Rēzeknē šomēnes sāk darboties elektroenerģiju uzkrājošā bateriju sistēma. Tā ir daļa no infrastruktūras, lai krīzes gadījumā Latviju nodrošinātu ar elektrības rezervēm.
Ar augstsprieguma līnijas balstu nogāšanu šopavasar noslēdzās līnijas demontāžas darbi pierobežā, lai savienojumam ar Krievijas elektrotīklu atpakaļceļa nebūtu.
Savienošanās ar Eiropas tīklu nu noslēgusies pilnībā, Rēzeknē atklāta šobrīd lielākā bateriju sistēma Baltijā.
Tā paredzēta gan plūsmas regulēšanai, gan uzkrāšanai. AS “Augstsprieguma tīkls” vadītājs Rolands Irklis skaidroja – balansēšanas jaudas rezerves var kalpot tajā brīdī, kad pazūd kāds liels ģenerācijas vai piegādes avots.
“Baltijā šīs te rezerves, ko mēs kopīgi uzturam – visas trīs Baltijas valstis, ir paredzētas lielākajam incidentam, kas var notikt. Tas ir Lietuvas–Zviedrijas starpsavienojums, 700 megavatu kabelis, viņš jebkurā brīdī var pārtraukt savu darbību. Dažādu iemeslu pēc. Varbūt kāda trešās puses ietekme,” norādīja Irklis.
Foto: Dinija Jemeļjanova
“Augstsprieguma tīklu” vadītājs Rolands Irklis
Kabeļu pārrāvumi jūrā nav vienīgais apdraudējums, kam jāpievērš uzmanība. Bateriju ražotāja pārstāvis uzsvēra, ka nereti elektroenerģijas infrastruktūras izbūvē pārāk maza uzmanība tiek pievērsta kiberdrošībai.
“Piemēram, ir iespējams, ka kāds no Ķīnas sākt “spēlēties” ar sistēmu. Visdrīzāk nedara to, bet tas ir iespējams,” atzīmēja “Rolls-Royce Power Systems” galvenais finanšu direktors Andreass Strekers.
Rēzeknē uzstādītajām baterijām sistēma ražota Eiropā. Lielāko daļu projekta izmaksu sedz Eiropas Savienība, bet no Eiropas palīdzība būs nepieciešama vēl.
Baltijas valstis kopā ar Poliju lūgs finansiālu atbalstu kritiskās infrastruktūras drošības pārplānošanas darbiem. Tostarp jau minētajam starpsavienojumam.
“Viņu pārbūvēt ir ļoti dārgi un neiespējami. Bet tam, ko mēs darām, ir jābūt uz vietas, jātur ir rezerves daļas. Ja notiek kāds incidents, lai mēs varam viņu ātri saremontēt. Kad būvēja starpsavienojumus, neviens nebija aizdomājies, ka kāds ar enkuru vilks speciāli pa jūras dibenu un mēģinās tos kabeļus aizķert,” teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Foto: Dinija Jemeļjanova
Līdzīga bateriju sistēma paredzēta arī Lietuvā, tiesa, nedaudz lielāka. Latvijā vēl uzstādīti arī trīs sinhronie kompensatori un mazāka bateriju sistēma Tukuma novada Tumē.
Kopējās investīcijas bateriju sistēmās Latvijā ir 77 miljoni eiro.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu