Tāpat aptaujas dati liecina, ka Rīgā 23,7% iedzīvotāju pārstāv viedokli, ka veselības sistēma ir efektīva vai drīzāk efektīva, kamēr nevienā citā reģionā šis rādītājs nesasniedz 20% rādītāju. Piemēram, Latgalē šādu viedokli pārstāv vien 15,2% iedzīvotāju.
Tikai 7,9% iedzīvotāju uzskata, ka veselības aprūpes finansējums Latvijā tiek izmantots lietderīgi, bet gandrīz puse – 44,5% – iedzīvotāju uzskata, ka tas bieži tiek izšķērdēts. Vēl trešdaļa – 36,1% respondentu – atzīst, ka finansējums tiek izmantots tikai daļēji lietderīgi.
Kopumā secināts, ka gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs veselības aprūpes budžeta izlietojumu raksturo kā problemātisku.
Jaunākā vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem respondentiem šis izlietojums šķiet mazāk problemātisks, tostarp 17% atzīst, ka izlietojumu uzskata par lietderīgu. Tomēr, kā komentēts aptaujas ziņojumā, šis rādītājs tāpat ir ļoti zems un drīzāk atspoguļo ierobežotu šīs vecuma grupas saskarsmi ar veselības aprūpes sistēmu, nevis sistēmas kvalitāti.
Biežāk kritiski finansējuma izlietojumu vērtē pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, kuru vērtējumā finansējums tiek šķērdēts. Reģionālajā griezumā iezīmējas, ka galvaspilsētā saistībā ar relatīvi labāku pakalpojumu pieejamību vērtējums par sistēmas efektivitāti ir pozitīvāks, kamēr Latgalē un citos reģionos dominē izjūta, ka sistēma ir nepietiekami efektīva, pausts aptaujas ziņojumā.
Līdztekus aptaujas dati atklāj, ka lielākā daļa iedzīvotāju – 68,4% – atzīst, ka veselības aprūpes sistēma ir vien daļēji pieejama, izteiktāk šādu attieksmi pauž reģionos un zemāko ienākumu grupās. Uz jautājumu, cik pieejama ir veselības aprūpe Latvijā, 12,9% Latgales reģiona iedzīvotāju norāda, ka veselības aprūpe viņiem ir nepieejama.