Vai «Riga Waterfront» projektu Andrejsalā īstenos tādu, kā to reklamē iedzīvotājiem? / Raksts

Ikdiena Andrejsalā ir klusa. Lielu daļu teritorijas norobežo balts žogs, aiz kura noris būvdarbi. Nedz celtniecības tehnika, nedz cilvēki lielu troksni nerada. Blakus Andrejsalai strādājošais rīdzinieks Jānis Aptaks stāstīja:

“No 2017. gada beigām es strādāju burtiski blakus – Katrīnas ielā ir birojs. Un tad, nu, tā tieši, netieši arī brīvajā laikā kaut kā tā Andrejsala tiek apmeklēta. Vai atbraucot šeit vai uz kādu veikalu, vai uz kādu restorānu, kādreiz arī, protams, atpūtas vietas.”

Norāde uz “Riga Waterfront” būvlaukumu

Foto: Kārlis Arājs

Par investīciju projektu “Riga Waterfront” un būvdarbiem, kas sākās gada sākumā, viņš sacīja: “Protams, iesākums ir skaists – ka tur tā laivu piestātne ir uztaisīta un tur ir atvērts klubs, un kustība ir sākusies! Taču kopumā, izņemot kaut kādu dažu objektu demontāžu, kaut gan daudzi joprojām tiek demontēti vairāk nekā gadu, nu, es šeit nenovēroju.”

Aptaks pamanījis, ka teritorija Andrejsalā pašlaik ir mierīga. “Jā, tātad vienīgais, kas darbadienās šeit pārvietojas, ir darbadienas sākumā, tur tāds jaunizveidots ceļš pie ietekas, un tas arī ir principā viss. Manā skatījumā, šeit ir viss tā kā pazudis, tā kā tāds klusums pirms vētras.”

Ieeja “Riga Waterfront” būvlaukumā

Foto: Kārlis Arājs

Kad Latvijas Radio staigāja tālāk pa teritoriju, lai labāk redzētu, kas notiek aiz baltā žoga, pamanīja arī dzīvojamo māju Andrejostas ielā 22.

Biedrība, kas pārstāv tikai šīs ēkas iemītniekus – pensionārus un ģimenes ar maziem bērniem – vasarā sociālajos tīklos publicēja vēstuli Rīgas domei. Viņi sūdzējās par dažādām nedienām – tostarp, ka “Waterfront” projekta dēļ ēkai draud atslēgt ūdeni, bet pagājušā gada nogalē uz pāris mēnešiem viņiem atslēdza apkuri.

Neviens no Latvijas Radio uzrunātajiem nama iedzīvotājiem nepiekrita sniegt interviju.

Pie izslēgta mikrofona viņi sacīja, ka nevēlas saasināt attiecības ar cilvēkiem, kuri ir iesaistīti projekta attīstīšanā, jo šobrīd visas problēmas esot atrisinātas.

Ko par būvdarbiem un Andrejsalas attīstību domā pārējie apkārtnes iedzīvotāji kopumā? Latvijas Radio vērsās apkaimes biedrībā “Pētersala-Andrejsala”, kuras valdē ir trīs cilvēki. Viens no viņiem ir Valters Māziņš. “Es (..) par biedrību nevarēšu daudz pastāstīt, jo es tur neesmu aktīvajā pozīcijā.”

Māziņa vārds parādās ne tikai apkaimes biedrībā. Viņš no 2021. gada rudens līdz 2024. gada pavasarim bija valdes priekšsēdētājs firmā “Riga Waterfront Development” un tāpat figurē valdēs arī citos uzņēmumos, kas ir saistīti ar “Waterfront”. “Tas bija neaktīvais brīdis, kamēr vēl nebija uzsākta šī attīstība, tā kā ar pašu attīstību es neesmu saistīts.”

“Pētersalas-Andrejsalas” biedrības valdē ir arī Juris Pētersons, kurš ir bijušā premjera Andra Šķēles znots un vada sabiedrisko attiecību uzņēmumu “Jazz Communications”. Tieši šis uzņēmums vairākkārt ir publicējis preses relīzes, kurās reklamē “Waterfront” projektus.

Apkaimes biedrības valdē ir arī Inese Dābola, taču viņas lomu organizācijā neizdevās noskaidrot, jo viņa neatbildēja ne uz telefona zvaniem, ne arī īsziņām.

