Tāpat Kalniņa-Lukaševica uzvēra, ka pilnībā visas Eiropas Savienības valstis Stambulas konvenciju ir parakstījušas vai ratificējušas.
“Ja mēs sakām, ka izstājamies no šīs konvencijas, mēs nebūsim vienlīdzīgi ar Lietuvu, kas ir to tikai parakstījusi. Nē! Vienīgie, ar ko mēs būsim vienlīdzīgi, ir Turcija, kas izstājās, kad bija ratificējusi. Ir viena būtiska atšķirība – Turcija patiesi nav kristietības vērtībās balstīta valsts, un tur patiesi ir citādas tradīcijas attiecībā pret sievietēm un to tiesībām. Tas nav Latvijas ceļš, draugi! Ja mēs tiešām izstājamies, tad mēs nonāksim tajā telpā, kas tik ļoti patīk Krievijai,” teica Kalniņa-Lukaševica.
Kalniņa-Lukaševica teica, ka izstāšanās jautājums tiek virzīts pārāk sasteigti, netiek veiktas pilnvērtīgas diskusijas. Viņa arī atsaucās uz Saeimas Kārtības rulli, sakot, ka konvencijas denonsēšana ir skatāma trijos lasījumus, nevis divos, kā to iecerējusi opozīcija kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību.
Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura ieņēmusi pret konvenciju vērstu pozīciju, klāstīja, ka apstākļi šobrīd esot mainījušies, jo virkne valstu neatzīst deklarāciju, kuru Latvijas deputāti pievienoja konvencijai, to ratificējot. Mūrniece pauda, ka steidzamības noteikšana nepieciešama, jo, vērtējot likumprojektu, esot jau izskatīti gan apsvērumi “par”, gan “pret” izstāšanos. Viņa piesauca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vēstuli, kurā esot lūgts Ārlietu komisijai strādāt pie šī jautājuma ātri, jo esot svarīgāki jautājumi, ko parlamentā skatīt, piemēram, valsts budžets.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Mūrniece uzskata, ka likumprojekts Ārlietu komisijas sēdēs izskatīts ļoti rūpīgi. Viņa pauda, ka komisijas sēdē uzklausīts Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.-2029. gadam, un tas esot jāturpina, lai arī atbildīgajām institūcijām trūkstot līdzekļu tā īstenošanai.
Viņa domā, ka paustās bažas, ka likumprojekts atstāšot ietekmi uz tautsaimniecību, neesot pamatotas – ietekmes uz tautsaimniecību konvencijas denonsēšanai nebūšot.
Savukārt koalīcijas partijas pārstāvošais deputāts Edmunds Cepurītis (P) debatēs kritizēja ieceri, norādot: “Lielākā daļa no jums zina, ko šobrīd dara! Jūs šobrīd veidojat kauna traipu, kas sekos līdzi visiem Saeimas deputātiem. Tas ilgi būs apkaunojums, kas vilsies līdzi ne tikai šim Saeimas sasaukumam, bet arī nākamajiem Saeimas sastāviem, gan arī arī katram no jums, kas atbalstīs šo iniciatīvu.”
Cepurītis debatēs uzsvēra, ka lēmums izstāties konvencijas būs kaitējums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan valsts tēlam.
Opozīcijas partiju deputāti debatēs piesauca “tradicionālās vērtību graušanu”, kā arī uzvēra – šis ir nacionāls jautājums nevis starptautiski risināms.
Opozīcijas deputāte Ramona Petraviča (LPV) savā runā uzsvēra, ka konvencija kalpojot ideoloģiskiem, nevis vardarbības novēršanas mērķiem. Viņa norādīja, ka konvencija ievieš sociālā dzimuma jēdzienu, kas esot pretrunā Latvijas sabiedrības vērtībām un rada riskus bērnu audzināšanai un izglītības saturam, jo paredz “džendera ideju” integrēšanu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē.