Elektriskie kravas auto: Realitāte uz Latvijas ceļiem un nepieciešamais atbalsts
Lai gan elektriskie kravas automobiļi vēl nav kļuvuši par ikdienišķu skatu uz Latvijas ceļiem, tie vairs nav tikai nākotnes vīzija, bet gan gatava darba tehnoloģija, kas spēj nodrošināt gan reģionālos, gan starpterminālu piegādes. Zviedru autoražotājs Scania ir viens no pionieriem šajā jomā, jau pagājušā gada jūnijā nododot pirmo pilnībā elektrisko kravas automašīnu Baltijā Igaunijas dzērienu ražotājam A. Le Coq. Šis novatoriskais transportlīdzeklis ar pilnu kravu (14 tonnas) spēj veikt līdz pat 250 kilometriem ar vienu uzlādi, piedāvājot ievērojami mazāku vides piesārņojumu – par 99% mazāku nekā dīzeļdzinēja alternatīvām.
Tehnoloģiskās iespējas un izaicinājumi
Scania e-mobilitātes un ilgtspējīgu risinājumu vadītājs Baltijas valstīs Jurģis Ansfelds atzīst, ka līdzšinējā koncentrēšanās uz elektrisko pilsētas transportu ir paplašinājusies, un tagad ir iespējams runāt par reģionālām un starpterminālu piegādēm, kas ir nozīmīgs solis uz priekšu kravas transporta elektrifikācijā. Tomēr, neskatoties uz tehnoloģisko progresu, ceļš līdz plašākai elektrisko kravas auto izmantošanai ir saistīts ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem. Viens no galvenajiem šķēršļiem ir ievērojami augstākās iegādes izmaksas salīdzinumā ar tradicionālajiem dīzeļdzinēju kravas auto. Janno Karu, bijušais Scania Baltijas biznesa vienības vadītājs, norāda, ka elektriskais kravas auto var būt gandrīz divas reizes dārgāks, kas padara to finansiāli nepieejamu daudziem autopārvadājumu uzņēmumiem. Papildus augstajai cenai, izaicinājumi saistās arī ar nepietiekami attīstītu uzlādes infrastruktūru uz ceļiem un nepieciešamību palielināt zaļās enerģijas ražošanas jaudas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu darbību.
Valsts atbalsta nozīme un pašreizējā situācija
Lai pārvarētu minētos šķēršļus un veicinātu elektrisko kravas automobiļu ieviešanu, nepieciešams gan valsts, gan Eiropas Savienības atbalsts. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ir paudis atbalstu idejai sniegt impulsu pirmajiem elektriskajiem kravas auto, uzsverot, ka ir jāmeklē iespējas iedot šādu grūdienu nozares attīstībai. Latvijā jau ir ieviestas vairākas atbalsta programmas videi draudzīgu vieglo automašīnu iegādei, piemēram, Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) programma, kas piedāvā dažāda apmēra subsīdijas gan jauniem, gan lietotiem elektroauto un hibrīdauto. Tomēr, lai gan šīs programmas ir bijušas populāras un sekmīgi palīdzējušas vairāk nekā 5600 mājsaimniecībām iegādāties videi draudzīgākus transportlīdzekļus, tās tuvojas noslēgumam, un tiek plānots ieviest jaunas iniciatīvas jau 2026. gadā. Pašlaik gan nav plašākas informācijas par specifiskām atbalsta programmām tieši kravas segmentam Latvijā, lai gan Lietuvā ir izsludināta programma, kas piedāvā subsīdijas līdz pat 50 000 eiro par vienu komercauto.
Kravas auto elektrifikācijas tendences Baltijā un Eiropā
Elektrisko kravas automobiļu tirgus pasaulē piedzīvo strauju izaugsmi. Neseno prognožu dati liecina, ka kravas elektroauto tirgus pagājušajā gadā sasniedza 20,3 miljardus eiro un paredzams, ka līdz 2028. gadam tas pieaugs līdz 50 miljardiem eiro, katru gadu palielinoties par gandrīz 15 procentiem. Šī tendence nav sveša arī Baltijas valstīm. Rīgā jau ir noticis pirmais kravas elektrotransportam veltītais pasākums, kurā nozares eksperti, enerģijas piegādātāji un iestāžu pārstāvji diskutēja par elektrifikācijas iespējām un izaicinājumiem. Eksperti uzsver, ka, lai gan kravas auto elektrifikācija saskaras ar lielākiem izaicinājumiem nekā vieglo automašīnu segmentā, ciešāka sadarbība starp privāto sektoru un valsts iestādēm var paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu transportu. Scania ir apņēmusies līdz 2025. gadam panākt, lai 10% no jaunajiem pārdotajiem automobiļiem būtu elektriski, un līdz 2030. gadam – puse no saražotajiem jaunajiem transportlīdzekļiem būtu elektriski. Šie mērķi ir saskaņoti ar Parīzes klimata nolīguma mērķiem, kas paredz CO₂ piesārņojuma samazināšanu uz pusēm ik pēc desmit gadiem.
Priekšrocības un nākotnes perspektīvas
Elektriskajiem kravas automobiļiem piemīt vairākas būtiskas priekšrocības. Nulles izmešu radīšana no izplūdes caurules un klusāka darbība ne tikai uzlabo gaisa kvalitāti un samazina trokšņu piesārņojumu pilsētvidē, bet arī paver jaunas iespējas preču piegādēm zonās ar ierobežotu piekļuvi vai darbam nakts stundās. Turklāt, lai gan sākotnējās iegādes izmaksas ir augstākas, ekspluatācijas izmaksas ir ievērojami zemākas – degvielas (elektroenerģijas) izmaksas var būt par 40-60% zemākas, un arī uzturēšanas izmaksas ir par aptuveni 50% zemākas. Paredzams, ka līdz 2040. gadam elektrisko kravas automobiļu kopējās ekspluatācijas izmaksas samazināsies par 65%, salīdzinot ar 2021. gadu, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, akumulatoru un uzlādes infrastruktūras cenu kritumam, kā arī ražošanas apjomu pieaugumam. Lai gan šobrīd Latvijā elektrisko kravas auto skaits ir niecīgs (vien 3 jauni N3 kategorijas auto reģistrēti 2025. gadā), tiek prognozēts, ka situācija pakāpeniski mainīsies, tirgum virzoties uz atjaunīgās enerģijas transportu. Lai šī pāreja notiktu veiksmīgi, nepieciešama visu iesaistīto pušu – ražotāju, infrastruktūras operatoru un likumdevēju – aktīva rīcība, lai padarītu fosilo degvielu transportu mazāk pievilcīgu un elektriskos risinājumus pieejamākus un konkurētspējīgākus.