Rīgas pašvaldības uzturētajā mājaslapā, kur ir norādītas visas galvaspilsētas apkaimes biedrības, šī ir norādītā kā vienīgā Andrejsalas apkaimē, kas iestājas par iedzīvotāju interesēm. Tomēr pēdējo divu gadu biedrības pārskati rāda, ka tā praktiski nav darbojusies un tajā ir ar “Waterfront” saistīti cilvēki.

Savukārt Aptaks stāsta, ka viņam šķiet, ka plānotie būvdarbi, kas paredz ekskluzīvus dzīvokļus Andrejsalā, Latvijai varētu būt par dārgu. “Taču, nu, tā, man kā parastam cilvēkam, ar investīcijām nesaistītam, liekās, ka, nu, tas, kādas summas šeit tika sauktas, ka, nu, tas ir ļoti augstu priekš šī rajona.”

Publiski pieejamā informācija liecina, ka 75 kvadrātmetrus liels dzīvoklis jaunajā projektā maksās aptuveni 320 tūkstošus eiro. Tas ir pusotru līdz divas reizes dārgāk nekā pašreizējās cenas Rīgā, liecina vairāku nekustamo īpašumu uzņēmumu apkopotā informācija. Aptaks arī piebilda, ka agrāk šeit bija dažādi uzņēmumi, bet tagad jaunas firmas te vairs neparādās.

“Visticamākais arī, ka tieši apzināti šeit vairs nevienam tādam, nu, uzņēmējam neko nepiešķirs, jo šis kvartāls, visa šī apkārtne tā kā tiks pārveidota pilnībā,” sacīja rīdzinieks.

Viņš arī norādīja, ka apkaime ir mierīga, jo mašīnas cauri nebraukā, bet cilvēki nākotnē varētu mierīgi baudīt atpūtu.”Realitātē jau vieta ir fantastiska, tuvu centram, ja!” Iegādāties dzīvokli gan pašam te negribētos. “Vai šeit būtu forši dzīvot? Nu, droši vien, ka lielai daļai arī šeit patiktu. Nu, personīgi droši vien, ka nav mans.”

Andrejsalas teritorija sastāv no vairākiem zemes gabaliem, kas pieder diviem ar Aināru Šleseru, Andri Šķēli un Leonīdu Esterkinu – “Rietumu bankas” vienu no lielākajiem akcionāriem – pastarpināti saistītiem uzņēmumiem. Viena no firmām ir “Riga Port City”, kur patiesā labuma guvējs pastarpināti ir Esterkins.

“Paldies dievam, mums ir arī lieliska reputācija cilvēku vidū! Es patiešām ticu, ka mums ir tik ļoti paveicies, ka mēs varam darīt to, ko darām savā dzīvē, un spējam nodrošināt šo attīstību un progresu,” paudis nekustamo īpašumu uzņēmuma “Eagle Hills Properties” vadītājs Muhammads Al Abars reklāmas video rullīti projekta “Riga Waterfront” “YouTube” kanālā.

Šādi Al Abars uzrunā klausītājus vienā no “Waterfront” reklāmas video par projektu Rīgā, kas vēl top. Arābu uzņēmējs ir pazīstams ar to, ka cits viņa uzņēmums Dubaijā uzbūvēja pasaulē augstāko debesskrāpi. 

Al Abara investīciju projektu viņš plāno arī diktatora Aleksandra Lukašenko pārvaldītās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Savukārt vēl 2021. gadā Al Abars Apvienotajos Arābu Emirātos tikās ar Čečenijas prokremlisko līderi Ramzanu Kadirovu.

Ungārija nav vienīgā valsts, kur “Eagle Hills” ierodas draudzēties ar vietējiem oligarhiem.

Tā notiek arī Gruzijā. Latvijas Radio sazinājās ar pētniecisko žurnālisti Nino Bakradzi, kura strādā Tbilisi un savas karjeras laikā ir atklājusi dažādas nelikumības – tostarp pētījusi   “Panamas papīros” paslēptos ofšoru darījumus. Bakradzi stāstīja, ka arī Gruzijā lielajiem “Eagle Hills” investīciju plāniem blakus stāv oligarhs.

“Apvienoto Arābu Emirātu prezidents tikās ar oligarhu Bidzinu Ivanišvili, kurš ir neoficiālais valsts vadītājs, jo viņa atbalstītā partija “Gruzijas sapnis” ir valdošā partija valstī,” stāstīja izmeklējošā žurnāliste no Gruzijas. 

