“Nebija sajūtas, ka mēs varētu sasniegt to, kas mums jāsasniedz,” viņš paskaidroja trešdien. Pēc Trampa teiktā, Putins turpina izvirzīt maksimālistiskas prasības attiecībā uz Ukrainu. “Mēs nevēlamies, lai viņam piederētu viss,” teica Tramps.
Jaunās ASV sankcijas – pirmās kopš Trampa stāšanās amatā – skar divas lielākās Krievijas naftas kompānijas, kas nodrošina divas trešdaļas no valsts naftas ieguves. Rezultātā apdraudētas ir Krievijas naftas piegādes Indijai, kas Kremlim ir otrs lielākais eksporta tirgus pēc Ķīnas. Pēc Bloomberg un Reuters avotiem, Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas gatavojas radikāli samazināt importu no Krievijas ASV ierobežojošo pasākumu dēļ.
Jau ziņots, ka ASV finanšu ministrs Skots Besents trešdien paziņoja par ASV sankciju noteikšanu pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām “Rosņeftj” un “Lukoil”, kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina “atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu” Ukrainā.
Viņš brīdināja, ka Finanšu ministrija ir gatava “tālākai darbībai, ja nepieciešams”, lai atbalstītu Trampa centienus izbeigt karu.
Pirms oficiālā paziņojuma runājot ar telekanālu “Fox Business”, Besents sacīja, ka tās ir “vienas no lielākajām sankcijām, ko mēs esam noteikuši pret Krievijas Federāciju”.
Par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju trešdien paziņoja arī Eiropas Savienība (ES). Jau 19. sankciju kārta, kam Krievija pakļauta kopš tās atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, paredz līdz 2027. gadam aizliegt sašķidrinātās gāzes importu no Krievijas, iekļaut “melnajā sarakstā” vēl lielāku skaitu Krievijas “ēnu flotes” tankkuģu un ierobežot Krievijas diplomātu pārvietošanos Eiropā.