Mākslinieku rezidence SERDE
Foto: Alvis Rozenbergs
Lai arī šobrīd gleznieciskā Dienvidkurzemes pilsēta piedzīvo Latvijai unikālu atdzimšanas stāstu, tā nav bijis vienmēr. Mākslinieku rezidenču nama SERDE vadītāja Signe Pucena atceras, ka pirms vairāk nekā divdesmit gadiem pilsētā ātri vairojušies tukši, nojauktu ēku gruntsgabali. Tolaik atjaunošanas darbi nebija modē – vieglāk visu nojaukt un celt no jauna…
Līdzīgu likteni būtu piemeklējis arī skumjā stāvoklī esošais nams Atmodas ielā 9. Tomēr 2002. gadā jauno mākslinieku grupa pamestajā noliktavas ēkā saskatīja lielisku iespēju ierīkot darbnīcu telpas. Viņu uzņēmības rezultātā soli pa solim ir izaudzis SERDES mākslinieku rezidenču centrs – Aizputes atdzimšanas stāsta sākumpunkts. Vēl nepārkāpjot mājas slieksnim, ir jūtama vēsturiskā ēku kompleksa radošā dvēsele. Pret Jāņa ielas puses logiem istabā atbalstīti glīti apgleznoti trauki un senlaicīgi pletīzeri, bet no jumta tievā diedziņā nolaidusies spilgti zila notekūdens caurule.
Oda ābelēm
Foto: Alvis Rozenbergs
Nav iespējams palaist garām arī blakus esošā nama Atmodas ielā 11 sienas gleznojumu, kas ir kļuvis par neatņemamu orientieri ceļā uz SERDES iekšpagalmu. Tas ir tapis pēc kanādiešu mākslinieku ieceres, un attēlotie zālē sakritušie āboli simbolizē Aizputes ābeļdārzus – vienu no pilsētas vērtībām. Katru gadu te norisinās Āboļošana – mākslas un amatniecības gadatirgus, kas vieno vietējo kopienu radošā svinēšanā.
Pirms došanās tālāk ir vērts ieskatīties košajā pagalma dzīvē – varbūt tieši šobrīd klasiskajā melnbaltā fotolaboratorijā tiek uzņemtas lielformāta bildes vai keramikas darbnīcā notiek mālu mīcīšana!
Vienā no senākajām Aizputes ieliņām – Jāņa ielā, kas perpendikulāri Atmodas ielai nogriežas gar SERDES mākslinieku rezidenču centru, – atrodas divi vēsturiski nami, tautā dēvēti par Beķeru un Papīru mājām. Viens jau piedzīvojis atjaunošanu, bet otrs vēl ir tās sākumposmā. Tiem pretim – uz Pasta ielas 6 ugunsmūra, koku lapotņu ieskauts, atklājas viens no Aizputes atpazīstamākajiem simboliem – Linmeijera nama murālis DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU. To pēc ēkas īpašnieku iniciatīvas izstrādājusi māksliniece Gerda Stūre. Var pavērot, kā garāmgājēji ik pa laikam ielūkojas šī atdzimstošā koka nama atslēgcaurumā. Ne velti! Caur to paveras skats uz pasaulē mazāko izstāžu zāli.
Autentiska pieredze
Foto: Alvis Rozenbergs
Aizputē no jauna sāk atplaukt arī citas apkārtējās mazstāvu koka apbūves ēkas. Starp tām ir nams K5 Kuldīgas ielā 5, kurā var piedzīvot autentisku nakšņošanas pieredzi un viesmīlību. Simtprocentīgais piecu zvaigžņu novērtējums Airbnb runā pats par sevi. Nama saimnieks ir Jānis Kreicburgs – būvinženieris, AS Kurzemes atslēga valdes loceklis un viens no Aizputes renesanses biedrības galvenajiem pīlāriem.
Berči nospiedums
Foto: Alvis Rozenbergs
Pastaigājoties pa Kalvenes ielu, var atklāt, ka Aizputes arhitektūras ainavā savulaik pirkstu pielicis arī slavenais arhitekts Makss Pauls Berči. Viņa projektētā Lindenbergas kartonāžas fabrikas sarkano ķieģeļu ēka, kas mūsdienās ir Kurzemes atslēga sastāvdaļa, ielai piešķir cita mēroga sajūtu.
Foto: Alvis Rozenbergs
Amalienburgas muiža un Safran’s
Foto: Alvis Rozenbergs
Aizputes pilsdrupu virzienā, nokāpjot dažus soļus lejup pa Atmodas ielas nogāzi, jūtama svaigi ceptu kūciņu un kafijas smarža. Tā ievilina nelielajā papīrlietu veikaliņā un kafetērijā Safran’s, bet aiz stūra – Atmodas ielā 5 – noslēpusies viena no romantiskākajām Aizputes pērlēm – Amalienburgas muiža. Abās vietās saimnieko Aizputes renesanses biedrības feja Marta.
Muižu, kas bijusi arī Aizputes bankas ēka, viņa pirms sešiem gadiem iegādājusies no Šrilankas pilsoņa, kuram tā bija nepieciešama Eiropas uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Šobrīd nams attīrīts no gadu gaitā sakrātajiem kultūrslāņiem, un Marta aicina ikvienu ienākt pa plaši atvērtajām muižas durvīm un ļauties ceļojumam laikā.
Te var ne tikai izbaudīt senlaicīgo interjera burvību, novērtēt vēsturisko mēbeļu kolekciju un apbrīnot mākslinieciski augstvērtīgos sienu gleznojumus, bet arī svinēt svētkus vai klusībā izbaudīt, kā aiz ēkas sienām pazūd ielas ņirboņa un troksnis.
Izbijusī muižas alus darītava
Foto: Alvis Rozenbergs
Sekojot līkumainajam ceļam augšup uz Livonijas ordeņa pils drupām, atklājas gleznaina ainava. Tebras reljefos krastus ieskauj baznīca, vecās pilsmuižas dzirnavas, vīna un bijušās Aizputes muižas alus darītavas ēkas. Nokāpjot pa mazajām metāla kāpnītēm gar ūdensdzirnavām, atklājas Eduāra Manē cienīgas pastaigu pļavas un dārzi.
Lapka Hemp
Foto: Alvis Rozenbergs
Savukārt vien dažu metru attālumā no vēsturiskajiem pils mūriem – vecajā pilsmuižas krogā Lapka Hemp – šobrīd saimnieko enerģiskie Aizputes renesanses kopienas biedri Ineta un Artūrs. Te mājo brīvs un bohēmisks gars. Kopš 2013. gada, kādreizējais grausts ar aizsistiem logiem pamazām pārvērties par dzīvīgu vietu, kur var pieredzēt krāšņu pasākumu buķeti – no ballītēm līdz reiviem, vakariņām, koncertiem un komiķu vakariem.
Padsmit gadus Ineta un Artūrs, entuziasma vadīti, darbojās svešā īpašumā, tikai šogad vēsturiskais krogs beidzot nonācis viņu pārziņā. Šobrīd Lapka Hemp brīvdienu rītos piedāvā izbaudīt nesteidzīgas brokastis. Telpas ir plašas, bērni var vizināties pa istabām ar divriteni, skriet un trokšņot. «Vecāki atpūtušies – bērni laimīgi,» smej Ineta.
Raksts tapis ar VKKF atbalstu.