Ivanišvili ir arī partijas “Gruzijas sapnis” dibinātājs. Tā ir tā pati partija, pret kuru Gruzijā jau gandrīz gadu noris dažādas protesta akcijas un kuras politiķus savos sankciju sarakstos iekļāvušas ASV, Apvienotā Karaliste un vairākas Eiropas Savienības valstis.

Visasākie protesti Gruzijā iepriekš izcēlās pēc tam, kad “Gruzijas sapnis” paziņoja, ka valsts tuvākā laikā nemēģinās pievienoties Eiropas Savienībai. Tā kā partijas dibinātājs Ivanišvili lielu daļu savas bagātības nopelnīja Krievijā, tad daudzi gruzīni šo lēmumu uzskatīja par prokrievisku.

Ņemot vērā šos notikumus, interesē – kā vietējā sabiedrība ir uzņēmusi “Eagle Hills” investīciju piedāvājumu? Bakradzi stāstīja, ka attieksme pamatā ir noraidoša. “Nav veiktas īstas socioloģiskās aptaujas, bet tas ir vispārējs sabiedrības attieksmes novērtējums, kas kopumā ir negatīvs, jo Gruzija kļūs par centru imigrācijai.”

Tāpat skepsi vairo agrākie valdības solījumi, piemēram, piesaistīt investīcijas no Ķīnas, kas nav nesuši nekādus rezultātus.

 “Tas bija viltus solījums uzņēmējiem Gruzijā, jo mēs bijām dzirdējuši, ka valdība iepriekš gruzīnu uzņēmējiem solīja naudu no Ķīnas, taču tā Ķīnas nauda nekad Gruzijā tā arī neparādījās.”

Kopumā Bakradzi pašreizējo situāciju raksturoja kā sabiedrības barošanu ar viltus solījumiem, kuri tā arī nepiepildās. “Tie bija maldīgi solījumi no viņu puses, un tagad Ķīnas naudu aizvieto Apvienoto Arābu Emirātu nauda, kuru viņi sola gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem, tostarp stāstot, ka mums nebūs ekonomiskā krīze paralēli mūsu politiskajai krīzei.”

Bakradzi arī piebilda, ka “Gruzijas sapnim” šādai rīcībai ir savs loģisks pamatojums. “Tāpēc es domāju, ka zināmā mērā tā ir valdošās partijas izdzīvošanas stratēģija.”

Interesanti, ka oktobra sākumā pieredzes apmaiņas braucienā uz Gruziju devās “Riga Waterfront” mārketinga komanda. Kā tad ar solījumiem īstenot projektu sokas Latvijā?

Oktobra vidū celtniecības darbi Andrejsalā norit vien dažos objektos. Dažas mašīnas, kas ved materiālus, brauc iekšā un ārā no būvlaukuma, kuru ieskauj baltais žogs.

Ēku aprises no ārpuses vēl nevar redzēt, un to, cik tālu tikuši būvniecības darbi žoga iekšpusē, arī nevar izvērtēt. Tādēļ Latvijas Radio vērsās Rīgas domes Arhitektūras pārvaldē – Pilsētas attīstības departamenta nodaļā, kuras pienākumos ietilpst arī izvērtēt būvniecības ieceres un pārbaudīt būvobjektus.

“Šobrīd ir izdotas vairākas būvatļaujas divām daudzdzīvokļu ēkām, vienai apartamentu viesnīcai un termoelektrostacijas ēkas pārbūvei,” stāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes nodaļas vadītāja Elīna Rožulapa.

No pašvaldības skatupunkta “Waterfront” projekta attīstība šobrīd nav kā viens liels, bet gan mazi individuāli projekti. “Tātad ir lielā vīzija, ir detālplānojums, bet no tāda viedokļa kā atsevišķi projekti, un tas, ko var redzēt Andrejsalā, kas jau notiek, jāsaprot, ka ir vairāki projekti, jo katrs objekts, kurš šajā salā atrodas, tiek būvēts katrs pēc sava atsevišķa projekta,” norādīja Rožulapa.

Viņa stāstīja, ka esošais detālplānojums neļauj īstenot tās ieceres, kādas var redzēt projekta reklāmas materiālos. Tajos, piemēram, ir sazīmētas augstceltnes un cieša apbūve pašā Daugavas krastā.

“Tās ir vizualizācijas. Tie ir mārketinga attēli, kuros drīkst rādīt, nu, īstenībā, kas vien pašam attīstītājam liekas patīkams un vēlams. Un nav nekāda pamata domāt, ka tas atspoguļo katrā ziņā kaut ko, kas ir jau apstiprināts, saskaņots un kas noteikti taps,” klāstīja pašvaldības pārstāve.

Spēkā esošais Andrejsalas detālplānojums, kuru pieņēma 2009. gadā, neļauj būvēt augstceltnes. Lai to varētu darīt, būtu jāpieņem jauns plānojums.

“Ņemot vērā, ka Andrejsala tomēr ir Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā un tur pilnīgi noteikti būs diezgan ievērojama ietekme uz Rīgas vēsturisko centru un uz Rīgas panorāmu, tad šāda lokālplānojuma izstrāde pilnīgi noteikti būs ilgāka nekā parasti un ilgāka nekā vienkāršos gadījumos. Nu, varētu minēt tādus termiņus kā trīs līdz pieci gadi,” sacīja Rožulapa.

Industriālā teritorija Andrejsalā

Foto: Kārlis Arājs

Jāpiebilst, ka ir būtiska atšķirība starp detālplānojumu un lokālplānojumu. Proti, jaunā detālplānojumā nevar mainīt teritorijas plānojuma nosacījumus. Bet lokālplānojums nepieciešams, ja grib, piemēram, palielināt atļauto ēku augstumu, kas tieši būtu “Waterfront” attīstītāju interesēs.

“Savukārt tajos gadījumos, kad iecere ir tāda, kur ir ne tikai nepieciešams plānot plašu teritoriju, ierīkot jaunas ielas, bet ir nepieciešams arī grozīt teritorijas plānojumu, kādus no šiem nosacījumiem, vai atļauto izmantošanu, vai, piemēram, šo papildus – palielināt augstumu, tad tiek izstrādāts lokālplānojums, un par lokālplānojumu jau lemj dome,” pauda Rožulapa. 

Tieši jautājumā par lokālplānojumu Latvijas Radio centās sazināties ar vienu no projekta izstrādātājiem – uzņēmumu “Riga Port City”. Tā ir tā pati kompānija, kurā patiesais labuma guvējs ir Esterkins.

Saziņa ar firmu gan nevedās raiti. Beigās saņemtas vien rakstiskas atbildes no Jura Pētersona – sabiedrisko attiecību speciālista un Andra Šķēles znota, kurš ir arī “Pētersalas–Andrejsalas” apkaimes biedrībā.

Pētersons atrakstīja šādi: “Esošo detālplānojumu ietvaros ir vēl milzu iespējas veiksmīgi un raiti strādāt. Ārvalstu investori, kuri izvērtē iespēju veikt tiešos ieguldījumus Latvijā, ļoti nopietni izvērtē birokrātiskos šķēršļus šeit, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Visa Eiropa sacenšas savstarpēji par tiešajām investīcijām no ārpuses.” 

Jautāts, vai patiesa ir publiski pieejamā informācija, ka tieši Esterkins saveda kopā Muhammadu Al Abaru ar Šleseru, Pētersona atbilde bija strupa: “Jautājumi par cilvēku savstarpēju pazīšanos ir personiska rakstura, un tādi no “Riga Port City” puses netiek komentēti.”

Tikpat lakoniskas un nekonkrētas atbildes rakstiski atsūtīja arī uzņēmums “Riga Waterfront”. Firmas atbildīgajai nodaļai tika jautāts par projekta attīstību, piemēram, par iespēju iekļauties esošajā detālplānojumā.

“”Riga Waterfront” projekts tiek īstenots ciešā Rīgas pašvaldības uzraudzībā, nodrošinot, ka Andrejsalas transformācija notiek caurskatāmi, atbildīgi un ilgtspējīgi. Visās valstīs, kur tiek īstenoti “Eagle Hills” attīstības projekti, mēs respektējam vietējo likumdošanu un vadāmies pēc atbildīgo institūciju izvirzītajām prasībām, lai pārliecinātos, ka katrs īstenotais solis atbilst vietējās kopienas prioritātēm un vajadzībām,” rakstiskajā atbildē atzīmēja uzņēmums “Riga Waterfront”.

Andrejsala atrodas UNESCO aizsargājamās teritorijas aizsardzības zonā. Vai jaunās augstceltnes un ēku kompleksa pašreizējās vizualizācijas, kuras publiski reklamē, atbilst esošajiem plānošanas dokumentiem?

