcentēja: “Pūrs ir atmiņu un vērtību turpinājums, neremdināms process, jo “pūru dara”.
Mēs atveram pūru, kurā glabājam mūsu Latvijas novadu vērtības.
Paņemam dziesmas un stāstus, ko esam saņēmuši mantojumā no pagātnes, bet vietā ieliekam to, ko vēlamies nodot nākotnei, lai kāds tās reiz atrastu kā savu sākumu.” Plānots, ka Koru lielkoncertā tiks izdziedātas kora dziesmas, izceļot visus Latvijas kultūrvēsturiskos novadus, akcentējot mūsu valodas bagātību un daudzveidību.
Noslēguma koncerts
XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku Noslēguma koncerta mākslinieciskās koncepcijas konkursā uzvarējusi koncepcija ar nosaukumu “Skaista tauta”. Radošās grupas sastāvu veido mākslinieciskais vadītājs Jurģis Cābulis, muzikālais vadītājs Jēkabs Jančevskis, horeogrāfe Dagmāra Bārbale, režisors Kārlis Krūmiņš un scenogrāfs Aigars Ozoliņš.
Konkursa pieteikumā rakstīts: “Mūsu tautai piemīt vērtību sistēma, kas mantota cauri laikiem. Kad cilvēks mīl savu zemi, viņš nejautā tikai “kas ir mans?”, bet meklē “kas bijis pirms manis?”, “ko es varu dot?” un “kā ir pareizi?”.
No šīs saskarsmes dzimst sirdsapziņa un spēks, taču ne dominēt, bet noturēt mugurkaulu un pastāvēt par taisnīgumu arī tad, kad ir grūti.
Šis spēks pulcina cilvēkus, kuri veido ideālo Latviju – deg par atbildību vienam pret otru, savu tautu un kultūru.” Koncerts iecerēts kā mīlestības apliecinājums latviešu tautai – stiprai, bagātai un skaistai.
Pūtēju orķestru koncerts
XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku Pūtēju orķestru koncerta mākslinieciskās koncepcijas konkursā uzvarējusi koncepcija ar nosaukumu “Sirdsapziņas signāls”. Radošās grupas sastāvu veido mākslinieciskais vadītājs Andis Karelis, mākslinieciskā vadītāja asistente Inga Meijere, dramaturgs Matīss Gricmanis, režisore Elizabete Gricmane un scenogrāfe Pamela Butāne.
Mākslinieciskās koncepcijas pieteikumā autori raksta: “Pūtēju orķestru mūzikā signāls ir viens no senākajiem izmantojuma veidiem – tas sauc, brīdina, modina un pulcē. Šajā koncertā signāls kļūst par metaforu sirdsapziņas balsij –
iekšējam impulsam, kas aicina rīkoties un saglabāt paaudžu nodoto mantojumu, balstīties kopīgās vērtībās un gudrībā, kas veidojusies tautas pieredzē.”
Koncertu plānots tematiski iedalīt trīs daļās. Pirmajā plānots atskatīties uz tautas vēsturisko pieredzi un mantojumu, otrajā iezīmēt tagadni un mūsdienu pūšamo instrumentu orķestra skanējuma spēku, savukārt trešā daļa būs veltīta jaunajai paaudzei – mūsu nākotnei.
Kokļu mūzikas koncerts
XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku Kokļu mūzikas koncerta mākslinieciskās koncepcijas konkursā uzvarējusi koncepcija ar nosaukumu “Ceļš uz augšu ies”. Radošās grupas sastāvu veido mākslinieciskā vadītāja Anda Eglīte, režisors Sandis Kalniņš un scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš. Pieteikumā teikts: “Lielkoncerts būs muzikāls un simbolisks ceļojums, kurā cilvēks atklājas kā ceļš.
Cilvēks kā skaņa, kas dzimst klusumā, aug, sastopas ar citām skaņām un galu galā tiek atklāts kā unikāla vērtība un vienlaikus kā sabiedrības pamatelements.
Ceļš uz virsotni kļūst par metaforu cilvēka iekšējai izaugsmei, radošam procesam un dzīvei, kur svarīgākais nav sasniegums, bet spēja līdzdarboties un būt klātesošam. Ieraudzīt to, kas atrodas aiz virsotnes.”
Koncerta repertuārs veidots kā stilistiski daudzveidīga, bet idejiski vienota programma, kurā kokļu mūzikas tradīcija sastopas ar mūsdienīgu muzikālo valodu.
Latviešu skatuviskās dejas lieluzvedums
Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atzinis par nepamatotu iesniegumu, kurā apstrīdēts komisijas lēmums, un atstājis spēkā LNKC pieņemto lēmumu par metu konkursa pirmās kārtas rezultātiem. LNKC tuvākajā laikā īstenos konkursa otro kārtu – sarunu procedūru ar metu konkursa uzvarētājiem (mākslinieciskie vadītāji Dagmāra Bārbale un Jānis Purviņš).
Metu konkursus par XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku mākslinieciskās koncepcijas izstrādi un īstenošanu pieciem koncertiem: Koru lielkoncertam, Latviešu skatuviskās dejas lieluzvedumam, Pūtēju orķestru koncertam, Kokļu mūzikas koncertam un Noslēguma koncertam Latvijas Nacionālais kultūras centrs izsludināja 2025. gada decembrī. Metu konkurss norisinājās divās daļās – pirmā daļa bija metu iesniegšana un vērtēšana, savukārt otrā daļa – sarunu procedūra. Metu konkursu mērķis ir iegūt mākslinieciski augstvērtīgus svētku koncertu mākslinieciskās koncepcijas metus, ko caurvij Svētku virstēma “Sirdsapziņa” un tās atslēgvārdi: mantojums, vērtības, gudrība, sirsnība, cieņa.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu