Kalniņa-Lukaševica teica, ka izstāšanās jautājums tiek virzīts pārāk sasteigti, netiek veiktas pilnvērtīgas diskusijas. Viņa arī atsaucās uz Saeimas Kārtības rulli, sakot, ka konvencijas denonsēšana ir skatāma trijos lasījumus, nevis divos, kā to iecerējusi opozīcija kopā ar Zaļo un zemnieku savienību.
Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura ieņēmusi pret konvenciju vērstu pozīciju, klāstīja, ka apstākļi šobrīd esot mainījušies, jo virkne valstu neatzīst deklarāciju, kuru Latvijas deputāti pievienoja konvencijai, to ratificējot.
Mūrniece pauda, ka steidzamības noteikšana nepieciešama, jo, vērtējot likumprojektu, esot jau izskatīti gan apsvērumi “par”, gan “pret” izstāšanos. Viņa piesauca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vēstuli, kurā esot lūgts Ārlietu komisijai strādāt pie šī jautājuma ātri, jo esot svarīgāki jautājumi, ko parlamentā skatīt, piemēram, valsts budžets.
Mūrniece uzskata, ka likumprojekts Ārlietu komisijas sēdēs izskatīts ļoti rūpīgi. Viņa pauda, ka komisijas sēdē uzklausīts Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.-2029. gadam, un tas esot jāturpina, lai arī atbildīgajām institūcijām trūkstot līdzekļu tā īstenošanai.
Viņa domā, ka paustās bažas, ka likumprojekts atstāšot ietekmi uz tautsaimniecību, neesot pamatotas – ietekmes uz tautsaimniecību konvencijas denonsēšanai nebūšot.
Satversme nosaka – ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad prezidents pieņemto likumu saņēmis.