Ministre pauda nožēlu, ka pat valsts iestādēs latviešu valodā iesāktā saruna nereti tiek turpināta krieviski: “Kā rāda pētījuma dati, krievu tautības respondenti diezgan bieži uz latviski uzdotu jautājumu nesaņem atbildi latviešu valodā. Tādējādi Latvijas problēmu cēlonis nav valsts valodas neprasme, bet gan valsts valodas nelietošana.”
Vieni no aktīvākajiem debatētājiem bija Nacionālās apvienības (NA) deputāti, kuri pauda kritiku par pārāk gausu rīcību latviešu valodas stiprināšanā.
“Runājot līdzībās, varētu veltīt arī dienu debatēm par tādu hrestomātisku aicinājumu no Andra Šķēles – tīrīt zobus – vai no Krišjāņa Kariņa puses – mazgāt rokas. Vismaz manā subjektīvā skatījumā, valsts valodas lietojumam Latvijā vajadzētu būt tikpat pašsaprotamai lietai kā minētās divas iepriekšējās. Diemžēl tas tā nav,” norādīja deputāts Nauris Puntulis (NA).
Nacionālās apvienības ieskatā jaunus draudus latviešu valodai rada pieaugušais viesstrādnieku skaits.
“Kafejnīcās, restorānos, pārtikas piegādēs – es domāju, jūs visi esat sastapušies ar to, ka arvien biežāk redzam situāciju, ka pasūtījumu valsts valodā saprast nav iespējams. Klients runā latviski, darbinieks nesaprot ne vārda, un komunikācija notiek angliski vai ar žestiem. Tā vairs nav Latvijas publiskā vide, tā ir anonīma, bezvalodīga telpa,” secina deputāte Ilze Indriksone (NA).
Savukārt deputāte un latviešu valodas skolotāja Agita Zariņa-Stūre (JV) debates izmantoja, lai skolotu kolēģus. Viņa apkopojusi visbiežāk pieļautās kļūdas. Deputāti nepareizi lieto vārdus “ka” un “kad” un daudzi nezina, ka vārds “skolnieki” apzīmē tikai zēnus, bet vārds “skolēni” – gan zēnus, gan meitenes.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
“Trešā būtiskākā kļūda, ko mēs lietojam, ir lietojums “par cik”. Kā man skolā mācīja, “par cik ir tikai tirgū cīsiņi”. “Par cik” vietā lūgums lietot “tā kā”,” aicināja Stūre.
Atsevišķas uzrunas no tribīnes izskanēja latgaliski.
“Atļaunit man uzrunuot jiusus viesturiskajā latvīšu valsts volūdys paveidā – latgalīšu volūdā, kū par dzymtū volūdu skaita pīteikami lela latvīšu tautys daļa,” no tribīnes teica deputāte Anna Rancāne (JV).
“Vyusim, vyisim juokūp myusu skaidruo volūda. Runajot par Latveju, latvīšu volūdas stiprinuošanu, juotceras arī par latgalīšu volūdas saglabuošanu,” sacīja deputāte Leila Rasima (P).
Debates par latviešu valodu ir jauna tradīcija. Tās paredzēts rīkot reizi divos gados.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!