“Lielos vilcienos tās neatbilst šai iepriekšējai koncepcijai un spēkā esošiem dokumentiem. Teorētiski, lai kaut ko tādu īstenotu, ir jāizstrādā jauns plāns, plānošanas dokuments,” pauda Rīgas domes eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos Aigars Kušķis.

Viņš arī atzina, ka pašvaldības darbinieki bija pārsteigti, kad 2024. gada sākumā parakstīja sadarbības memorandu, lai attīstītu “Riga Waterfront”.

“Mēs vadāmies pēc noslēgtā memoranda, pagājušogad janvārī tika noslēgts memorands, nezinot vēl tās… visi tie maketi un tās vizualizācijas tika publicētas vēlāk. Ja arī tika noslēgts memorands, tad mazliet mēs tā bijām pārsteigti par to, jo tas bija, nu, tāds vienpusējs,” atzina Kušķis.

“Tas, kas ir nācis klāt, ir tas, ka jebkurai tādai nozīmīgai attīstības iniciatīvai jāveic ietekmes uz kultūras mantojumu novērtējums. Tā ir tāda jauna lieta, jauns nosacījums, jauna metodika no UNESCO puses,” skaidroja pašvaldības pārstāvis.

Pilsētu gan nevajadzētu “iekonservēt”. “UNESCO vadās arī pēc vēsturiskās pilsētas ainavas rekomendācijām, un tās saka, ka pilsēta nedrīkst kļūt muzejiska – tāda, kurā nenotiek attīstība,” piebilda Kušķis. 

Lai vairāk saprastu par ietekmi uz kultūras mantojumu, Latvijas Radio vērsās pie Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājas Ināras Bulas. 

“Tajā brīdī, kad šis ietekmes novērtējums būs veikts, tad arī mēs redzēsim, vai attīstības vīzija būs tāda, kāda viņa ir līdz šim mums prezentēta, vai tur būs nepieciešamas izmaiņas. Un tad tālāk ar to attīstības vīziju Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde viņu sniegs Pasaules mantojuma centram uz izvērtēšanu,” skaidroja Bula. 

Tiesa, šim izvērtējumam vajadzētu būt gatavam jau līdz gada beigām. 

“Un tad nākamais posms šobrīd tas, ko viņi skatās, ir, iespējams, līdz gada beigām to visu paspēt. Viss ir atkarīgs šobrīd no tā eksperta, kas arī tās vadlīnijas taisa, kāda ir viņu kapacitāte un cik daudz darba tur ir. Tas, kas viņiem šobrīd ir, varbūt labums ir tas, ka ir bijusi iepriekš tomēr tā izstrādātā vīzija ar ļoti skrupulozi izstrādātu šo ietekmes uz vidi novērtējumu, un to viņi ir ņēmuši par pamatu, un tas ir tas, kas varbūt varētu paātrināt šo procesu,” teica NKMP vadītāja. 

Jaunajā ietekmes uz kultūras mantojumu izvērtēšanā būs arī rūpīgi jāskatās, kā plānotie debesskrāpji varētu ietekmēt Rīgas siluetu. 

“Šajā brīdī tieši tāpēc mēs arī lūdzām, lai viņi uztaisa ietekmes uz kultūrvēstures vidi novērtējumu, jo tad viņi skatās no vairākiem skatupunktiem, no augstuma perspektīvām, kā šis jaunais apjoms ietekmēs, kā jūs teicāt, gan siluetu, gan arī, protams, no vairākiem skatpunktiem šo skatu perspektīvu, kā ielu koridori izskatīsies,” klāstīja Bula. 

Savukārt jautājumā par to, vai jaunais projekts vispār iederēsies Rīgas kopējā ainavā, Bula izcēla vērtības. “Arī tas, ka šī kopējā arhitektūra, tas arhitektoniskais veidols jaunajiem apjomiem ir tāds pats, līdzīgs, kā mēs redzam Mārupē, Briselē, bet tas nesatur varbūt tās vērtību kodolu, un tas nesatur to vērtību kodu, kāds Rīgas vēsturiskā centra saglabājamās vērtībās ierakstīts.” 

Uz jautājumu, vai, ņemot vērā investīciju apjomu, viņas pārstāvētā iestāde ir izjutusi jebkāda veida spiedienu, Bula atbildēja noraidoši. “Parasti jau pie lielajiem investīciju projektiem spiediens ir termiņos, un man šķiet, ka “Waterfront” nav izņēmums un nav vienīgais tāds, kas to visu dara.”

“Riga Waterfront” logo

Foto: Kārlis Arājs