ASV prezidents Donalds Tramps pirmo reizi kopš atgriešanās amatā janvārī ir noteicis sankcijas pret Krieviju. Sankcijām būs pakļauti Krievijas naftas milži “Rosņeft” un “Lukoil”. ASV vērsīsies tieši pret Krievijas enerģētikas nozari, jo tā palīdz finansēt Kremļa karu Ukrainā.
Sankcijas ir mērķētas pret “Rosņeft” un “Lukoil”, jo tie ir lieli enerģētikas uzņēmumi, kuri ir stratēģiski svarīgi Krievijas ekonomikai. Abi uzņēmumi eksportē 3,1 miljonu barelu naftas dienā, bet “Rosņeft” iegūst un pārstrādā gandrīz pusi no visas Krievijas naftas, kas veido 6% no pasaulē saražotā naftas apjoma.
Putins ir nokaitinājis Trampu
Krievijas valsts budžets ir lielā mērā ir atkarīgs no ieņēmumiem, ko gūst no naftas un citu energoresursu eksporta, tāpēc jebkādi ierobežojumi var samazināt Krievijas peļņu.
Šīs sankcijas ir nozīmīgas, jo tās ir būtisks pavērsiens ASV prezidenta Trampa līdzšinējā politikā. Tramps iepriekš sludināja, ka noteiks jaunas sankcijas pret Krieviju tikai pēc tam, kad Eiropas valstis pārtrauks importēt Krievijas naftu.
Ungārija un Slovākija joprojām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Krievijas naftas piegādēm, un abas Kremlim draudzīgās valstis līdz šim nav izrādījušas gatavību pārcirst šīs saites.
Tramps acīmredzot ir tik ļoti ir noguris no centieniem diplomātiskā ceļā pārliecināt Krievijas vadoni Vladimiru Putinu izbeigt karu Ukrainā un runāt par ilgstošu mieru, ka beidzot bija gatavs pastiprināt sankcijas pret Krieviju.
Krievijas ekonomika ir atkarīga no naftas eksporta
Ziņu aģentūras “Bloomberg” žurnālists Stjuarts Livingstons-Voliss domā, ka šīm sankcijām diez vai būs efekts tuvākajā laikā, taču ilgākā periodā tās varot panākt Trampa mērķi – piespiest Putinu sēsties pie sarunu galda.
“Ja šīs sankcijas darbosies, – un tas ir liels jautājums, jo Krievija ir ļoti laba sankciju apiešanā, bet pieņemsim, ka tās darbosies un būs efektīvas –, tas radīs lielu spiedienu uz Krievijas ekonomiku. Un tā ir kara ekonomika, kas ir pielāgota, lai būtu diezgan izturīga, un pēdējo pāris gadus tā patiešām ir bijusi izturīga. Taču tā sasniegs savas robežas.
Tā ir ļoti, ļoti no izejvielām atkarīga ekonomika. Un, ja tā nevar pārdot izejvielas, jo īpaši naftu, tad kādā brīdī Krievijai būs jāizrāda vēlme runāt,” sacīja Livingstons-Voliss.
Eksperti norāda, ka sankcijām pret “Rosņeft” un “Lukoil” būtu lielāks efekts, ja ASV piedraudētu ar sodiem arī trešajām pusēm, kas veic darījumus ar šiem uzņēmumiem. “Rosņeft” un “Lukoil” turpinās pārdot naftu uz ārvalstīm, taču pēc ASV sankciju ieviešanas tas varētu būt sarežģītāk un līdz ar to arī dārgāk.
Tramps vēl nav izdarījis spiedienu uz Ķīnu
Iepriekš Tramps noteica tā dēvētās sekundārās sankcijas pret Indiju, kas ir viena no lielākajām Krievijas jēlnaftas importētājām. ASV ieviesa 50% ievedmuitu Indijas precēm, kas bija milzīgs šoks daudziem Indijas eksportējošajiem uzņēmumiem.
Tas ir devis rezultātu, jo Indijas lielākie naftas pārstrādes uzņēmumi ir samazinājuši Krievijas naftas importa apjomus.
Tajā pašā laikā Tramps nav vērsies pret Ķīnu, kas ir lielākā Krievijas naftas importētāja. Tramps paziņoja, ka nākamnedēļ Dienvidkorejā notiekošā Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācijas samitā viņam būs divpusēja tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, kuru viņš mēģinās pārliecināt izdarīt lielāku spiedienu uz Putinu izbeigt karu Ukrainā.
Vairāki analītiķi uzskata, ka Trampam vajadzēja dot atļauju pārdot Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes “Tomahawk”, ar kurām varētu veikt uzbrukumus dziļi Krievijas teritorijā.
Pēdējos mēnešos Ukraina ar pašmājās ražotām raķetēm un droniem ir efektīvi uzbrukusi daudzām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, nodarot jūtamu triecienu Krievijas ekonomikai. Vēl vairāk precīzu ieroču ļautu ukraiņiem pastiprināt šos uzbrukumus.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu